Mobilais novērošanas kapitālisms

Mobilais novērošanas kapitālisms

Kopējo IT industrijas virzību šajā laikā labi var ilustrēt, par piemēru izmantojot kādas no lielajām nozares korporācijām ikgadējos atskaitīšanās publikai, kā arī pašreizējiem un potenciālajiem klientiem pasākumus. 2016. gada augustā ASV lielpilsētā Sanfrancisko notika korporācijas Intel ikgadējā konference Intel Developer Forum (IDF), kuras laikā korporācija, kas jau sen vairs nav tikai pasaulē galvenā procesoru ražotāja, iepazīstināja pasauli ar savu nākotnes vīziju. Intel vēlas būt ne vairāk un ne mazāk kā IT modes noteicēja un progresa virzītāja, kura stimulē izstrādātājus un uzņēmējus vārda tiešā nozīmē mainīt pasauli. Šā iemesla dēļ IDF laikā galvenā uzmanība tika pievērsta nevis dzelžiem, megaherciem un kodoliem, bet gan visīstākajai futuroloģijai. 

Konferences laikā tika anonsēta virtuālās realitātes ķivere Project Alloy un kopā ar to arī jēdziens apvienotā realitāte (Merged Reality) – pēc būtības īstās un virtuālās realitātes padarīšana par vienotu veselumu, tika parādīts, iespējams, šobrīd pasaulē gudrākais jeb viedākais nelielais bezpilota lidaparāts – ar iebūvētu kameru RealSense aprīkotais heksakopters Yuneec Typhoon, kā arī paziņots par gaidāmo platformu Aero, kas ir kvadrokopters ar 3D kameru, aprīkots ar pamatlietotnēm un paredzēts, lai izstrādātāji un entuziasti varētu attīstīt pielikumus droniem. Savukārt tiem, kuri vēlas attīstīt robottehniku, Intel nodemonstrēja līdzīgu platformu – Euclid. Bez uzmanības nepalika arī autoindustrija, kurai tika apsolīts līdz 2020. gadam radīt visu nepieciešamo nodrošinājumu pilnīgi automātiskai automašīnas vadīšanai. Pasākumā daudz uzmanības tika veltīts lietu interneta (Internet of Things – IoT) koncepcijai, kā arī, ja iespējams tā teikt, šīs idejas vēl globālākam attīstības variantam – gudrajai pilsētai, turklāt īpašu interesi izraisīja tieši pēdējā, lai gan šīs tēmas ietvaros tika demonstrēts vienīgi gudrais laternas jeb luktura stabs. Par gudro jeb viedo minētā konstrukcija tika nodēvēta ne tikai tādēļ, ka tā spēj pareizajā laikā ieslēgt un izslēgt gaismu, kā arī sekot laikapstākļiem, bet galvenokārt tādēļ, ka spēj sekot gājēju un automašīnu plūsmai, kā arī satiksmes dalībnieku skaitam un virzienam, vācot dažādu veidu informāciju, kam beigās vajadzētu radīt ievērojamus uzlabojumus pilsētu infrastruktūrā.

Protams, visu šo virzienu attīstība neizbēgami palielinās interneta tīkla noslogojumu, tādēļ kompānija pamatoti atgādināja, ka ir izstrādājusi savu stratēģiju 5G tīkla attīstīšanai. Tas būs orientēts tieši uz to, lai spētu nodrošināt desmitiem miljardu vienotā tīklā saslēgtu datoru, mobilo ierīču un visu veidu gudro iekārtu savstarpējo saziņu, īpaši rēķinoties ar faktu, ka IoT ietvaros par digitālām kļūst arī aizvien vairāk ražojošo kompāniju, kurām arī ir nepieciešami resursi klientu vajadzību nodrošināšanai. Visbeidzot Intel pamatoti un gluži vai kautrīgi atgādināja, ka Mūra likums „nevaid miris” un kompānija izstrādā aizvien jaunus un jaudīgākus procesorus – jau 2017. gadā tiek solīti 10 nanometru procesori ar provizorisko nosaukumu Cannonlake, bet vēl pēc 2–3 gadiem – procesori jau ar 7 nanometru tranzistoriem, kuros tiks izmantotas oglekļa nanocaurulītes.

Pasaule pārtaps par mākoņdatu impēriju, kas darbinās IoT, nodrošinās gudro pilsētu funkcionēšanu

Kopumā atbilstīgi Intel nākotnes vīzijai pasaule pārtaps par mākoņdatu impēriju, kas darbinās IoT, nodrošinās gudro pilsētu funkcionēšanu utt. Šajā vīzijā lieliski iederas arī pilnīgi vai daļēji autonomas automašīnas, bezpilota lidaparāti, kā arī virtuālā, papildinātā vai apvienotā realitāte, un ar to pavisam noteikti nav pretrunā arī citos virzienos orientētu korporāciju, taču nereti arī dažādu apvienību vai organizāciju vīzijas, no kurām daudzi elementi jau ienāk mūsu ikdienā, piemēram, dažādas finanšu tehnoloģijas, princips mobile first, kad priekšroka tiek dota mobilajiem risinājumiem, strauja botu (interneta robotu) izplatība vai blockchain tehnoloģiju izmantošana visu veidu kontraktiem un finanšu darījumiem, jau gatavojoties tās lietošanai arī darījumiem ārpus tirgus, visplašākā aktivitāšu spektra organizēšanai, ieskaitot dažādus pārvaldes mehānismus. 

