Tehnoloģiski rūpnieciskās revolūcijas laikmets

Tehnoloģiski rūpnieciskās revolūcijas laikmets

Revolūciju teorijas

Pastāv liels skaits teoriju un koncepciju par to, kādi atklājumi un notikumi dažādos laika posmos ir izraisījuši radikālas izmaiņas sabiedrībā un šā iemesla dēļ ir uzskatāmi par revolūcijām. Pati zināmākā no teorijām vēsta, ka vispirms bija lauksaimnieciskā (agrārā), tad sekoja rūpnieciskā (industriālā), bet pašlaik notiek tehnoloģiskā (informācijas, IT u. tml.) revolūcija. Atbilstoši citai populārai teorijai pašlaik rit jau piektā informācijas revolūcija: par pirmo tiek uzskatīta rakstības parādīšanās, par otro – grāmatu iespiešana 16. gadsimta vidū, trešā tiek saistīta ar elektrības ieviešanu, bet ceturtās informācijas revolūcijas pagājušā gadsimta 70. gados simboli ir mikroprocesori un datori – pateicoties tiem, sākās informācijas pārnešana no mehāniskās uz elektronisko (digitālo) vidi –, savukārt piektās revolūcijas, kura sākās pagājušā gadsimta 80. gados, simboli ir internets un informācijas globalizācija. Ne mazums piekritēju ir arī koncepcijai, ka cilvēce vai vismaz tās rietumu daļa piedzīvo jau trešo tehnoloģisko revolūciju: par pirmo revolucionāro notikumu tiek uzskatīta tvaika dzinēja parādīšanās, par otro – elektrības izgudrošana un sasniegumi ķīmijā, it īpaši naftas ķīmijā, bet par trešo – mikroprocesoru un datoru izgudrošana.

Neatkarīgi no tā, uz ko – zinātniski tehniskajām, informācijas vai tehnoloģiskajām revolūcijām, ekonomiskajiem cikliem, ražošanas līdzekļu īpašuma formu utt. – atsaucas teoriju autori, neviens nešaubās, ka pašlaik mēs dzīvojam ievērojamu pārmaiņu laikmetā, kad notiek pāreja no mums pierastās jeb tradicionālās sabiedrības uz jaunu globāla mēroga savstarpējo attiecību modeli, kas visbiežāk tiek dēvēts par informācijas sabiedrību. Atsevišķi eksperti pat paredz, ka jau šā gadsimta vidū iestāsies t. s. tehnoloģiskā singularitāte jeb – vienkāršoti – visa Zeme pārvērtīsies par milzīgu datoru. Tieši virzība uz informācijas sabiedrību ir kļuvusi par cēloni arī visu citu veidu – cilvēkresursu, finanšu, transporta, rūpnieciskajai utt. – globalizācijai, paralēli radot jaunas biznesa tehnoloģijas un iespējas.

Industrie 4.0

Kopējo ainu labi raksturo t. s. ceturtā rūpnieciskā revolūcija, kas vairāk ir zināma kā Rūpniecība 4.0 (Industrie 4.0). Pēdējā šo nosaukumu ieguva, pateicoties uzņēmēju, politiķu un zinātnieku grupas idejai, ka Vācijas apstrādes rūpniecības konkurētspēju ir iespējams paaugstināt, padziļināti integrējot ražošanas procesos kiberfiziskās sistēmas (cyber-physical system – CPS). CPS ir plaši traktējams jēdziens, kuru parasti izmanto, runājot par t. s. lietu internetu (IoT) vai – pareizāk – tā nākotnes vīziju. Vienkāršoti skaidrojot, IoT nozīmē tīmeklim pieslēgtu sadzīves elektroniku, automašīnu utt., kas tiks pakļauti vienotai vadībai un spēs pildīt arī sistēmas priekšmetiem šobrīd neraksturīgas funkcijas (piemēram, ledusskapis pratīs pasūtīt no veikala trūkstošos produktus u. tml.). Industrie 4.0 ir paredzēta virzība uz tādu pašu integrāciju, tikai vairs ne patērētāja, bet jau ražotāja pusē. Neraugoties uz sākotnējo plānu nekonkrētību, tie izpelnījās plašu atbalstu Vācijas biznesa aprindās, kā 

