Latvijas uzņēmējs digitālajā laikmetā

Latvijas uzņēmējs digitālajā laikmetā

Jaunās tehnoloģijas: palīgs vai bieds?

Bez šaubām, lai izmantotu kaut ko jaunu, uzņēmējam vispirms ir jāsaprot, vai no tā būs kāds labums un, ja būs, vai tas spēs attaisnot par tehnoloģiju iztērētos līdzekļus. Tāpēc pirmais jautājums, kas aptaujā tika uzdots respondentiem, skanēja šādi:

kuri, jūsuprāt, ir 3 nozīmīgākie uzņēmuma ieguvumi, izmantojot IT uzņēmumu nodrošinātos informācijas, biznesa tehnoloģiju risinājumus?

Latvijas uzņēmēju vērtību skala šajā ziņā ir pietiekami skaidra:  1) laika ietaupījums (48 %); 2) izmaksu samazinājums (31 %); 3) labāks dokumentu un informācijas nodrošinājums, kas ir nozīmīgs uzņēmuma darbībai (26 %); 4) piekļuve jaunām tehnoloģijām (22 %); 5) piekļuve jaunām zināšanām, kvalificētam un profesionālam darbaspēkam (20 %);  6) iespēja fokusēties uz uzņēmuma pa matbiznesu jeb ikdienas darba procesiem (20 %). 

Zemāk uzņēmēji ir novērtējuši iespēju atslogot ierobežotos resursus (16 %), pāriet uz legālu pakalpojumu izmantošanu (12 %), samazināt biznesa pārtraukšanas risku (8 %) un paaugstināt darbības efektivitāti (1 %).

Ir jāsaprot, vai no tā būs kāds labums

Tiesa, 5 % uzņēmēju uzskata, ka no digitalizācijas nav nekādu ieguvumu, bet vēl 8 % nespēja sniegt skaidru atbildi. Tomēr arī kopā šie 13 % ir bezcerīgā mazākumā iepretim tiem, kuri jau ne tikai ir apjautuši, kādas iespējas paver jaunās tehnoloģijas, ja tās prasmīgi izmanto, bet arī integrē digitālos risinājumus savā ikdienas darbā. 

Milzu nozīme, protams, ir cilvēkam, kas uzņēmumā pieņem lēmumu izmantot vai neizmantot digitālos risinājumus, reizēm savā ziņā novelkot robežas, līdz kurām uzņēmums ir gatavs iet, savā ikdienas darbā izmantojot jaunās tehnoloģijas. Tāpēc nākamais aptaujas jautājums bija:

kā jūsu uzņēmumā tiek pieņemti lēmumi par IT risinājumu izmantošanu, piemēram, e-pasta sistēmas izvēli, programmatūru licenču iegādi u. tml.? Vai jūsu uzņēmumā lēmumus par šiem jautājumiem pieņem uzņēmuma vadītājs?

Izrādās, daudzos uzņēmumos šādi lēmumi tiek pieņemti augstākajā līmenī, turklāt liela daļa uzņēmuma vadītāju šajā ziņā ir pilnīgi patstāvīga un lēmumus nekad nesaskaņo ar citiem (47 %) vai reizumis saskaņo, tomēr lielākoties lēmumus pieņem patstāvīgi (26 %). 

Tikai 17 % vadītāju lēmumus, kas attiecas uz jauno tehnoloģiju ieviešanu, pieņem lielākoties pēc konsultēšanās ar citiem uzņēmuma darbiniekiem, bet vēl 9 % pirms šāda lēmuma pieņemšanas vienmēr konsultējas ar sava uzņēmuma speciālistiem. 

Būtībā tas nozīmē, ka lēmumi, kas attiecas uz jaunām tehnoloģijām, Latvijas uzņēmumos var tikt pieņemti ļoti operatīvi – un tas atbilst laikmeta prasībām. Tomēr svarīgs ir arī jautājums par paša uzņēmuma vadītāja kompetenci un spēju sekot visām izmaiņām un jaunumiem IT. 

Cik dziļi jaunajās tehnoloģijās ienirst Latvijas uzņēmumi un to vadītāji, netieši parāda atbildes uz nākamo jautājumu:

kādu jomu tehnoloģiskos risinājumus, sistēmas izmanto jūsu uzņēmums? 

Ir skaidrs, ka visierastākais tehnoloģiskais risinājums – e-pasta sistēma, kuru izmanto gandrīz ikkatrs uzņēmums (87 %), – nav objektīvākais rādītājs par attiecībām ar jaunajām tehnoloģijām, lai gan arī visparastākajam e-pastam ir nepieciešami visai sarežģīti un dārgi risinājumi, ja runājam par komunikācijas un datu drošību. 