Atsevišķi ir vērts pieminēt kognitīvās (ekspertu) tehnoloģijas – matemātisko metožu, algoritmu un datortehnoloģiju kopumu, kas ļauj radīt t. s. gudrās mašīnas, kuras savā darbībā spēj izmantot milzīgus nestrukturētu datu apjomus (big data). Par vienu no pasaulē pirmajām kognitīvajām sistēmām kļuva superdators IBM Watson – jaudīgs visdažādāko risinājumu atrašanas instruments, tomēr superdatora esamība nav obligāta, lēmumu pieņemšanas procesā var palīdzēt praktiski jebkura atbilstīgi mērķiem konfigurēta datu analīzes sistēma, kādu šobrīd kļūst aizvien vairāk. Atbilstīgi Deloitte prognozēm 2016. gadā vairāk par 80 no pasaules 100 lielākajām kompānijām programmnodrošinājuma izstrādātājām savos produktos iekļaus kognitīvās tehnoloģijas, tādas kā pašmācošās sistēmas, tekstu apstrāde oriģinālvalodās, runas un objektu pazīšana utt. Tas ir par 25 % vairāk, salīdzinot ar gadu iepriekš. Savukārt ICD prognozē, ka jau 2019. gadā kognitīvo tehnoloģiju tirgus apjoms pasaulē kopumā sasniegs 31 miljardu ASV dolāru. 

Ir jāpiebilst, ka gandrīz 20 % visas pasaules kognitīvo sistēmu iepirkumu veic banku sektors, kur šādas sistēmas tiek izmantotas kā krāpšanas gadījumu atklāšanai, to vidū datu analīzes automatizēšanai un draudu novēršanai, tā arī dažādu rekomendāciju izstrādei. Otro un trešo vietu šajā sarakstā ieņem mazumtirdzniecība, kur kognitīvās sistēmas tiek izmantotas galvenokārt klientu automātiskai apkalpošanai, un medicīna, kur tās attiecīgi palīdz diagnosticēt un ārstēt slimības. 

Kā visas iepriekš minētās, tā vēl virkne citu tehnoloģiju rada izmaiņas uzreiz vairākās jomās – tehnoloģijas maina jebkuru biznesu no iekšienes, palīdzot automatizēt lielāko daļu uzņēmuma procesu, mainot darba stilu birojos utt., tehnoloģijas maina biznesa komunikāciju ar klientiem, radot jaunas saziņas un mijiedarbības platformas, ieskaitot atgriezenisko saiti, un visbeidzot tehnoloģijas maina jebkura biznesa būtību, jo jebkurš ražotājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs ir spiests pielāgoties jaunajām tehnoloģiskajām realitātēm. Raugoties no jebkura uzņēmuma mārketinga viedokļa, daudz svarīgāks par faktu, kāds ir potenciālā klienta izglītības līmenis, ir kļuvis jautājums, vai viņš ikdienā izmanto viedtālruni, kurus sociālos tīklus apmeklē un kuru no t. s. mesindžeriem izmanto ikdienas saziņai. Galvenais iemesls, kādēļ ir izveidojusies šāda situācija, ir mobilā interneta straujā ekspansija, kam daudzējādā ziņā ir pat ievērojamākas sekas nekā t. s. industriālajai revolūcijai. Mobilā interneta vispārēja pieejamība dažu gadu laikā ir kļuvusi tikpat pierasta, cik elektrisko rozešu esamība, un šāda mobilitāte atstāj grandiozu ietekmi uz biznesa modeļiem faktiski visās industrijās bez izņēmuma. Mobilitāte uz visiem laikiem ir mainījusi mārketinga, komunikācijas ar galapatērētāju utt. standartus, turklāt izmaiņas joprojām turpinās, un var vienīgi minēt, kurp tās aizvedīs. 

Viena no iespējamajām ēnas pusēm ir, piemēram, t. s. novērošanas vai izsekošanas kapitālisms (angļu val. surveillance capitalism), kura tapšanā galvenie nopelni tiek piedēvēti Google. Kā raksta, piemēram, par informācijas laikmeta pravieti nodēvētā bijusī Hārvarda Universitātes profesore Šošana Zubofa – lai gan šis termins asociējas ar atsevišķu valstu īstenotajām savu pilsoņu izsekošanas programmām, skarbā realitāte ir tāda, ka dažādi izlūkdienesti un aģentūras šajā ziņā var tikai apskaust lielās interneta korporācijas un to iespējas. (Un nepieciešamības gadījumā pieprasīt no tām datus.) Mūsdienu kompānijas jau sen nenodarbojas ar vienkāršu katalogu izsūtīšanu patērētājiem, jo to rīcībā ir reāli dati par absolūtā vairākuma iedzīvotāju ikdienas dzīvi, un pragmatiskajos peļņas gūšanas nolūkos tie tiek izmantoti, lai ietekmētu ikviena no mums uzvedību. Un tā nav nekāda antiutopija, bet realitāte, kas notiek tagad un tepat, blakus. 