Ledusskapis pratīs pasūtīt no veikala trūkstošos produktus

arī valsts valdībā un Vācijai nekavējoties atradās sekotāji Eiropā, bet 2014. gadā arī ASV tika izveidota nekomerciāla organizācija Industrial Internet, starp kuras dibinātājiem ir tādas kompānijas kā General Electric, AT & T, IBM un Intel

Viens no būtiskākajiem Industrie 4.0 aspektiem ir uz pakalpojumiem orientētas projektēšanas ideja. Ar šo terminu tiek saprasts plašs piedāvājumu spektrs, sākot ar klientiem, kuri var izmantot rūpnīcu jaudas un iespējas savu produktu ražošanai, bet beidzot ar kompānijām, kas ražo individuālus produktus pēc individuāliem pasūtījumiem, lai gan kopējais ražošanas apjoms ir rūpniecisks. Šāda veida ražošanas potenciāls ir milzīgs, it īpaši iedibinot saikni starp IoT un rūpniecisko internetu jeb ikdienā lietojamām patēriņa precēm un tās ražojošajām mašīnām. Ja jūsu viedtālrunis jūt, ka drīzumā nomirs, nekas netraucē tam automātiski informēt rūpnīcu vai pārdevēju, ka jums tūdaļ būs nepieciešams jauns tālrunis; automašīnas pašas informēs autoservisus par to, kādas rezerves daļas tām drīzumā būs nepieciešamas, autoservisi, savukārt, – tirgotājus vai ražotājus utt. Īpaši ir vērts uzsvērt, ka process neaprobežosies ar viedtālruņiem vai citu sarežģītu elektroniku – gudrajās rūpnīcās būs iespējams pasūtīt gandrīz jebkuru sadzīves priekšmetu, apģērbu utt., turklāt tieši atbilstīgi jūsu vēlmēm vai izstrādātajam dizainam, nevis izvēloties starp dažām iepriekšnoteiktām krāsām un nodēvējot šo izvēli par preces personalizēšanu. Ražotāja pusē individuālie pasūtījumi, savukārt, tiks izgatavoti praktiski bez cilvēka iejaukšanās, jo gudro rūpnīcu kontrole notiks gandrīz tikai ar interneta starpniecību. 

Taisnīguma labad ir jāpiebilst, ka Industrie 4.0 idejas izstrādātāji nav gluži godīgi, apgalvojot, ka visas pārmaiņas un ceturtā rūpnieciskā revolūcija notiek tikai progresa vārdā un rūpēs par patērētāju interesēm. Tādām kompānijām kā Cisco, Siemens, ThyssenKrupp, Wittenstein, Bosch vai BASF SE, kas atrodas šā procesa avangardā, pārmaiņas sola arī iespaidīgu peļņu un iespējas konkurēt ar Ķīnas ražotājiem, tādēļ Vācijas ražotāji ir gatavi līdz 2020. gadam investēt Industrie 4.0 vismaz 40 miljardu eiro (kopumā Eiropā šī summa sasniegs vismaz 140 miljardu eiro). 

Vienlaikus Industrie 4.0 palielina bažas, ka gudrās rūpnīcas un jaunāko paaudžu rūpnieciskie roboti aizņems aizvien vairāk cilvēku darba vietu vai – labākajā gadījumā – nepalielinās to skaitu. Atšķirībā no trešās rūpnieciskās revolūcijas, kad plašu izplatību ražošanā ieguva automatizētas iekārtas, ceturtās revolūcijas ietvaros ir iecerēts panākt tieši mašīnu savstarpējo komunikāciju, iztiekot bez cilvēka iejaukšanās ikdienas procesos. Atsevišķās rūpnīcās, piemēram, kompānijā Siemens, gandrīz visi strādājošie jau nodarbojas tikai ar mašīnu un datoru uzraudzību. Nav izslēgts pat scenārijs, kad gudrās rūpnīcas, protams, spēj saražot lielu apjomu kvalitatīvu, individuāli noformētu preču, taču šīm precēm katastrofāli trūkst pircēju, tādēļ daudzmiljardu investīcijas var nenest cerēto peļņu, bet ieņēmumu pietiks labi ja gudro rūpnīcu uzturēšanai – to izmaksas nebūt nebūs mazas.

