Kas īsti ir blokķēde?

Kas īsti ir blokķēde?

Par vienu no perspektīvākajām nākotnes tehnoloģijām tiek uzskatīta t. s. blokķēde (angļu val. blockchain), kuras pamatprincipus 2008. gadā radīja kāds noslēpumains personāžs Satoši Nakamoto, par kuru pastāv aizdomas, ka viņš ir vienkārši kādu nezināmu datorspeciālistu izdomāts tēls. Gadu vēlāk parādījās blokķēdes balstīta digitālā kriptovalūta bitmonēta (bitcoin), kurai sekoja vēl citas līdzīgas maksājumu sistēmas, bet šobrīd jau tiek ieviests
Blockchain 2.0, kad tehnoloģija tiek izmantota visu veidu līgumu un finanšu darījumu noslēgšanai. Vēl tālākā nākotnē mūs, ļoti ticams, gaida arī Blockchain 3.0, kas tiks izmantots visplašākajiem, to vidū ar ekonomisko darbību nekādi nesaistītiem, mērķiem.

Šo iemeslu dēļ var šķist, ka blokķēde ir kaut kas ļoti sarežģīts un bez specifiskām zināšanām nesaprotams, tomēr patiesībā viss ir gluži pretēji, piemēram, vienu no diviem blokķēdes darbības pamatprincipiem ir iespējams izskaidrot ar ļoti vienkāršu piemēru. Atsevišķās Mikronēzijas salās ilgstoši ir pastāvējusi savdabīga monetārā sistēma, kur par naudas vienībām tika izmantoti īpaši apstrādāti, plakani akmeņi (apmēram 200 kilogramu smagi un diametrā ap diviem metriem), kas tika pārvietoti ārkārtīgi reti, atradās redzamās vietās un kuru piederību zināja visi salinieki – viņu skaits parasti nebija īpaši liels. Šīs zināšanas tika regulāri atjaunotas, jo par katru darījumu, kad nosacītās monētas vai to daļas mainīja īpašnieku, tika paziņots publiski, turklāt abas iesaistītās puses, kā teiktu mūsdienās, nāca klajā ar kopīgu paziņojumu. Rezultātā nevienam nebija iespēju piesavināties svešu monētu – visi tāpat zināja, kam tā pieder, tāpat bija iespējams viegli atrisināt mantiskos strīdus. Lai monētas maiņa tiktu uzskatīta par notikušu, bija nepieciešams, lai par to zinātu visi salinieki un lai īpašnieka maiņai piekristu viņu vairākums. Pats interesantākais – arī tad, kad ar atsevišķām monētām notika kādi negadījumi (piemēram, monēta pārvešanas laikā nogrima okeānā), salinieki turpināja rīkoties tā, it kā nekas nebūtu noticis. Galu galā monētas atrašanās vieta kaut vai aptuveni, taču bija zināma, bet, no praktiskā viedokļa raugoties, nebija lielas atšķirības, vai tā atrodas okeānā vai kalna virsotnē. 

Ja šādi kodi visu sistēmas dalībnieku datoros saskan, tad nav nekādu šaubu, ka viņi visi izmanto vienu un to pašu reģistru

Otrs blokķēdes stūrakmens ir īpaši matemātiskie vienādojumi, kas tiek dēvēti par kriptogrāfiskajām jaucējfunkcijām jeb jaucējalgoritmiem (cryptographic hash function) un ļauj ar datora starpniecību piešķirt unikālus kodus ar iepriekš noteiktu zīmju skaitu jebkuram tekstam, kas tiek ievadīts vienādojumā. Ja vienā un tajā pašā funkcijā ievadītie teksti neatkarīgi no to garuma un satura ir identiski, arī kods būs identisks, taču, ja atšķirsies kaut viens simbols, kods būs jau pavisam cits. Funkcijas darbojas tikai vienā virzienā, tādēļ noskaidrot, kāda informācija ir paslēpta aiz koda, ir iespējams, vienīgi citu pēc cita izmēģinot visus iespējamos variantus cerībā iegūt identisku kodu. Kriptogrāfiskās jaucējfunkcijas ilgstoši un plaši tiek izmantotas IT un internetā – identifikācijai, drošības pasākumiem utt. Principā ikvienam ir iespējams šādi šifrēt jebkādus savus personiskos datus un darboties virtuālajā vidē anonīmi, izmantojot vienīgi kodu, jo vienmēr ir iespējams viegli nodemonstrēt, ka viņš ir vienīgais, kurš zina, kādi izejas dati (teksts) izmantoti koda izveidošanai. 

Runājot mūsdienu terminoloģijā, var teikt, ka Mikronēzijas salu iedzīvotāji bija izveidojuši decentralizētu datubāzi, kuras arhitektūra izslēdza iespējas veikt izmaiņas jau ierakstītā informācijā bez sistēmas dalībnieku (akmens monētu lietotāju), vismaz vairākuma, piekrišanas. Blokķēde darbojas pēc tieši tāda paša principa, tikai virtuālas (nogrimušas okeānā) ir visas apritē esošās monētas. Informācija par jebkuru darījumu nekavējoties tiek nosūtīta visiem sistēmas dalībniekiem, fiksējot izmaiņas monētu īpašnieku reģistrā, kura kopijas atrodas visu sistēmas lietotāju datoros. Savukārt kriptogrāfiskā jaucējfunkcija sistēmas dalībniekiem ļauj kā darboties anonīmi, tā, kas ir vēl svarīgāk, pārliecināties par to, ka tiek izmantots viens un tas pats monētu īpašnieku reģistrs. Pēdējam, kas būtībā ir grāmatvedības uzskaites grāmata, vienkārši tiek piešķirts kods, un, ja šādi kodi visu sistēmas dalībnieku datoros saskan, tad nav nekādu šaubu, ka viņi visi izmanto vienu un to pašu reģistru. 

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!