Cik viedas ir Latvijas pilsētas?

Cik viedas ir Latvijas pilsētas?

Arī Latvijas pieeja demonstrē, ka viedumam ir divas puses: formālā – tā ir vērsta uz to, lai pilsēta savā attīstībā pēc iespējas vērienīgāk izmantotu jaunākās datoru un interneta tehnoloģijas un, balstoties uz tām, pilsētas norisēs iesaistītu arī iedzīvotājus un tūristus; praktiskā – galvenais tās rādītājs ir ne tikai cilvēku spēja, bet arī vēlēšanās izmantot viedās pilsētas piedāvājumu, un cita starpā tas nozīmē arī viedo risinājumu izmantošanas vienkāršību.

Rīgas tehnoloģiskais viedums izpaužas virknē e-pakalpojumu un iespēju. Viedie risinājumi arvien plašāk tiek izmantoti gan pilsētās, gan ārpus tām satiksmes disciplīnas uzlabošanai

Ar formālo pusi Latvijā viss ir vairāk vai mazāk kārtībā: viedo pilsētu kustībā dažādā apjomā ir iesaistījušās ne tikai vairākas lielās pilsētas (Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Valmiera, Ventspils) ar galvaspilsētu Rīgu priekšgalā, bet arī tādas gan Eiropas, gan Latvijas mērogos mazpilsētas kā Talsi, Iecava un Olaine. 

Vienlaikus jautājums par viedās pilsētas praktisko pusi kļūst arvien aktuālāks. Ir skaidrs, ka, tiecoties iekļauties ne tikai materiālajā, bet arī virtuālajā pasaulē, bez IKT neiztikt, taču kur ir tā robeža, kas nošķir viedumu vieduma pēc no vieduma pilsētas iedzīvotājiem? Šķiet, tā ir problēma, kuras risināšana Latvijas pilsētām pagaidām vēl īsti nav pa spēkam. 

Eiropas inovāciju partnerības projekta Viedās pilsētas un pašvaldības ietvarā Eiropas Savienība cenšas apvienot dažādas lēmējinstitūcijas, kas ir ieinteresētas starpnozaru un pārrobežu sadarbībā. Projektā ir plānots foruma formāts, kas veicina pieredzes apmaiņu, palīdzot tā dalībniekiem izraudzīties integrētus, pielāgotus un ilgtspējīgus viedās pilsētas risinājumus.

Partnerība ir jo īpaši paredzēta kopēja redzējuma noteikšanai un resursu mobilizēšanai, lai ātrāk realizētu iecerētos izrāvienus un ar pētniecības un inovācijas sasniegumiem samazinātu laiku līdz preču (pakalpojumu) nonākšanai tirgū; rezultātu sasniegšanai lielākos mērogos, pārvarot sadrumstalotību; risinājumu vienkāršošanai.

Partnerība ir jo īpaši paredzēta kopēja redzējuma noteikšanai un resursu mobilizēšanai, lai ātrāk realizētu iecerētos izrāvienus

Bez šaubām, Latvijas pilsētas cenšas izmantot šīs iespējas. Un ne tikai pilsētas. Latvijā darbojas arī viedās pilsētas (ViP) klasteris, kurš ir izveidots, lai apvienotu tos spēkus, kam ir izdevīga viedo pilsētu attīstība. Klasterī Latvijas komersanti un pētnieciskās organizācijas apvienojas kopīgam darbam, kas ļautu komersantiem attīstīt konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus, kuri ir saistāmi ar viedās pilsētas konceptu, vienkāršāk izsakoties, tās ir fiziskas un juridiskas personas, kas viedās pilsētas konceptu cenšas pārvērst materiālās vērtībās. Klasterī ir iesaistījušies 25 uzņēmumi un trīs pētnieciskie partneri; klastera dalībnieki pārstāv deviņas nozares: IKT, būvmateriālu ražošanu, kokapstrādi, enerģētiku, agroķīmiju, viedo mobilitāti, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas, inženiertehniskos pakalpojumus, biznesa konsultācijas. 

Rīga par viedo pilsētu oficiāli kļuva 2014. gada martā, veiksmīgi pārvarot žurnāla The New Economy rīkotā konkursa divas kārtas. Reizē ar Rīgu viedās pilsētas titulu tolaik saņēma vēl 19 pilsētas, to vidū Taipeja, Luksemburga, Osaka, Roterdama, Sanfrancisko, Toronto, Vankūvera, Viļņa. 

Rīgas tehnoloģiskais viedums izpaužas virknē e-pakalpojumu un iespēju: piemēram, vienotā dzīvojamo māju datubāzē, projektā, kurā ir paredzēta energopatēriņa datu automātiska nolasīšana ar distances datu pārraidi, programmējamu LED gaismekļu izmantošanā pilsētas apgaismojumā, kā arī, protams, sabiedriskā transporta e-talonu sistēmā, kas ir atzīta par vienu no labākajām pasaulē un tiek regulāri uzlabota. 

Kas parādāms ir arī citām Latvijas pilsētām: Ventspils lepojas ar savu digitālo centru, IT speciālistiem un viedajiem risinājumiem pilsētas un ostas pārvaldē; Liepājā tiek izvērsts gājēju pāreju apgaismojums, kas ar sensoru palīdzību pielāgojas gājēju plūsmai; Valmierā kopš 2017. gada 11. maija iedzīvotāji, uzņēmēji un viesi var lietot jaunu digitālu rīku savstarpējai saziņai un sadarbībai – Latvijā pirmo viedās pilsētas lietotni Mana Valmiera, kas ir tapusi sadarbībā ar SIA Latvijas mobilais telefons; Jelgava, digitāli sakārtojusi pilsētas centru, pamazām virzās uz nomalēm; Jūrmala, rūpējoties par tūristiem paredzētiem risinājumiem, neaizmirst arī par atgriezenisko saiti ar jūrmalniekiem, piemēram, ielu remonta un infrastruktūras objektu būvniecības un remonta jautājumos.

Viedie risinājumi – interaktīvas ceļazīmes, viedi luksofori, jutīgs apgaismojums gājēju pārejām, daudzfunkcionāli fotoradari, svari, kas spēj izrakstīt soda kvītis, – arvien plašāk tiek izmantoti gan pilsētās, gan ārpus tām satiksmes disciplīnas uzlabošanai uz Latvijas autoceļiem. 

Pasaulē gan tas viss nav īpaši inovatīvs, un varam secināt, ka pašlaik Latvija un tās pilsētas drīzāk cenšas iekļauties globālajās tendencēs, nevis piedāvāt citiem savus risinājumus. Diemžēl tas nav pietiekami, lai mēs varētu būt droši par savu starptautisko konkurētspēju rīt, parīt un aizparīt. 

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!