Ar mākslīgu gaļu – tīrāka un resursus taupošāka pasaule?

Ar mākslīgu gaļu – tīrāka un resursus taupošāka pasaule?

Vēlāk, mielasta gaitā, cita viešņa, bankas darbiniece, šaubās, vai ir vērts savlaicīgi pasūtīt biļetes uz slēpošanas kūrortu Alpos, jo nav zināms, vai ap Ziemassvētkiem būs pietiekami sniega – klimats kļuvis tāds jocīgs, un neviens nesaprot, kādēļ.

„Diez vai ganāmpulki ir vainīgi globālajā sasilšanā,” piebilst viņas dzīvesbiedrs, rūpīgs dažādu viedokļu lasītājs ārzemju portālos internetā, „bet, godīgi sakot, nezinu, kam ticēt. Un traki – kā tur tie Brazīlijas sojas zemnieki atkal ar indiāņiem sakāvušies.”

Tomēr šīs izdomātās gaļas baudītāju sarunas pieskaras vairākiem praktiskiem un zinātniski pamatotiem iemesliem, kādēļ apšaubīt mūsdienu gaļas industrijas nākotni un meklēt alternatīvus veidus, kā tikt pie garda un sulīga gaļas kumosa.

Gaļa patērē resursus

Gaļas industrija, tāpat kā tradicionālās kūpošo skursteņu industrijas, patērē lielu daudzumu dabas resursu – gan no naftas ražotu degvielu, gan tonnām graudu u. c. lopbarības augu, gan ūdeni un elektrību –, atstājot aiz sevis gan dažu cūku lielfermu smirdoņu, gan ganāmpulku izmešus atmosfērā, gan agroķīmijas piesārņotu ūdeni.

Arī gaļas ražošanas un pārstrādes nozarē, kā jebkurā industrijā, liela nozīme ir tehnoloģiju attīstībai, uzlabojot pašreizējos procesus un veicot lēcienus, kas var apsviest industriju ar kājām gaisā. Reiz (un vietām – arvien) Latvijā lauku saimniece vārīja cūkām cūku kartupeļus, bet šodien industriālajās fermās cūkas u. c. lopi ir aprīkoti ar sensoriem un tiek baroti pat pēc katram kustonim pielāgotas datorizētas sistēmas, savukārt barību bieži sadala roboti.

Tas viss notiek tāpēc, ka pasaulē pieprasījums pēc gaļas pieaug, kāpjot labklājības līmenim. Šo pieprasījumu apmierinot, pieaugs arī gaļas industrijas radītās sekas ekoloģijai un ekonomikai. Varbūt ar jaunām tehnoloģijām ir iespējams pāriet uz pilnīgi jaunu gaļas industriju – bez dzīvniekiem? 

Pasaulē jau ir parādījušies vairāki uzņēmumi, kas uzskata, ka ir atraduši veidus, kā ražot īstu gaļu (resp., no dzīvnieku šūnām) bez dzīvnieku audzēšanas un kaušanas, pret ko ētisku apsvērumu dēļ iebilst liela daļa veģetāriešu un vegānu. Jau 2013. gadā Nīderlandē strādājošais zinātnieks Marks Posts paziņoja, ka laboratorijā no liellopa cilmes šūnām ir izaudzējis hamburgeru. Tas izskatījās pēc īstas gaļas, tikai nedaudz bālāks un esot garšojis tīri labi. Vienīgā problēma – tā izmaksas bija ap 325 tūkstošiem ASV dolāru (!). Starplaikā M. Posts u. c. eksperimentālie tīrās gaļas (clean meat, resp., bez dzīvnieku asinīm un ciešanām) ražotāji ir samazinājuši izmaksas, un nu tīrais laboratorijas (fabrikas) burgers maksājot apmēram 11 dolāru.

Pasaulē pieprasījums pēc gaļas pieaug, kāpjot labklājības līmenim

Investori tic alternatīvai

M. Posts ir nodibinājis uzņēmumu Mosa Meat, kurā viens no Alphabet (holdinga kompānija, kam pieder Google) dibinātājiem Sergejs Brins ir ieguldījis 250 tūkstošu dolāru sēklas naudas (ar to gan nepietiktu, lai baudītu pašu pirmo M. Posta radīto hamburgeru). 

Pazīstamu ASV investoru interesi ir izraisījis mākslīgi audzētas gaļas uzņēmums Memphis Meats, kas 2017. gada augustā saņēma 17 miljonu dolāru investīciju, kuru organizēja pazīstamā Silīcija ielejas riska kapitāla firma Draper Fisher Jurvetson, šim investīciju raundam piesaistot naudu citu starpā arī no Microsoft dibinātāja Bila Geitsa un gaisa satiksmes kompānijas Virgin u. c. uzņēmumu dibinātāja Ričarda Brensona. Investīciju firmas vadošais partneris (igauņu izcelsmes) Stīvs Jurvetsons teica, ka gaļas mākslīgas audzēšanas tehnoloģija „ir milzīgs tehnoloģisks izrāviens visai cilvēcei un izdevība investēt kādā tik svarīgā projektā nerodas bieži”. 