Š. Zubofa min piemēru no autoapdrošināšanas jomas: amerikāņu apdrošinātāji, balstoties uz to rīcībā esošajiem datiem par klientiem un viņu automašīnām, ne tikai var, bet arī izmanto dažādas soda sankcijas (paaugstināta apdrošināšanas maksa, soda nauda u. c.) un stimulus (atlaides u. c.) patērētāju novirzīšanai pa kompānijām vēlamo taciņu. Savukārt par to, kādus secinājumus par ierindas iedzīvotājiem un viņu paradumiem ir spējīgas izdarīt banku u. c. finanšu institūciju (vai perspektīvā – jebkura ikdienā izmantojama e-norēķinu veida) informācijas analīzes sistēmas, daudziem negribas pat domāt. Situācijā, kad robežas starp dažādām uzņēmējdarbības jomām kļūst aizvien plūstošākas, šādi dati jau paši par sevi ir tirgus prece ar augstu pievienoto vērtību, un, pat ja bankas šo informāciju konsekventi izmanto tikai savām vajadzībām, tas nenozīmē, ka tā ir pasargāta no nonākšanas trešo personu rokās. 

Galvenais šajā gadījumā gan ir fakts, ka novērošanas kapitālisms ir kļuvis par tradicionālā kapitālisma modeļa, kura ietvaros produkta cenu nosaka piedāvājums un pieprasījums, mutāciju, kura lieliski jūtas interneta vidē un ir tikai minimāli pakļauta likumu normām. No vienas puses, bez interneta un mobilajām ierīcēm vairs nav iespējams iedomāties jebkādu kaut cik efektīvu komunikāciju un informācijas apmaiņu sabiedrībā (protams, daudz plašākā nozīmē nekā tikai bildīšu apmaiņa sociālajos tīklos vai sazināšanās ar radiem un draugiem), kā arī biznesa modeļus, bet, no otras puses, tas ir pārvērtis par preci arī būtībā jebkuru cilvēku vai – precīzāk – informāciju par jebkura cilvēka paradumiem, tēriņiem, pārvietošanos utt. Pionieris, kas šajā ziņā ir nospēlējis līdzīgu lomu, kā, piemēram, Ford savulaik nospēlēja masu produkcijas ražošanas uzsākšanā, ir Google, kura informācijai netrūkst pircēju, bet piemēram – sekotāju. Kurš gan atteiksies no iespējām monetizēt potenciālo klientu paradumus, pat apzinoties, ka arī viņš pats kalpo tikai par peļņas gūšanas avotu citām kompānijām? 

Sabiedrības attieksme pret (iespējams, par laimi, pagaidām vēl slikti apzināto) novērošanas kapitālismu nepavisam nav viennozīmīga. No vienas puses, tā, protams, ir sistēma, kas palielina uzņēmēju iespējas, sekmē patēriņu utt., taču, no otras, arī izraisa alerģiju vismaz tajā daļā sabiedrības, kura vēlas būt kas vairāk nekā tikai cilvēks patērējošais. Atsevišķos gadījumos pat izskan idejas, kuras jau robežojas ar mūsdienu ludītismu, un pastāv aizdomas – ja nesāksies novērošanas kapitālisma ierobežošana, nav tālu tā diena, kad kārtējās antiglobālistu protesta akcijas laikā tiks grauti vairs ne McDonald’s t. s. restorāni, bet IT kompāniju biroji. Latvijai līdz mūsdienu ludītismam, protams, ir kā līdz Mēnesim, tomēr arī pie mums vēlme par katru cenu izteikt pareizo piedāvājumu īstajā laikā un vietā bieži var izraisīt cerētajam pilnīgi pretēju rezultātu. 

Vienlaikus pat bez visu veidu pārmērībām un riskanta tehnoradikālisma jauno tehnoloģiju, tajās balstīto perspektīvo nozaru, kā arī iespēju visdažādāko uzņēmējdarbības jomu inovatīvai attīstīšanai ir tik daudz, ka tās visas pieminēt vienkārši nav iespējams. Jaunās tehnoloģijas ļauj izvērst uzņēmējdarbību arī uzreiz vairākos virzienos. Izplatītākais un būtībā arī galvenais šādas darbošanās krustpunktā veids ir trijstūris finanses–tirdzniecība–transports (preču piegāde), turklāt tas viss atrodas pāris pieskārienu mobilās ierīces ekrānam attālumā, ko perspektīvā var nomainīt viens skatiens virtuālās realitātes brillēs. Bet par to, tieši tāpat kā par vēl daudz ko citu, lasiet turpmākajās lappusēs!

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!