LMT un 5G: elektroniskas nervu sistēmas pamati

LMT un 5G: elektroniskas nervu sistēmas pamati

Situācija ar vēl pilnīgi nepabeigto 5G standartu atgādina agrīno 60. gadu kosmosa pētniecības nesējraķešu attīstību. Tie bija laiki, kad gan ASV kosmosa pētniecības aģentūra NASA, gan Padomju Savienība attīstīja nesējraķetes, kas varēja sasniegt Mēnesi. Katra no šīm valstīm 60. gadu sākumā pat nosēdināja mazu zondi uz Mēness, pierādot, ka attiecīgie raķešu inženierijas risinājumi darbojas. Taču starp varēšanu trāpīt Mēnesim ar raķeti un iespēju uz Zemes tuvākā dabiskā pavadoņa ko lietderīgu iesākt (nosēdināt astronautus, veikt zinātnisku darbu un pat pabraukāt ar mazu braucamrīku) pagāja vairāki gadi, tikai tad, 1969. gadā, pirmais ASV astronauts spēra soli uz Mēness virsmas.

5G – ap 2020. gadu, bet ne visiem 

Pat LMT, kas parasti neslēpj lepnumu par saviem jaunumiem un inovācijām, uzsver, ka Latvijā 5G pakalpojumi visticamāk nedarbosies ātrāk par 2020. gadu. Starplaikā globālo mobilo sakaru standartu organizācijas, Nokia u. c. infrastruktūras iekārtu ražotāji varēs pieslīpēt gan 5G standartu, gan tā praktisko izpildījumu dažādās ierīcēs. Starp citu, iekams šie darbi nav veikti, diez vai lietotājiem pasaulē būs pieejamas 5G ierīces, turklāt galvenie lietotāji visticamāk nebūs parastie patērētāji, jo 5G ātrumi un jauda noder industriālajiem lietojumiem. 

LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis uzskata, ka ar pašreizējiem mobilā interneta jeb 4G ātrumiem parastu iedzīvotāju satura patēriņam, ieskaitot tādu televīziju caur mobilā interneta tīklu, kuru jau kādu laiku piedāvā LMT, pietiek. Pēc I. Pūķa domām, lai pilnīgi izmantotu 5G ātrumu, tiek un tiks attīstīti industriāli un lietu interneta (angļu val. internet of things – IoT) risinājumi, kas savienos dažādu sensoru un ražošanas ierīču datu plūsmas ar datu apstrādes sistēmām. No savas puses LMT meklē partnerus, kas attīsta lietotnes jaunajai tehnoloģijai.

Līdzīgās domās ir arī citi nozares eksperti. Interneta mediji raksta, ka viens no mobilo sakaru infrastruktūras ierīču ražošanas līderiem – zviedru Ericsson – uzskata, ka 5G tiks izmantots galvenokārt biznesa (enterprise) tirgū. „Mums ir izdevība jaunās 5G tehnoloģijas lietot citu veidu biznesam nekā agrākās, kas pārsvarā bija domātas parastiem patērētājiem,” teica Ericsson tehniskais direktors Ēriks Ekudens. 

Savukārt nozares portāla itproportal.com komentētājs Robins Kents uzskata, ka pieprasījumu pēc 5G veicina gan patērētāji, gan bizness. Viņaprāt, patērētājiem ir daudz dažādu ierīču, kuras vienmēr ir pieslēgtas mobilajiem tīkliem, tāpēc arī viņi sagaida, ka tiks apkalpoti ar piegādes droniem (bezpilota lidaparāti), kurus vadīs caur mobilajiem sakariem. Tas viss mobilo sakaru operatorus spiežot steidzināt 5G ieviešanu.

Jāatrod pareizie biznesa modeļi 

Vienlaikus nozares eksperts brīdina, ka patlaban nav skaidrs, kādi biznesa modeļi ir vajadzīgi, lai pilnīgi izmantotu un atmaksātos 5G izbūves investīcijas. „Par spīti milzu pieprasījumam pēc datiem, vēl ir atlicis atrast pareizās biznesa modeļu un ieņēmumu iespējas, lai monetizētu 5G ieviešanu, resp., iegūtu naudu no tās. 5G teorētiski ir 40 reižu ātrāks par 4G, un būs vajadzīgi dārgi pašreizējās infrastruktūras uzlabojumi, lai izpildītu solīto. 5G ieviešana būs milzu darbs, un, par spīti jau paveiktajam, tā ieviešana līdz 2020. gadam ir izaicinājums industrijai,” raksta R. Kents. 

