Blockchain apgūst jaunas teritorijas

Blockchain apgūst jaunas teritorijas

No versijas 1.0 līdz versijai 3.0

Ja pavisam vienkārši, tad blockchain tehnoloģijā (kas visbiežāk asociējas ar kriptovalūtu bitcoin un tās atvasinājumiem) ir paredzēta tādas decentralizētas datubāzes izveidošana, kuras arhitektūra izslēdz iespēju veikt izmaiņas jau ierakstītā informācijā – vai nu vispār un nekad, vai vismaz bez sistēmas dalībnieku vairākuma piekrišanas. Informācija par konkrētiem darījumiem ir sadalīta blokos starp to slēdzējiem, bet blokus ir iespējams savienot vien ar īpašu atslēgu palīdzību. Ikviens sistēmas dalībnieks var pārbaudīt jebkuru transakciju, lai gan pašas transakcijas var būt anonīmas un notikt starp pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem utt. Attiecībā uz blockchain bieži lieto arī jēdzienus reģistrs vai virsgrāmata (ledger). 

Sākotnēji blockchain tehnoloģija, kas parādījās 2008. gadā, tika izmantota kriptovalūtās, digitālajās maksājumu sistēmās utt., savukārt tagad jau ir pienācis laiks t. s. blockchain 2.0 jeb tehnoloģijai, kas ir kļuvusi par pamatu vairs ne vienkāršiem maksājumiem, bet visu veidu kontraktiem un finanšu darījumiem, piemēram, ar nekustamajiem īpašumiem, akcijām, jebkura veida īpašumtiesībām utt. Nākotnē mūs visticamāk gaida arī trešais līmenis jeb blockchain 3.0, kas jau tiks izmantots darījumiem ārpus tirgus, visplašākā aktivitāšu spektra organizēšanai, ieskaitot dažādus pārvaldes mehānismus.

Visplašāk zināmais blockchain 2.0 pionieris ir projekts Ethereum – Krievijā dzimušā Kanādas pilsoņa Vitalika Buterina vēl 2013. gadā ierosināta, darbu 2015. gada jūlijā vispirms testa, bet šogad arī pilnvērtīgā režīmā uzsākusī virtuālā atvērtā koda platforma tiešsaistes servisu izveidei – decentralizēts tīkls, kas izmanto blockchain, ļauj no slēgt konfidenciālus t. s. gudros kontraktus (smart contracts) un nodrošina to atbilstīgu izpildi, tostarp pat automātiski. Neiedziļinoties tehniskajās niansēs, Ethereum izmantotā tehnoloģija ļauj reģistrēt jebkādus darījumus ar jebkādiem aktīviem, iztiekot bez tradicionālajām juridiskajām procedūrām, un tas perspektīvā padara to par nopietnu konkurentu pastāvošajām darījumu reģistrēšanas sistēmām. Kā uzskata žurnāls The Economist, gudro kontraktu sistēma iezīmē jaunu laikmetu finanšu tehnoloģijās. To, ka šis apgalvojums nav tālu no patiesības, apliecina arī fakts, ka Vācijā pastāv un veiksmīgi darbojas Ethereum kriptovalūtā balstīta kompānija DAO (Decentralized Autonomous Organization), kas iztiek kā bez biroja, tā vadības, taču spēj piesaistīt finansējumu, ieguldīt to ar Ethereum saistītos projektos un gūt peļņu. 

Arhitektūra izslēdz iespēju veikt izmaiņas jau ierakstītā informācijā

Daudz lielāku rezonansi par Ethereum gan ir radījis fakts, ka 2015. gadā startēja arī divi lieli un respektabli projekti blockchain izpētei un ieviešanai kā finanšu nozarē, tā virknē citu ekonomiskās darbības sfēru, to vidū rūpniecībā, loģistikā un lietu internetā (IoT). Viens no tiem ir Linux Foundation un virknes lielu IT kompāniju projekts Hyperledger, kam ir pievienojušās arī nozīmīgas finanšu sektora kompānijas un dažas bankas, bet otrs – konsorcija R3 projekts, aiz kura stāv vairāk par 40 pasaules nozīmīgāko banku un kas sadarbojas ar Microsoft.