Sociālais un ģeopolitiskais aspekts

Šādas bažas, balstītas matemātiskos modeļos un aprēķinos, uzskatāmi liecina, ka attīstībai un pārmaiņām, kas notiek nekad iepriekš nepiedzīvotā tempā, ir arī savas ēnas puses, turklāt noteiktas apstākļu sakritības gadījumos tās var pārsniegt ieguvumus. Atsevišķas prognozes un paredzējumus vispār ir grūti nosaukt par optimisma pārpilniem. Vēl Alvins Toflers, viens no visu laiku zināmākajiem futurologiem, 1970. gadā izdotajā grāmatā Futūršoks paredzēja, ka tehnoloģiskais progress, it īpaši datoru attīstība, var postoši ietekmēt sabiedrību, jo ievērojama tās daļa nespēs sekot un pielāgoties pārmaiņām. A. Tofleram pieder arī ideja, ka strauju pārmaiņu esamība izraisīs situāciju, kad arī cilvēciskās attiecības, idejas, organizācijas, uzņēmumi, biznesa modeļi utt. pastāvēs tikai īsu laika nogriezni. Nosacītā nestabilitāte veicinās evolūciju patērētāju sabiedrības virzienā, kur priekšroka tiks dota vienreizējās lietošanas produktiem, kā arī kultivēta patēriņa filozofija. Lielākā daļa šo prognožu ir piepildījušās – sākot ar mobilajiem tālruņiem, kas tiek mainīti reizi gadā, un beidzot ar virtuālām korporācijām, kas tiek izveidotas viena īstermiņa biznesa projekta īstenošanai, bet pēc tam pārtrauc pastāvēšanu. 

Cits faktors, kas var būtiski ietekmēt pašlaik ritošās pārmaiņas, ir politisko un ekonomisko sistēmu konkurence globālā mērogā. Rietumu pasaulē dominē viedoklis, ka tikai demokrātijas un brīvā tirgus apvienojums nodrošina īstu progresu un ka globālā nākotne attīstīsies un globalizācija ritēs pēc rietumu scenārija. Protams, netrūkst arī savu nosacīto disidentu, kuri bieži un pamatoti norāda uz šīs koncepcijas trūkumiem, tomēr valdošās ideoloģijas pamati paliek nemainīgi. Vienlaikus četrām piektdaļām pasaules iedzīvotāju rietumu vērtības ir labākajā gadījumā vienaldzīgas, bet sliktākajā – nepieņemamas kādu tradicionālo, reliģisko utt. īpašību dēļ. Piedevām vēl t. s. attīstības lielvalstīm netrūkst iemeslu uzskatīt, ka rietumi vēlas būt galvenie ieguvēji no tehnoloģiskās revolūcijas izraisītās globalizācijas, turklāt izmantojot nebūt ne godīgas metodes, tādēļ galvenās attīstības lielvalstis – Ķīna, Indija, Krievija, Brazīlija – atrodas vairs tikai soli no tā, lai piedāvātu pasaulei savu globalizācijas modeli.

