Priekšroka mobilajiem risinājumiem

Priekšroka mobilajiem risinājumiem

Praktisku iemeslu dēļ

2015. gadā ASV tika pārsniegta vēsturiska robeža – vairāk par pusi (51 %) digitālo mediju tika skatīts no mobilajām ierīcēm, savukārt PC un klēpjdatoru daļa saruka līdz 42 %. Līdzīga tendence – aizvien pieaugoša iziešana tīklā no mobilajām ierīcēm – viedtālruņiem, planšetdatoriem u. c. – ir vērojama visur pasaulē, un šis fakts ir iniciējis stratēģijas mobile first (ko varētu latviskot kā ‘priekšroka mobilajiem risinājumiem’) parādīšanos.

Mobilo ierīču popularitātes pamatā galvenokārt ir to praktiskums, kā arī fakts, ka nomācošs vairākums cilvēku ir virtuālās vides satura (content) patērētāji, nevis veidotāji. Nēsāt līdzi un lietot planšetdatoru, piemēram, sabiedriskajā transportā vienkārši ir daudz ērtāk nekā klēpjdatoru, un, tā kā mobilās ierīces (kas vispār jau tie paši datori vien ir) ir kļuvušas pietiekami jaudīgas un funkcionālas, lai nodrošinātu lietotāju vairākuma ikdienas vajadzības pēc sociālās komunikācijas (ieskaitot tai nepieciešamā satura – foto, video, īsu paziņojumu – izveidi), jaunumiem utt., ir tikai likumsakarīgi, ka priekšroka tiek dota tieši tām. Savukārt stacionārie un klēpjdatori palēnām pazūd no ikdienas, aizvien vairāk kļūstot tikai par dažādu nozaru profesionāļu, to vidū virtuālās pasaules satura radītāju, darba instrumentiem. Ilgākā perspektīvā visai ticama ir pat situācija, kad prasme rīkoties ar stacionāro vai klēpjdatoru, serveriem utt. kļūs par atsevišķu ierakstu profesionāļu CV. 

Mobilo ierīču izplatība, protams, nav iedomājama bez mobilo lietotņu jeb lietojumprogrammu (kas atkal tās pašas datorprogrammas vien ir, tikai paredzētas mobilajām operētājsistēmām) attīstības, turklāt arī mobilās lietotnes vairākumā gadījumu ir orientētas uz patēriņu, dažādiem pakalpojumiem un specifiskām iespējām, to vidū ģeolokāciju. Pēdējā gadījumā ar visu veidu mobilo lietotņu starpniecību tiek sniegta informācija par mobilās ierīces īpašnieka tuvumā esošajiem visu veidu biznesa projektiem, turklāt aizvien biežāk šī informācija un reklāma tiek atlasīta, balstoties uz ierīces īpašnieka iepriekšējām interesēm. Ne jau velti Google u. c. lielās korporācijas ar tādu centību aicina lietotājus kopīgot visus savus datorus – tas ļauj zināt par jums nesalīdzināmi vairāk, nekā spējat iedomāties, un izteikt pareizo piedāvājumu īstajā brīdī un vietā, piemēram, ap pusdienlaiku neuzbāzīgi norādot, ka tepat, aiz stūra, atrodas restorāniņš ar jūsu iecienīto virtuvi.

Mobilo lietotņu revolūcija

Par kopējām tendencēm lietotņu pasaulē liecina skaitļi: 2009. gada decembrī Google Play Store piedāvāja vien 16 tūkstošus lietotņu, 2012. gada maijā piedāvājumu skaits pārsniedza jau 0,5 miljonus, bet 2013. gada jūlijā – 1 miljonu lietotņu, savukārt 2 miljonu robeža tika sasniegta 2016. gada februārī, un pusgadu vēlāk Google Play Store bija iespējams lejupielādēt jau 2,4 miljonus lietotņu. Nedaudz mazāk, taču arī vairāk par 2 miljoniem lietotņu bija pieejams Apple App Store, kur 1 miljona lietotņu robeža tika pārsniegta 2013. gada oktobrī, bet 2 miljonu robeža – 2016. gada jūnijā. Tiesa, daudzas no šīm lietotnēm ir Play Store atrodamo lietotņu analogi (vai arī otrādi, kā nu kuram labāk tīk). Gana daudz mobilo lietotņu ir izvietotas un lejupielādējamas nevis abos minētajos lielveikalos, bet dažādās, it īpaši Āzijas valstu, vietējās, mazāku ražotāju utt., platformās – šādu lietotņu kopskaits tiek lēsts vēl līdz 2 miljoniem vienību. 