Arī grāmatvedības vai finanšu uzskaites sistēmas, kuras izmanto 73 % visu uzņēmumu, šodien ir pietiekami aprobētas un pārbaudītas, lai liecinātu nevis par uzņēmuma vadības drosmi un mūsdienīgumu, bet gan par elementāru vēlmi atvieglot savu skaitļu cilvēku ikdienu. To pašu var teikt par datorizētām datu glabāšanas sistēmām, ko izmanto 57 % uzņēmumu un kuras palīdz ne tikai ietaupīt laiku un telpu, bet arī automātiski dublēt visus arhīvus, dokumentu digitalizēšanas (izmanto 39 % Latvijas uzņēmumu) un uzskaites (43 %) sistēmām. 

Arvien populārākās attālinātās strādāšanas sistēmas (tās izmanto 37 % uzņēmumu) jau liecina par datorlaikmetam atbilstīgu darba organizācijas līmeni un arī domāšanu. Visdažādākās attālinātās strādāšanas sistēmas patlaban ir daudzu pakalpojumu sniedzēju arsenālā, turklāt tas tiek darīts, izmantojot gan kabeļus, gan bezvadu tīklus, un šīs sistēmas strauji kļūst gan daudzfunkcionālākas, gan drošākas, piemēram, SIA Latvijas mobilais telefons piedāvā konkrētam uzņēmumam pielāgotus risinājumus, izmantojot jaunākās 4G un 5G bezvadu tehnoloģijas. 

23 % Latvijas uzņēmumu ikdienas darbā izmanto klientu attiecību vadības sistēmas, 13 % – ražošanas vadības sistēmas, 17 % – projektu vadības sistēmas, 12 % – loģistikas vadības sistēmas. Palielinoties interneta ātrumam un stabilitātei, parādoties jauniem drošības risinājumiem, šie skaitļi noteikti augs. 

Sevišķi iepriecina tas, ka 24 % Latvijas uzņēmumu savā darbā izmanto arī biznesa analīzes sistēmas, bez kurām mūsdienās neiztiek praktiski neviens uzņēmums, kas vēlas nopietni darboties starptautiskajā tirgū. 

To, ka draudzēšanās ar mūsdienu tehnoloģijām nav vienkāršs respondentu blefs, netieši apliecina gan fakts, ka viņi precīzi nošķir vienas sistēmas no citām, gan arī tas, ka tikai 5 % uzņēmēju nespēj konkrēti pateikt, kādu jomu tehnoloģiskos risinājumus izmanto viņu uzņēmums. 

Vai saulaina aina? 

Tomēr atbildes uz nākamo jautājumu mūs atvirza atpakaļ skarbajā realitātē.

Vai, jūsuprāt, pastāv kādi riski, izmantojot Wi-Fi piekļuvi internetam? 

Ir skaidrs, ka pastāv, it sevišķi publiskajā bezmaksas tīklā, kur informācijai nav praktiski nekādas aizsardzības, tomēr 41 % uzņēmēju uzskata, ka Wi-Fi piekļuve internetam ir vismaz tikpat droša kā pārējie piekļuves veidi. Tas ir visai satraucošs rādītājs, jo liecina, ka uzņēmējiem vēl nav pietiekamu zināšanu par drošību digitālajā vidē. Jā, drošības risinājumi nelielam uzņēmumam var šķist dārgs prieks, taču runa ir ne jau tikai par datu zādzībām, bet arī par, piemēram, hakeru ģenerētiem fiktīviem rēķiniem, kuru rezultātā nauda aizplūst nezināmā virzienā, vai arī jūsu sadarbības partneru digitālu aplaupīšanu, kad jūs kļūstat par īstiem bez vainas vainīgajiem.

Tā uzņēmēju daļa, kas apzinās, ka Wi-Fi tehnoloģija negarantē datu drošību, spēj saviem kolēģiem paskaidrot, kāpēc tā ir.

Kādi ir lielākie riski, izmantojot Wi-Fi piekļuvi internetam? 

Visbiežāk sastopamās atbildes te ir svešas personas, hakeri var pieslēgties datiem (47 % no tiem, kas apzinās, ka Wi-Fi pieslēgums nav drošs), datu, informācijas noplūde, zādzība (34 %) un datu drošības risks, dati ir neaizsargāti (11 %). Tomēr arī starp zinošākajiem nav daudz (tikai 5 %!) tādu, kuri atceras, ka, izmantojot Wi-Fi pieslēgumu, nav droši veikt bankas maksājumus. 