Hyperledger un R3

Par projekta Hyperledger (ar devīzi Blockchain tehnoloģijas biznesam) darbības uzsākšanu Linux Foundation paziņoja 2015. gada decembrī, un 2016. gada marta beigās, kad projekts tika noformēts juridiski, tā dalībnieku skaits bija sasniedzis 40, bet septembrī pārsniedza jau 80. Starp uzņēmumiem, kas Hyperledger pievienojās sākuma posmā, bija tādas IT kompānijas kā Cisco, Digital Asset Holdings, Fujitsu, Hitachi, IBM, Intel, NEC, NTT DATA, Red Hat un VMware, kompānijas, kas ir specializējušās tieši blockchain tehnoloģiju attīstībā, – uzņēmums ar ne īpaši viltīgu nosaukumu Blockchain, kompānija ConsenSys un pat konkurējošās nometnes karognesēja R3, kā arī finanšu sektora pārstāvji, to vidū ABN AMRO, BNY Mellon, Deutsche Börse Group, JPMorgan, Wells Fargo un starptautiskā norēķinu sistēma SWIFT. Starp vēlākajiem dalībniekiem ir vērts pieminēts aģentūru Thomson Reuters, kas ir viena no pasaules galvenajām biznesa informācijas piegādātājām, kā arī Krievijas Sberbank. Projekta valdes priekšsēdētāja ir Volstrītas veterāne Digital Asset Holdings izpilddirektore Blaita Māstersa, bet citos vadības amatos tika ievēlētas tādu kompāniju kā Intel, IBM, Fujitsu, Hitachi, Deutsche Börse un arī SWIFT augsta ranga amatpersonas. 

Par konsorcija R3 izveidi tika paziņots nedaudz agrāk – 2015. gada septembrī, kad tajā apvienojās deviņas bankas – Barclays, BBVA, Commonwealth Bank of Australia, Credit Suisse, Goldman Sachs,JPMorgan, Royal Bank of Scotland, State Street un UBS, bet par projekta ģenerāldirektoru kļuva kompānijas R3 vadītājs Deivids Raters. Vēlāk konsorcijam pievienojās vēl virkne pasaules nozīmīgāko finanšu iestāžu, to vidū arī bankas, kas atbalsta projektu Hyperledger, bet uzreiz pēc oficiālas Hyperledger darbības uzsākšanas par atbalstu R3 paziņoja Microsoft – vienīgā lielā IT kompānija konsorcijā. Microsoft nodrošina konsorcijam pieeju platformai Azure 45, dažādiem mākoņinstrumentiem, to vidū, protams, BaaS (Blockchain as a Service), kā arī ir izveidojis īpašu speciālistu grupu sadarbībai ar R3 un pat īpašu tehniskā atbalsta dienestu. Kā uzskata IT gigants, partnerība starp Microsoft un R3 mainīs visu finanšu pakalpojumu industriju un paātrinās blockchain tehnoloģijas ieviešanu. 

Lai gan Hyperledger un R3 darbojas vienā jomā ar vienu un to pašu tehnoloģiju, meklējot efektīvākas šīs tehnoloģijas izmantošanas iespējas, starp abiem projektiem pastāv arī ievērojamas atšķirības: galvenais Hyperledger virzošais spēks ir tehnoloģiju kompānijas, bet mērķis – atklāta starpnozaru sadalīto reģistru jeb virsgrāmatu standarta (crossindustry open standard for distributed ledgers) izveide, kas ļaus droši un ekonomiski efektīvi veikt visdažādākos darījumus visā ekonomikas spektrā, un apvienība īsteno uzreiz daudzas ieceres šajā virzienā, tostarp arī nelielus projektus, kā arī aptver daudzas jomas, to vidū IoT, bet R3 ir orientēts tikai uz īpaši finanšu organizācijām paredzētas platformas Corda izstrādi, turklāt pagaidām viss liecina, ka šī tehnoloģija nebūs līdz šim pierastajā blockchain veidolā. R3 koncentrējas uz izstrādnēm tikai finanšu jomā, ir izvirzīts konkrēts mērķis palētināt un paātrināt starpbanku norēķinus, protams, reizē padarot tos daudz drošākus un kontrolējamākus, un konsorcijs grasās izmantot tikai šā mērķa sasniegšanai nepieciešamos risinājumus, atmetot pat līdzšinējos pamatprincipus, to vidū dublēšanu un decentralizāciju – tas nozīmē izveidot būtībā jaunu platformu pēc blockchain motīviem. Tīrā blockchain piekritēju vidū šāda darbošanās lielā kapitāla interesēs, protams, nevairo R3 popularitāti, taču šis fakts diezin vai uztrauc kā Microsoft, tā konsorciju izveidojušās finanšu iestādes, no kurām daudzas kontrolē triljonos dolāru skaitāmas summas. 

