Mākoņdatošana – pašsaprotams biznesa risinājums?

Mākoņdatošana – pašsaprotams biznesa risinājums?

Starplaikā lietas mainās – risinājumi mākonī pasaulē vairs nav sveši ne lieliem, ne maziem un vidējiem uzņēmumiem. Varētu pat teikt, ka runa vairs nav par mākoni, to mistisko attālināto vietu (vai vietām), kur glabājas būtiski dati un griežas uzņēmumam nepieciešamā programmatūra. Mākoņi ir sākuši pazust, paliek tikai biznesam būtiskie informācijas sistēmu pakalpojumi (grāmatvedība, lietvedība, e-veikals, klientu attiecību sistēma u. c.), kurus lieto, neprasot, kur īsti tie mājo.

Asa konkurence par mākoņpakalpojumu klientiem

Pietiek noslēgt saprātīgu programmatūras nomas līgumu, pieslēgties internetam un kaut vai no portatīvā datora vai pat planšetdatora iebarot sava biznesa datus un darījumus. Šis nomas programmatūras (software as a service) modelis nav nekas cits kā mākoņdatošanas paveids – viss faktiski notiek pakalpojuma sniedzēja izmantotajā datu centrā vai, precīzāk izsakoties, t. s. mākonī. Nomas cenā ir iekļauta arī šā mākoņa administrēšana un visu risinājumu jauninājumu ieviešana.

Mākoņos dārd konkurences pērkons

Tāpat kā īstos mākoņos dažreiz redzam zibeņošanu un dzirdam pērkonu, pasaules lielo IT kompāniju starpā ir sākusies asa konkurence par mākoņpakalpojumu klientiem. Šie pakalpojumi tiek piedāvāti dažādos iepakojumos – sākot ar biznesa programmatūras kopumu, kuru nomā uzņēmējs un kas mājo mākonī, piedāvājot arī t. s. virtuālo dzelžu nomu – pliku rēķināšanas (glabāšanas) kapacitāti, kas mājo un (vai) ir izkliedēta serveros un datu mašīnās pa visu pasauli. Kas tiek darīts ar šādu kapacitāti – tas ir nomnieka ziņā. Piemēram, globālais IT koncerns Oracle piedāvā (kā piemēru) virtuālus dzelžus ar 36 procesoriem, 512 gigabaitu operatīvo atmiņu un gandrīz 30 terabaitu datu glabāšanas apjoma. Šāda jauda maksā 5,40 dolārus stundā; Oracle apgalvo, ka tas ir lētāk nekā konkurenta Amazon Web Services (AWS) piedāvājums.

Globālie mākoņpakalpojumu sniedzēji piedāvā arī tik ļoti aktuālus pakalpojumus kā mašīnmācīšanās (machine learning) vidi, kas ir mākslīgā intelekta paveids. Nomājot daudz lielāku rēķināšanas kapacitāti, nekā mazam vai vidējam uzņēmumam ir iespējams iegūt, pērkot dzelžus, ir iespējams eksperimentēt ar mākslīgā intelekta funkciju izstrādi, piemēram, var prognozēt biznesa attīstību, izmantojot uzņēmuma datu krājumus, vai arī ražošanas līniju nolietojumu un apkopi un prognozēšanas programmatūru mācīt no kļūdām vai salīdzinājuma – prognozes pret reāliem datiem par prognozēta procesa iznākumu dzīvē.

Mākonī piedāvā rīkkopas

Mākslīgā intelekta roboti – programmatūra, kas šķietami spēj domāt un mācīties no datiem noteiktās nozarēs, – ir karstākā jaunā tendence biznesa IT laukā. Uzņēmumi arvien vairāk tiecas ieviest savas sistēmas, kas spēj piedāvāt gatavus biznesa lēmumus (ražot jaunu preci, mainīt preces cenu, krāsu), balstoties uz pārdomātu uzņēmuma datu analīzi. Šādus mašīnmācīšanās sistēmu izstrādes risinājumus ar gatavām rīkkopām (toolkits) un testa vidēm (gatavām datu kopām vai iespējām ielādēt savus datus) piedāvā Microsoft, IBM, Amazon, Hewlett-Packard u. c. lielo mākoņu uzturētāji. Piemēram, Microsoft Azure Machine Learning Studio ir rīki datu importēšanai, datu mašīnas mācīšanai, eksperimentālu mācīšanās modeļu publicēšanai. Machine Learning Studio ir arī datu kopas, ko var izmantot attīstībā un testēšanā, kā arī dažādi datu sakārtošanas un apstrādes rīki. 

Ir interesanti, ka, kā raksta nozares portāli, IBM savus mākoņpakalpojumus pārdod vecmodīgā iepakojumā, proti, ir iespēja nomāt konkrētu fizisku serveri kādā noteiktā datu centrā. Šo serveri ar operatīvo atmiņu un datu glabāšanas jaudu aprīko īsts cilvēks, kas aiziet uz servera telpas plauktu un attiecīgajā serverī ieliek papildu mikroshēmas. Tiek norādīts, ka šāds attālināts IBM risinājums der uzņēmumiem, kas lietos servera jaudu ilgstoši un prognozējamā apjomā. Ar vienu (vai vairākiem) fiziskiem serveriem arī nerodas sarežģījumi, ja ir jāpārkopē vai jāpārvieto lielu datu kopas. Īstā mākonī tam būtu nepieciešama datu savākšana un sakopošana no izkliedētām vietām dažādās fiziskajās un virtuālajās datu mašīnās visā pasaulē.

Vēl viens svarīgs konkurences aspekts lielo mākoņpakalpojumu sniedzēju vidū ir datu centru fiziskais izvietojums jeb pārklājums. Tam ir būtiska nozīme, lietojot programmatūru, kurai ir nepieciešams ļoti īss reakcijas laiks jeb t. s. latentums – programma reaģē ātrāk, ja signāls ceļo tikai pārdesmit vai simt kilometru, nevis no viena kontinenta uz citu.

Telia piedāvā mākoņus virs Latvijas

Šādā ziņā Latvijā bāzētie mākoņpakalpojumu sniedzēji, piemēram, SIA Telia Latvija ar dažādiem sava zīmola Cloudy mākoņrisinājumiem, ir ar zināmām konkurences priekšrocībām. Cloudy piedāvājumā ietilpst virtuālu serveru noma, datu glabāšanas kapacitātes noma, visur pieejama darbvirsma Cloudy Desktop, e-pasts un Latvijas uzņēmējiem noderīgais pakalpojums Cloudy Cam. Tas ir novērošanas kameru vadības un ierakstu arhivēšanas risinājums mākonī un noder uzņēmumiem, kas ar kamerām vēro savus veikalus, noliktavas u. c. darbībai svarīgas teritorijas un objektus. 

Portāls InfoWorld, aplūkojot IBM piedāvājumu, nesen rakstīja: „IBM mākonis patiešām ir globāls. Saskaitījām 19 pilsētas piecos kontinentos, kur [klients] var iekārtoties. Amazon piedāvā tikai deviņas opcijas. Google pat neuzskaita pilsētas, tikai četras vispārējas vietas, kā ASV austrumus un Eiropu.”

Uzņēmējiem izvēle mākoņpakalpojumu pasaulē ir pieaugusi – var nomāt īstus vai virtuālus plikus dzelžus, eksperimentālu vidi savu risinājumu attīstīšanai vai vienkārši sākt strādāt ar ierastajiem biznesa IT rīkiem, nemanot un nerūpējoties par to, no kurienes tie rodas. 

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!