Kopējais lejupielāžu skaits, kas 2015. gadā bija 179,6 miljardi reižu, 2016. gadā tiek prognozēts 224,8, bet 2017. gadā – 268,7 miljardu apmērā. Augot lejupielādēto lietotņu skaitam, pieaug arī to tirdzniecības platformās par maksas lietotņu lejupielādi iztērēto līdzekļu apjoms: 2015. gadā pasaulē kopumā tas tika lēsts 41,1 miljarda, 2016. gadā – 50,9 miljardu dolāru apmērā, bet 2020. gadā tiek gaidīti jau 101,1 miljarda dolāru lieli tēriņi. Ir vērts piebilst, ka vēl 2012. gadā maksa par lietotņu iegādi veidoja 82,8 % no visiem ar lietotņu starpniecību gūtajiem ienākumiem, 2016. gadā šis rādītājs ir noslīdējis līdz 47,5 %, bet 2017. gadā tiek gaidīts vairs tikai 37,8 % apmērā. Attiecīgi 2016. gads kļūs par pirmo, kad lietotņu izstrādātāji no to darbības (abonēšanas maksas, jaunu maksas iespēju pievienošanas, maksas pakalpojumiem utt.) gūs lielāku peļņu nekā no lietotņu pārdošanas – 56,3 miljardus pret 50,9 miljardiem dolāru, turklāt netiešie ienākumi (piemēram, peļņa no dažādu preču pārdošanas, izmantojot mobilās lietotnes) šajās aplēsēs nav iekļauti. Ir interesanti, ka pēdējos 

Ne velti lielās korporācijas aicina lietotājus kopīgot visus savus datorus – tas ļauj zināt par jums vairāk

gados proporcija starp lejupielādētajām bezmaksas un maksas lietotnēm saglabājas apmēram līdzīga, maksas lietotņu daļai nedaudz pārsniedzot 30 % (31,2 % 2015. gadā) no visām lejupielādēm, t. i., divas trešdaļas lejupielādēto lietotņu ir bezmaksas. 

Ir vērts piebilst, ka ievērojamu daļu ienākumu veido tāda industrija kā mobilās spēles. Kā liecina Statista pētījums, 2016. gadā pasaulē kopumā ar mobilajām spēlēm laiku īsināja 989,3 miljoni cilvēku, bet 2021. gadā šīs nodarbes cienītāju skaits jau būs gandrīz 1,4 miljardi. 2016. gadā mobilās spēles nodrošinās ieņēmumus 22,48 miljardu dolāru apmērā (gandrīz 23 dolārus no viena spēlētāja), bet nākamo piecu gadu laikā ieņēmumi augs vidēji par 9,1 % gadā, 2021. gadā sasniedzot 34,79 miljardus dolāru (25,22 dolāri no viena spēlētāja). Lielākais mobilo spēļu tirgus ir Ķīna, kur ieņēmumi 2016. gadā sasniedz 7,14 miljardus dolāru, seko ASV (4,3 miljardi), Indija (1,86 miljardi), Japāna (1,59 miljardi) un Dienvidkoreja (1,37 miljardi). Baltijas valstīs šīs summas ir gluži vai simboliskas – 2,2 miljoni dolāru Lietuvā, un pa 1,3 miljoniem Latvijā un Igaunijā. 

Tomēr ienākumi kā no mobilajām spēlēm, tā izklaides industrijas (maksas televīzijas, mūzikas servisiem u. c.), lai gan turpina strauji augt naudas izteiksmē, procentuāli veido aizvien mazāku daļu no mobilo lietotņu nu jau industrijas peļņas, vienlaikus pieaug ieņēmumi no mobilajiem maksājumiem, dažādiem starpniecības pakalpojumiem, sadarbīgā patēriņa utt., kā arī, protams, no mobilās reklāmas. Kopumā ir izveidojusies situācija, kad mobilā vide rada lieliskas iespējas nodrošināt vairs ne papildu, bet aizvien biežāk jau pamata ienākumus, it īpaši mazajam un vidējam biznesam. Lai šīs iespējas izmantotu, ir nepieciešamas mobilās lietotnes, īpaši mobilajai videi paredzētas interneta vietņu versijas, iespējas veikt mobilos maksājumus, reklāmas izvietošana mobilajā vidē un vēl virkne citu mobilo risinājumu. Un, tā kā tieši no mobilās vides nāk lielākā daļa ienākumu, vispirms tiek izstrādāts tieši šādu risinājumu kopums jeb mobile first, atvirzot tradicionālas interneta vietnes vai reklāmas iespējas otrajā plānā. Protams, šī recepte nav universāla un ir atkarīga no mērķauditorijas, taču kopumā mobile first kļūst par aizvien izplatītāku tendenci.