Uzņēmējiem vēl nav pietiekamu zināšanu par drošību digitālajā vidē

Vēl daļa zina, ka, lietojot Wi-Fi, riski ir, taču nespēj konkretizēt, kādi. Tātad Latvijas uzņēmēji, lai gan ātri apgūst tehnoloģiju iespējas, pārāk maz domā par to, kā pasargāt sevi un savus partnerus no dažādiem ļaunprāšiem, kuri nekavējas izmantot neaizsargātus tīklus, lai zagtu datus, laiku un diemžēl arī naudu. 

Jo tālāk risinās aptauja, jo dziļāk mēs ieklīstam digitālajā telpā un jo skaidrāku priekšstatu gūstam par Latvijas uzņēmēju zināšanām moderno tehnoloģiju jomā.

Vai jūs esat dzirdējis (-usi) par sistēmām, IT risinājumiem, kuras, izmantojot interneta pieslēgumu, ļauj automātiski darboties dažādām uzņēmuma sistēmām?

Jā, par šādām sistēmām sakās dzirdējuši 70 % uzņēmēju, tomēr tās šoreiz ir tīri teorētiskas vai pat pa ausu galam dzirdētas zināšanas. Kā gan citādi izskaidrot atbildes uz nākamo jautājumu:

vai jūsu uzņēmumā ir funkcijas, kuras būtu lietderīgi automatizēt, izmantojot interneta pieslēguma iespējas un attālinātās vadības sistēmas risinājumus vai informācijas apmaiņas, monitoringa risinājumus? 

Lielākā daļa uzņēmēju (71 %) nemaz neapsver iespēju ieviest šādus risinājumus. Diezin vai gandrīz divām trešdaļām uzņēmumu šie risinājumi nebūtu piemēroti. Drīzāk tieši te ir meklējama tā smalkā robeža, aiz kuras mūsu uzņēmēji baidās ieklīst, izvairoties no pārāk sarežģītiem piedāvājumiem vai pārāk dārgiem produktiem. Lai pārliecinoši orientētos arī aiz šīs neredzamās robežas, uzņēmējam acīmredzot ir jājūtas zinošākam vai vairāk jāuzticas tiem, kas piedāvā šādus pakalpojumus. 

Vēl 17 % uzņēmēju pauž gatavību funkcijas automatizēt kaut kad turpmāk. Šī atbilde nestiprina pārliecību, ka tas patiešām kādreiz notiks, tomēr šī uzņēmēju daļa vismaz ir pārvarējusi bailes no nezināmā digitālā lauka un, iespējams, kādreiz patiešām sāks tajā rakt. 

Toties jo lielāks prieks ir par tiem 11 % uzņēmumu, kuri jau tuvākā gada laikā plāno iziet jaunā digitalizācijas pakāpē. Godīgi sakot, tas nav maz. Protams, vienmēr gribētos vairāk, bet tas nav maz. 

Ir skaidrs, ka viens no naskākas digitalizācijas šķēršļiem ir izmaksas, kas nepavisam nav virtuālas, bet reālas. Ne visiem uzņēmumiem ir pa spēkam iepirkt labāko un piemērotāko, bet izlīdzēties ar kaut ko laikam gan šoreiz nebūs labākais risinājums. Tāpēc, domājot par datorsistēmu attīstīšanu nākotnē, būtisks ir jautājums:

cik no visām gada izmaksām jūsu uzņēmumā procentuāli veido visas ar IT saistītās izmaksas (to vidū personāla izmaksas, iekšējās un ārējās izmaksas)? 

Uzreiz ir jāatzīmē, ka gandrīz trešdaļa (33 %) aptaujāto uzņēmēju vai nu to nebija rēķinājusi, vai nezināja, vai vienkārši nevēlējās teikt. Vēl 8 % digitalizācijai esot tērējuši apaļu nulli. No atlikušajiem 59 % respondentu lielākā grupa (23 %) ir tādu, kas uzņēmuma digitalizācijas projektiem novirza līdz 2 % no visiem tēriņiem. Vēl 18 % jaunajām tehnoloģijām tērē 3–5 % uzņēmuma līdzekļu, 7 % datorsistēmām atļaujas atvēlēt 6–10 % visu tēriņu, bet 7 % – pat vairāk nekā 10 %.

Vai turpmāko 2 gadu laikā ar IT saistīto ieguldījumu jūs plānojat…? 