Citi eksperti uzskata, ka galvenais 5G izmantojums būs IoT, kur piedalīsies visdažādāko sensoru, datu nesēju, datoru u. c. ierīces bez cilvēku līdzdalības, turklāt IoT visticamāk pulcēs (varbūt jau pulcē) krietni lielāku interneta lietotāju (un ne tikai cilvēku) skaitu nekā patlaban. 5G, savienojot pat miljardiem dažādu rīku, veidos tādu kā bezvadu nervu sistēmu industriālo ražotņu tīkliem, viedajām pilsētām, dažādiem datu centriem, kur superātri pārnestos datus glabās un apstrādās. IoT jau darbojas Latvijā un citur, gan ar vadiem, gan ar bezvadu risinājumiem nolasot elektrības, ūdens un gāzes skaitītāju rādījumus. Līdz šim tiem nebija vajadzīga liela datu pārraides jauda, jo nolasīšana notiek īsās datu pārraidēs reizi mēnesī, taču, ieviešot t. s. viedos tīklus, datu apmaiņa ar skaitītājiem notiks biežāk vai pat nepārtraukti, piemēram, neparasti liels ūdens vai gāzes patēriņš var liecināt par avāriju, tāpēc māju saimnieki drīzāk grib saņemt tūlītēju brīdinājumu par šādiem notikumiem, nevis apskatīt atsūtītos ūdens e-rēķinus, kamēr žāvētāju brigāde sakopj applūdināto dzīvokli. Attiecībā uz elektrības patēriņu Latvenergo klienti jau tagad var apskatīt savu patēriņu dienas vai nedēļas gaitā un meklēt pārtēriņa iemeslu. Šādas informācijas sniegšanai arī ir nepieciešama atbilstīga datu apstrādes jauda.

Viedas pilsētas, viedas industrijas un attālināta ārstēšana 

Viedajās pilsētās (šādu projektu izstrādā arī LMT) internetam pastāvīgi pieslēgti rīki (luksofori ar sensoriem, novērošanas kameras, dažos gadījumos pat autovadītāju ziņojumi ceļveža lietotnēs, kā Waze) ievāc dažādu pilsētas funkciju darbības rādītājus un centrālajām sistēmām liek attiecīgi rīkoties, bieži automātiski. Ja 5G (un daļēji jau samērā ātrais 4G IoT, kuram LMT ir izdalījis īpašu kanālu) ir līdzīgs cilvēka nervu sistēmai, tas arī var (ar mākslīgā intelekta palīdzību) reaģēt tikpat automātiski, kā cilvēks pakustina notirpušu kāju vai pakasa ausi. Tikai pilsētai notirpusi kāja var būt bojāta ūdens maģistrāle, kas momentā ir jānoslēdz, vai sastrēgums, kas tikko ir sācis veidoties aiz avārijas punkta galvenajā ielā. Ilgtermiņā ievākti dati par satiksmes plūsmām, savukārt, var palīdzēt plānot nākotnes ceļu satiksmi vai to atslogošanu ar sabiedrisko transportu. Policijai var noderēt tehnoloģijas, kas labāk par cilvēku, kuram stundām ir jāuzrauga desmitiem novērošanas kameru attēlu, var noteikt kustības un skaņas, kas liecina par konfliktsituācijām, kautiņiem vai pūļa reakciju uz kādu ārkārtas notikumu. To visu iespējamu dara 5G ātrums kopā ar datu apstrādes jaudu.

5G veidos tādu kā bezvadu nervu sistēmu industriālo ražotņu tīkliem

Arī komerciālajā industrijā arvien lielāka nozīme ir reāllaika datu apstrādei: vērojot ražošanas iekārtu sensoru datus un izmantojot prognozējošās analītikas (predictive analytics) rīkus, var pamanīt iekārtas, kas drīzumā var iziet no ierindas; ražotnes tīklā var pamanīt, ka kādā vietā ir dīkstāve vai maza noslodze, un tur kāpināt ražošanas tempu, savukārt šādas darbības var ietekmēt elektrības un ūdens patēriņu, pieprasot attiecīgu reakciju no šos resursus regulējošajām sistēmām.

Medicīnā 5G vismaz teorētiski var darīt iespējamu telemedicīnu ar robotiem. Lai gan tā vēl ir vīzija, ir izstrādātas tālvadāmas ierīces, kas var veikt medicīniskas procedūras, ieskaitot operācijas, taču, lai tas notiktu pilnīgā drošībā, aparātiem ir jāreaģē bez kavējuma. Te 5G sola būtiski mazāku tīkla latentumu – laiku no taustiņa nospiešanas līdz ierīces reakcijai (piem., veicot griezumu vai injekciju pacientam, kas sāpēs grozās). Eksperti gan uzskata, ka pirmie, kas baudīs zemo 5G latentumu, būs datorspēļu spēlētāji (geimeri), kuri ar lāzeriem varēs veicīgi šķaidīt briesmoņus. Tikai pēc apstiprināšanās praksē šo zemo tīkla latentumu varēs izmantot attālinātām lāzera procedūrām ar cilvēku, piemēram, acu operācijā.

Tā sanāk, ka gan visai redzami ikdienā un neredzamu procesu aizkulisēs, gan veseliem baudot spēles priekus un saņemot dronu piegādātās dāvanas, gan slimības gultā vai uz operāciju galda mūs arvien vairāk aptvers 5G elektroniskā nervu sistēma. 
 

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!