Svarīgie mikromomenti

Labs kopējās iepriekš aprakstītās situācijas novērtējums ir, piemēram, tādu pasākumu kā Think with Google, Google Think Performance utt. pēdējos materiālos, kur galvenā uzmanība tiek veltīta tieši mobilajām tehnoloģijām un to radītajām iespējām biznesam. Google, kas ievērojamu daļu ieņēmumu gūst no reklāmas, protams, ne tuvu nav nesavtīga, taču vienlaikus jau pats biznesa modelis liek gigantam meklēt aizvien jaunus risinājumus, kā palielināt Google pakalpojumu un tātad arī klientu biznesa efektivitāti. Ir vērts piebilst, ka līdzīgi domā un darbojas arī visi pārējie IT milži, Google šajā gadījumā vienkārši ir izvēlēts kā uzskatāmais piemērs, tostarp arī tādēļ, ka tā ir pasaulē visvairāk lietotās mobilās operētājsistēmas Android virzītāja. 

Kā liecina Google prognozes, 2020. gadā interneta lietotāju skaits pasaulē kopumā pārsniegs 5 miljardus cilvēku, vairākums no viņiem internetā izies, izmantojot viedtālruņus u. c. mobilās ierīces, turklāt virtuālās realitātes radītās papildu iespējas šo tendenci tikai pastiprinās. (2016. gadā atbilstīgi IDC aplēsēm viedtālruņus iziešanai internetā izmantos 2 miljardi pasaules iedzīvotāju.) Tā kā viedtālruņi acīmredzami kļūst par pirmo un galveno, bet bieži vien arī vienīgo ierīci iziešanai internetā un visu laiku atrodas ciešā kontaktā ar saviem īpašniekiem, paveras liels skaits dažādu iespēju reklāmdevējiem. Google īpaši uzsver t. s. mikromomentu – brīžu, kad tiek pieņemts lēmums par turpmāko rīcību, pirkumu utt., – nozīmību. (Ja vienkāršoti, tad tas ir tas pats jau pieminētais atgādinājums par restorāniņu ar jūsu iecienīto virtuvi aiz stūra.) 

Google īpaši uzsver t. s. mikromomentu – brīžu, kad tiek pieņemts lēmums par turpmāko rīcību, pirkumu utt., – nozīmību

Par spīti interneta ietekmei uz tirdzniecību un tiešsaistes veikalu attīstībai, 90–93 % (pēc dažādām aplēsēm) visu pirkumu joprojām tiek veikti tradicionālajās tirdzniecības vietās. Vienlaikus internets ļoti būtiski ietekmē šo tirdzniecības vietu izvēli, piemēram, ap 30 % visu meklēšanas pieprasījumu, kas veikti ar mobilo iekārtu starpniecību, ir jautājumi, kas ir saistīti ar dažādām stacionārās tirdzniecības vietām. Google jau ilgāku laiku izstrādā risinājumus, kas ļautu sasaistīt reklāmas skatījumus ar faktiskajiem tirdzniecības vietu apmeklējumiem, un risinājums ir izrādījies Google Maps, ar kura palīdzību tiek fiksēts vēlāks veikala apmeklējums, protams, ja šis pielikums ir instalēts un ja tajā ir atļauts saglabāt pārvietošanās vēsturi (location history). Pateicoties tam, Google spēj piedāvāt aizvien jaunus risinājumus mobilās reklāmas devējiem, ieskaitot lietotāju uzvedības analīzi, kam ir paredzēts serviss Google Analytics 360 Suite. 

Google u. c. lielo kompāniju vākto statistiku, protams, izmanto kā pašas šīs kompānijas, tā arī daudzu lietotņu izstrādātāji (kuri papildus veido arī savu statistiku) un, protams, reklāmdevēji. Kuram gan radīsies iebildumi pret iespējām piesaistīt klientus, vienlaikus maksājot tikai par gadījumiem, kad reklāma ir izrādījusies tiešām efektīva un potenciālais klients ir atnācis vismaz līdz veikala vai restorāna durvīm? Tomēr nedrīkst aizmirst, ka arī ikviens reklāmdevējs – vai vismaz reklāmdevējs, kas izmanto Google Maps ar ieslēgtu pārvietošanās vēstures saglabāšanas funkciju, – ir pakļauts visām tām pašām tehnoloģijām, ar kādu palīdzību tiek piesaistīti viņa klienti. Kā attiekties pret šo faktu, protams, ir ikviena personiska darīšana.

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!