Pagaidām gan nav iemesla runāt par konkurenci starp abiem projektiem, vēl jo vairāk tādēļ, ka daudzas finanšu kompānijas ir iesaistītas abos no tiem. Vienlaikus arī Hyperledger platforma Sawtooth Lake ir paredzēta izmantošanai finanšu sfērā, tādēļ nav izslēgta iespēja, ka, konglomerātiem nespējot vienoties par kopīgiem standartiem vai vismaz ietekmes sfēru sadali, turpina pastāvēt un attīstīties divas dažādas platformas. Šo iespēju vēl vairāk palielina fakts, ka Hyperledger izveides iniciators ir neviens cits kā Linux Foundation – nekomerciāls fonds, kura galvenā misija vienmēr ir bijusi atvērtā koda programmatūras attīstīšana un virzīšana. Tomēr, lai kāda arī būs tehnoloģijas turpmākā attīstība, tā jebkurā gadījumā tiks izmantota aizvien plašāk, paverot jaunus horizontus kā uzņēmējiem, tā patērētājiem, un atliks vienīgi izvēlēties pieņemamākos risinājumus. 

Īpaši ir vērts piebilst, ka gan tehnoloģiju nozares, gan finanšu sektora līderus maz interesē pašas kriptovalūtas, kuru kopējā kapitalizācija pasaules mērogā tiek lēsta vien aptuveni 10 miljardu dolāru apmērā, bet investīcijas tieši kriptovalūtās visā to pastāvēšanas laikā tā arī nav pārsniegušas 3 miljardus dolāru. Abu konsorciju dalībniekus interesē pati blockchain tehnoloģija un tās izmantošanas iespējas, turklāt tik lielā mērā, ka Hyperledger un R3 izveide ir atzīta par līdz šim ātrāko gadījumu, kad pasaules lielākās korporācijas ir spējušas apvienoties kādas vienas tehnoloģijas izstrādei. Nepavisam ne nejaušs ir abu konsorciju dalībnieku saraksts, jo lielās IT kompānijas aizvien aktīvāk ielaužas arī finanšu pakalpojumu tirgos, konkurējot ar bankām tehnoloģisko iespēju radītajās nišās. Kopumā tas liecina, ka blockchain potenciāls ir patiešām milzīgs, kā arī iezīmē nopietnas izmaiņas kā pašā tehnoloģijā, tā kriptovalūtu pasaulē, kur līdz šim valdījuši entuziasti un nelieli jaunuzņēmumi, bet tagad spēles noteikumus gatavojas diktēt pavisam lieli spēlētāji. Pastāv gan versija, ka finanšu sektora dedzīgā interese par iespējām izmantot blockchain lielā mērā ir saistīta ar vēlmi atbrīvoties no dažādu valstu, it īpaši ASV, varas iestāžu kontroles, ko pēdējās, protams, centīsies nepieļaut. Ir izplatīta arī gana populāra teorija, ka banku pāriešana uz norēķiniem, izmantojot blockchain, var kļūt par triecienu starptautiskajām rezerves valūtām, jo tās tiks lietotas aizvien retāk, tomēr pagaidām šie apgalvojumi ir tikai dažu konspirologu teorijas, kaut vai tādēļ, ka jaunās iespējas, lai gan ir tuvu, vēl atrodas tikai ceļa sākumā. 

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!