Tehniskā apkope – arī datoram
Šķiet pašsaprotami, ka automašīnām ir nepieciešama regulāra apkope. Ja neko vairāk, tad vismaz regulāri ir jāmaina eļļa, jāpārbauda dažādu šķidrumu līmenis. Līdzīgi vajadzētu raudzīties uz personālā datora uzturēšanu kārtībā. Arī tas ir sarežģīts mehānisms, kura daļas ir pakļautas nolietojumam un vides ietekmei.
Analoģija ar automašīnu darbojas arī tālāk. Gluži tāpat kā mēs nedomājam par jaunas mašīnas pirkšanu tikai tādēļ, ka iepriekšējai ir nodilušas riepas vai aizsērējis gaisa filtrs, arī dažu datora problēmu parādīšanās vēl nenozīmē, ka ir laiks gādāt jaunu ierīci. Sekojot datora stāvoklim, ir iespējams krietni paildzināt tā mūžu. Tas dod pamatu iegādāties kvalitatīvāku, lai gan nereti krietni dārgāku tehniku – zinot, ka datora pienācīga apkope ļaus to izmantot ilgāk, atmaksājas pirkt iekārtu, kas ir gana jaudīga, lai atbilstu lietošanas prasībām arī pēc gadiem pieciem, sešiem un vairāk.
Ir jāuzsver, ka datoriem tiešām var būt kaites, kas parādās pēkšņi un kurām sagatavoties nav iespējams. Tas var notikt gan kādas nepietiekami kvalitatīvas sastāvdaļas, gan dažādu ārējās vides faktoru dēļ. Vienlaikus daļu potenciālo problēmu ir iespējams ja ne novērst, tad vismaz attālināt.
Putekļi un karstums
Putekļi ir viens no lielākajiem datora ienaidniekiem. Datora dzesēšanas sistēmas ventilators pastāvīgi ievelk gaisu, lai dzesētu radiatoru, taču šajā gaisa plūsmā nenovēršami ir arī dažādas ārējās vides putekļu daļiņas. Ilgākā laika posmā ap datora radiatoru izveidojas biezas un blīvas nogulsnes, kas traucē gaisa plūsmu un tādējādi samazina dzesēšanas sistēmas efektivitāti.
Par aizķepušu dzesēšanas sistēmu liecina tas, ka dators ir sācis karst vairāk nekā agrāk, savukārt ventilators, mēģinot kompensēt ierobežoto gaisa plūsmu, griežas ātri un skaļi. Šie simptomi īpaši labi ir jūtami portatīvo datoru lietotājiem, tomēr arī galda datori nav pasargāti no aizsērēšanas. Portatīvo datoru lietotājiem der atturēties no ierīces turēšanas uz segas vai kāda cita mīksta materiāla, jo tādā gadījumā dators var pastiprināti ieraut putekļus no šādas virsmas, turklāt, ja viena no gaisa atverēm ir datora apakšā, šādi tiek ierobežota arī gaisa plūsma.
Sekojot datora stāvoklim, ir iespējams krietni paildzināt tā mūžu
Paaugstināta temperatūra bojā citus datora komponentus – videokarti, mātesplati, operatīvās atmiņas moduļus, cieto disku, tādējādi tiešā veidā saīsinot datora mūžu. Dators, kam ir dzesēšanas problēma, kļūst lēns – lai regulētu siltuma izdalīšanos, iekārtas mēdz samazināt procesora jaudu. Pārkarsis dators var sākt arī kārties, uz ekrāna var parādīties svītras, kas liecina par traucētu videokartes darbību, un dators var negaidīti izslēgties.
Kaitei risinājums ir salīdzinoši vienkāršs – dators ir jāiztīra. Dažkārt pietiek ar saspiestā gaisa aerosolu, ko iepūš radiatoros, taču lielāku aizsērējumu gadījumos šis darbs ietver datora izjaukšanu, tāpēc ir drošāk atputekļošanu uzticēt profesionāļiem. Iztīrīt radiatoru un ventilatoru ir vēlams vismaz reizi gadā, tomēr atkarībā no telpām, kurās dators tiek darbināts, šis rādītājs var krietni mainīties.
Cietā diska stāvoklis
Cietais disks ir viens no nozīmīgākajiem datora komponentiem, kas tiek pakļauti nolietojumam. Dators diskā nepārtraukti raksta un pārraksta informāciju, un šīs datu pārrakstīšanas iespējas nav bezgalīgas. Veidojot rezerves kopijas, ir iespējams nodrošināties
Par to, ka diska dienas ir skaitītas, liecina arī neparastas skaņas
pret datu zaudēšanu. Tomēr vēl labāk ir rīkoties tā, lai rezerves kopijas nemaz nevajadzētu meklēt – diska stāvokļa uzraudzīšana ļaus izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem.