Vairāk nekā puse (57 %) uzņēmēju ir apņēmības pilna ar jaunajām tehnoloģijām saistītos tēriņus saglabāt pašreizējā (kāds nu kuram tas ir) līmenī. Tikai 4 % apgalvo, ka šo izdevumu pozīciju grasās samazināt, turklāt puse no viņiem – būtiski samazināt. Turpretī 32 % uzņēmēju ir gatavi savas firmas digitālajā attīstībā investējamos līdzekļus palielināt, turklāt neliela daļa (5 %) no viņiem – palielināt būtiski. Arī šie skaitļi ir uzskatāmi par itin optimistiskiem. 

Tomēr ir jārēķinās, ka runa ir par šābrīža plāniem, kurus noteikti – vai nu palielinājuma, vai samazinājuma virzienā – koriģēs realitāte.

Grēks neizmantot iespēju

Aptaujas noslēgumā uzņēmēji tika lūgti izvērtēt vairākus digitalizācijas aspektus – cik lielā mērā jūs piekrītat šādiem apgalvojumiem par informācijas, biznesa tehnoloģiju risinājumu lomu uzņēmuma veiksmīgā vadībā? – un tālāk sekoja konkrēti apgalvojumi. 

Šajā aspektā aptaujas veicējiem bija iespēja salīdzināt datus ar gadu iepriekš, 2015. gadā, veiktās aptaujas rezultātiem. Tūdaļ arī ir jākonstatē, ka ne visos aspektos uzņēmēju viedoklis ir mainījies par labu jauno tehnoloģiju ieviešanai. 

Darba efektivitāte, strādājot ārpus biroja, ir zemāka, nekā strādājot birojā.

Šim apgalvojumam pilnībā vai daļēji piekrīt lielākā daļa (59 %) uzņēmēju, un tas parāda diezgan spēcīgu konservatīvismu domāšanā. Pērn uzņēmēju piesardzība attiecībā pret attālinātā darba efektivitāti bija līdzīga – 61 %, kas arī liecina par konservatīvo attieksmi pret attālināta darba efektivitāti. 

Biznesa tehnoloģijas ir sarežģītas, un to ieviešana ir pārāk grūta, laikietilpīga.

Šim apgalvojumam pilnīgi vai daļēji piekrīt 59 % uzņēmēju. Pērn šādu piesardzīgo bija krietni mazāk – 51 %. Bez šaubām, jaunās tehnoloģijas gada laikā ir kļuvušas sarežģītākas, arī no to vadīšanas viedokļa, taču sarežģītību parasti kompensē iespēju paplašināšanās. Lai nu kā, šis aspekts parāda, ka uzņēmējiem ir nepieciešama savlaicīga un saprotama informācija, kura ļautu tehnoloģijas vērtēt ar vēsu prātu un bez metafiziskām bailēm. 

Uzņēmuma konkurētspēja ir atkarīga no izmantotajiem biznesa vai IT risinājumiem. 

Apgalvojums, kuram piekrīt trīs ceturtdaļas uzņēmēju (76 %), un arī tas ir daudz vairāk nekā pērn (67 %). Vēl viens nopietns iemesls, kāpēc uzņēmējiem steidzīgi ir vajadzīga kvalitatīva apmācība jaunajās tehnoloģijās: saprotot, ka bez pienācīgas digitalizācijas nav iespējams sasniegt pietiekamu konkurētspēju, lai varētu sacensties ar ārvalstu uzņēmumiem, un vienlaikus apzinoties, ka pašiem prāts par īsu, Latvijas uzņēmēji var sākt nevajadzīgi nervozēt vai pat ieslīgt depresijā. 

IT risinājumi vai pakalpojumi ļoti lielā mērā ietekmē biznesa procesu efektivitāti. 

Visbeidzot – apgalvojums, kam piekrīt lielum lielais vairākums (88 %) Latvijas uzņēmēju, un mēģināt to apšaubīt patiešām nebūtu pārāk konstruktīva rīcība.

Eiropas Komisija ir identificējusi piecas jomas, kas tiek uzskatītas par kritiskām, lai gūtu panākumus vienotajā digitālajā tirgū: 5G komunikācija; mākoņdatošana (cloud computing); lietu internets (Internet of Things); lielie dati (big data); kiberdrošība. Tikai visi kopā šie pieci elementi var palīdzēt sekmīgi attīstīt Eiropas industriju. 

Baltijas valstīm – un it sevišķi Latvijai, kura ir Eiropas platleņķa interneta, bezvadu tehnoloģiju un 5G komunikācijas attīstības pioniere, – ir lieliska iespēja palielināt savu uzņēmēju digitālo informētību, zināšanas un konkurētspēju. Būtu grēks to neizmantot. 


 

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!