Memphis Meats savu pirmo mākslīgi audzētas liellopu gaļas bumbiņu prezentēja 2016. gada pavasarī. Tajā iekļautā laboratorijā audzētā gaļa izmaksāja 18 tūkstošus dolāru mārciņā. 2017. gada martā uzņēmums paziņoja, ka ir radījis pirmo laboratorijā ražoto vistas gaļu (nedaudz vēlāk – arī pīles). Vairāki garšas speciālisti šos produktus esot atzinuši par labiem, un tie pat tika parādīti mazumtirdzniecības iepakojumā. Tomēr Memphis Meats vadītāji uzsver, ka veikalu plauktos viņu gaļas produktus redzēs ne agrāk par 2021. gadu.

Viens iemesls, kādēļ mākslīgi audzēta gaļa tik ātri neparādīsies veikalos, ir dažādu tehnoloģiju pieslīpēšana: tas ļaus pārveidot un audzēt gaļas cilmes šūnas, nelietojot dažādas vielas, kas ir patapinātas no teļa asinīm, tādējādi pilnīgi izslēdzot dzīvnieku jebkādu aiztikšanu (izņemot pirmo cilmes šūnu paraugu paņemšanu), pret kuru iebilst visstingrākie vegāni (kas nelieto arī piena produktus, zivis, jūras veltes un medu). Šādu tehnoloģiju sola lietot Izraēlā jaundibinātā kompānija SuperMeat, kura finansēšanas platformā Indiegogo ir savākusi vairāk par 229 tūkstošiem dolāru.

Audzētai gaļai mazāk resursu

Mākslīgās gaļas ražotāji tomēr uzsver, ka viņu darbība nebalstās vegānismā kā ētikas sistēmā, bet atziņā, ka viņu gaļas ražošanas metodes izmanto pat līdz 96 % mazāk dažādu dabas un izejvielu resursu nekā parasta gaļas ražošana, piemēram, Dienvidamerikā tiek izcirsts tūkstošiem hektāru lietusmežu, lai stādītu sojas pupiņas lopbarībai, un milzu platības visā pasaulē aizņem dažādu dzīvnieku ganības. Taču 90 % pasaules iedzīvotāju ir pieraduši ēst gaļu, un pieprasījums pēc tās aug, tādēļ radīt gaļu bez dzīvas govs, cūkas vai vistas ir perspektīva nākotnes tehnoloģija, turklāt šādi radīts produkts bioloģiski ir gaļa, nevis gaļas atdarinājums, izmantojot dažādas augu pasaules vielas. Tādēļ kādā mākslīgās gaļas industrijas pārskatā internetā iekļautais Impossible Foods īsti tur neiederas, jo tas savus liellopu gaļai it kā identiskos hamburgerus veido no augiem, to vidū kartupeļiem, piemaisot kādu vielu, kas tiem dod simtprocentīgu gaļas garšu. 

Ir interesanti, ka arī Latvijas vegāni un dzīvnieku aizstāvji atsaucas uz tehnoloģiskiem un vides aizsardzības apsvērumiem, pamatojot, kādēļ pakāpeniski būtu jānomaina mūsdienu gaļas un piena industrija, kas balstās uz dzīvu kustoņu izmantošanu. Sandris Ādminis, viens no vasaras beigās Rīgā rīkotā vegānu saieta veganfest.lv lektoriem, teica, ka viņam nav zināmi Latvijas zinātnieki, kas nodarbotos ar mākslīgi audzētu gaļu, bet tīri personīgi nedaudz šķebinot in vitro (latīņu val.) jeb mēģenē audzētas gaļas jēdziens.

Labums dabai un inovācijai

Vegāns un bijušais uztura zinātnes students Matīss Apinis, iepazinies ar pētījumiem, uzskata, ka no gaļas mākslīgas radīšanas būs vairāk ieguvumu nekā negatīvu seku. Viņš norāda, ka šādām tehnoloģijām zemes platības un ūdens patēriņu prognozē zemāku, bet enerģijas patēriņu – augstāku, jo gaļas audzēšanas katlus vai baļļas vajadzēs sildīt, visticamāk, ar elektrību. Savukārt klimatu ietekmējošo gāzu izplūde, salīdzinot ar mūsdienu gaļas industriju, samazinātos par 78–96 %; samazinātos arī visa lielfermu dzīvnieku mēslu saimniecība, kas rada smakas un kam ir nepieciešams uzturēt milzu vircas dīķus. 

Jaunā gaļas industrija, kā raksta M. Apinis, atsaucoties uz pētījumiem, atraisītu inovāciju, piemēram, būs iespējams regulēt mākslīgās gaļas tauku saturu, uzturvērtību, garšu u. c. īpašības. Teorētiski varētu ražot arī neparastu dzīvnieku gaļu, kaut vai Āfrikā samazinot pieprasījumu pēc dažādu pērtiķu gaļas un to medīšanu un izķeršanu. 

Spriežot pēc globāli pazīstamu investoru rīcības, mākslīgi radīta gaļa ir perspektīva: sākotnēji – kā eksotisks produkts izmeklētai publika – t. s. sirdsapziņas gardēžiem u. c., bet vēl pēc pāris cūku mēra vai citu dzīvnieku sērgas panikas – arī arvien lielākām parasto patērētāju aprindām. Kas zina, varbūt arī Latvijas laukos skābbarības torņus aizstās gaļas inkubatori, no kuriem, ja lietos Memphis Meats tehnoloģiju, pēc 4–6 nedēļām varēs ievākt cūkgaļas ražu.  

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!