Cietā diska stāvokli ļauj novērtēt dažādas programmas. Pamata pārbaudes līdzekļi nereti ir iebūvēti jau operētājsistēmā, piemēram, Windows lietotājiem ir pieejams rīks Chkdsk. Daži disku izstrādātāji piedāvā savus diska uzraudzības rīkus, tomēr krietni detalizētāku pārskatu ļauj iegūt papildu programmatūra. Tāda ir, piemēram, bezmaksas programma CrystalDiskInfo; līdzīgi komerciāli piedāvājumi ir ActiveSMART un Hard Disk Sentinel. Visās šajās programmās ir indikators, kas parāda, vai diska stāvoklis ir labs vai arī ir nepieciešams domāt par tā nomaiņu.
Arī bez šādas aktīvas novērošanas par diska problēmām signalizē dažādas pazīmes: dators kļūst lēns, regulāri uzkaras, vai arī lietotājs sastopas ar failiem, kurus nevar atvērt vai nolasīt. Par to, ka diska dienas ir skaitītas, liecina arī neparastas skaņas, kas nāk no tā. Ja izmantojat SSD disku, tas nekādas skaņas neizdos, jo tajā nav kustīgu detaļu, bet informācija tiek rakstīta zibatmiņai līdzīgā modulī. Vecāku paaudžu vai nepareizi konfigurētu SSD disku darbības ilgums ir īsāks nekā klasiskajiem HDD diskiem, tāpēc ir vēl svarīgāk sekot diska stāvoklim.
Citi komponenti
Nolietojumam ir pakļautas arī citas datora daļas, ieskaitot procesoru, ekrānu un atmiņas moduļus, lai gan to problēmas gadās krietni retāk. Eksistē dažādas diagnostikas programmas, kas ir paredzētas atsevišķu daļu pārbaudei; ir arī tādas, kurās ir apkopoti visu galveno datora komponentu testi. Viena no tādām ir #1-TuffTEST, arī Sandra, ko ražo SiSoftware.
Datora mūžu var pagarināt arī sekošana tā ārējam stāvoklim. Ekrānu vajadzētu tīrīt ar mīkstu lupatiņu un speciālu šķīdumu – pārāk raupji materiāli ekrānā var atstāt švīkas un laika gaitā samazināt skatīšanās komfortu. Ja portatīvā datora ekrāna eņģes kļūst pārāk vaļīgas, tas var būt novēršams vai nu ar eņģu nomaiņu, vai skrūvju pievilkšanu.
Programmatūra
Lai izvairītos no datora darbības problēmām, uzmanība ir jāpievērš arī datorā esošajai programmatūrai. Ir jāseko, lai gan pašā operētājsistēmā, gan lietotnēs būtu aizlāpīti drošības caurumi, regulāri ir jāiztīra pagaidu faili, kas aizņem vietu; ja datoram ir HDD disks, tas ir jādefragmentē – dators failus neraksta vienuviet, bet gan tur, kur ir atbilstīga vieta, un, jo vairāk fragmentos fails tiek sadalīts, jo lēnāks ir nolasīšanas ātrums. Ir dažas ar datora darbību saistītas jomas, kuras atrisina operētājsistēmas pārinstalēšana, tomēr tas ir visai radikāls risinājums, ko var attālināt, neinstalējot nevajadzīgu programmatūru, kas var būt datora lēndarbības iemesls.
Dažādas uzkopšanas darbības ar operētājsistēmā jau iebūvētiem vai trešo pušu izstrādātiem rīkiem (piemēram, ar CCleaner) var veikt katrs lietotājs pats, taču tās kā daļu no regulārās datora apkopes, protams, var uzticēt arī profesionāļiem. Daļa no internetā tik viegli atrodamajiem sistēmu tīrīšanas un paātrināšanas, draiveru atjaunināšanas un dažādu problēmu it kā novēršanas rīkiem ir krāpšana. Veicot diagnostiku ar šādiem rīkiem, tie parādīs virkni it kā kritisku problēmu, kas apdraud datoru, taču nav teikts, ka šīs problēmas tiešām eksistē. Labākajā gadījumā jūs veltīgi izdosiet naudu, lai programmu iegādātos, bet sliktākajā – ielaidīsiet datorā papildu drazu, kas vēl citos veidos apgrūtinās dzīvi.