Bijušais korporāciju IBM un Kodak vadītājs, divu ASV prezidentu padomnieks Džons Nesbits, kurš savā 1982. gada grāmatā Megatrendi paredzēja informācijas sabiedrības izveidošanos un informācijas kļūšanu par tādu pašu preci kā rūpnieciskā produkcija, 2010. gadā publicētajā grāmatā Ķīnas megatrendi pauda viedokli, ka jau pārskatāmā 

Pašlaik Eirāzijas kontinentā veidojas jauna vienota ekonomiskā telpa – Ķīnas, Indijas un Krievijas alianse ar virkni mazāku valstu

nākotnē Ķīna izveidos no rietumiem principiāli atšķirīgu sociālo un ekonomisko sistēmu, kura kļūs par alternatīvu rietumu demokrātijai. Ir jāpiebilst, ka šīs grāmatas publicēšanas brīdī vēl nebija parādījušies nedz t. s. jaunā zīda ceļa, nedz BRICS valstu politiskās un ekonomiskās alianses, nedz Āzijas Infrastruktūras investīciju bankas, nedz virkne citu projektu, kas visi tādā vai citādā mērā ir rietumu projektu un institūtu alternatīvas. Ir ļoti ticams, ka pašlaik Eirāzijas kontinentā veidojas jauna vienota ekonomiskā telpa – Ķīnas, Indijas un Krievijas alianse ar virkni mazāku valstu – un ka tieši šī apvienība jau drīzā nākotnē kļūs par ietekmīgāko un dinamiskāk augošo spēku globālā mērogā; uz Eirāziju pārcelsies arī tehnoloģiskās un ceturtās rūpnieciskās revolūcijas smaguma centri. Lielākā daļa alianses valstu nebūs demokrātiskas, pastāvēs ievērojama valstu kontrole pār ekonomiku, taču norobežošanās no rietumiem vienlaikus ļaus izvairīties arī no iespaidīgām krīzēm un finanšu ekonomikas stāšanās reālās ekonomikas vietā. Vai tā tiešām notiks, kļūs skaidrs jau dažu tuvāko gadu laikā. 

Nobeigums ievada vietā

Jau ritoša vai gaidāma daudzu profesiju un uzņēmējdarbības veidu izzušana pašlaik notiekošās revolūcijas, lai kā tā tiktu dēvēta, rezultātā, jaunu profesiju parādīšanās un aizvien plašākā uzņēmējdarbības pārcelšanās uz virtuālo vidi, IoT, gudrās rūpnīcas un gudrās pilsētas, jaunas finanšu un biznesa tehnoloģijas, jaunas tendences patērētāju vidū – tā ir tikai maza daļa no uzmanības vērtiem procesiem. Datorizācija, digitalizācija un robotizācija vienlaikus sola arī sociālās problēmas, iespējams, radikālas izmaiņas globālajā ekonomiskajā kartē, parādoties jauniem līderiem, kā arī jaunus izaicinājumus drošībai – kibernoziedzību, it īpaši finanšu jomā, un kiberterorismu, nekontrolējamu t. s. tumšo internetu un alternatīvas virtuālās valūtas, kuras var kļūt par pašreizējās finanšu sistēmas pamatu grāvējām, un arī lielo korporāciju faktisku stāšanos valstu vai vismaz daudzu pastāvošo institūciju vietā. 

Kaut gan pārmaiņas rit ļoti strauji, tās nav haotiskas, bet pakļaujas noteiktām likumsakarībām, tādēļ galvenokārt ir prognozējamas un paredzamas. Savukārt no negatīvajām sekām ir iespējams izvairīties, uzticoties ne tikai tirgus neredzamajai rokai, bet arī t. s. nākotnes pētnieku veiktajai analīzei un pieņemot izsvērtus ilgtermiņa lēmumus, pat ja pirmajā brīdī šķiet, ka nepastāvīgu visu veidu attiecību un strauju pārmaiņu laikmetā šāda rīcība līdzinās iesīkstējušam konservatīvismam un ķecerībai. Turpmākās publikācijas ir tapušas tieši ar šādu mērķi – sniedzot ieskatu rūpnieciski tehnoloģiskās revolūcijas tendencēs, palielināt mūsu lasītāju veiksmi un iespējas pārmaiņu laikos.

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!