MI trešā atnākšana

MI trešā atnākšana

Bez skaidras definīcijas

Lai gan MI pirmsākumi ir meklējami vēl viduslaikos Renē Dekarta mehānikas teorijā un arī vēlāk praktisku un teorētisku darbu šajā virzienā nav trūcis, par MI šā jēdziena mūsdienu izpratnē var runāt, sākot ar pagājušā gadsimta 30. gadiem, kad pētījumiem par ierīcēm, spējīgām patstāvīgi risināt sarežģītus uzdevumus, pievērsās angļu matemātiķis Alans Tjūrings. Savukārt pats MI termins apritē parādījās 1956. gadā ASV Dārtmutas koledžā notikušas darba konferences laikā, kad vesela plejāde galvenokārt ASV vēlāko zinātnes spīdekļu apsprieda MI attīstības iespējas. Pēc šīs konferences arī sākās pirmais MI bums, kuru lielā mērā sekmēja ASV militāri rūpnieciskā kompleksa interese. Pašreizējais MI attīstības periods, kas sākās 90. gadu vidū, ir jau trešais šāds posms MI vēsturē, turklāt ir vērts uzsvērt, ka iepriekš MI attīstību bremzēja skaitļošanas jaudu trūkums, bet tagad ir radīti visi nepieciešamie priekšnoteikumi – kā milzīgs, bieži vien publiski pieejamu datu apjoms, tā iespaidīgas datu apstrādes, uzglabāšanas, pārraides utt. jaudas. Tiesa, vienlaikus ir parādījušies arī jauni apdraudējumi un izaicinājumi. 

Ir interesanti, ka MI nekad nav bijis vienotas, vispārpieņemtas definīcijas un nepastāv arī vienota izpratne par MI, tomēr kopumā par MI tiek uzskatīti tādi algoritmi, programmas, datorsistēmas utt., kurām ir raksturīga spēja risināt konkrētus, iepriekšnoteiktus uzdevumus tā, kā tos risinātu cilvēks. Tā kā intelekts atbilstīgi vispārpieņemtajai definīcijai ir cilvēka domāšanas un racionālas izziņas spēja, kā arī spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā, arī MI ir jābūt apveltītam ar līdzīgām īpašībām, to vidū spēju rīkoties savas kompetences ietvaros. Vienlaikus jautājums par to, kurā brīdī algoritms vai programma kļūst par MI, ir – un ar ļoti augstu ticamības pakāpi vēl ļoti ilgi būs – iemesls kaismīgiem strīdiem, turklāt pastāv MI efekts (AI effect) – plaši izplatīta tendence devalvēt visus sasniegumus šajā virzienā. MI efektu vislabāk raksturo t. s. Teslera teorēma (šādi nosaukta par godu Larijam Tesleram): „MI – tas ir viss, kas nav izdarīts līdz šim.” 

Tuvāko 10 gadu laikā MI tehnoloģijas ietekmēs praktiski ikvienu biznesu

Lai kas slēptos aiz MI, pēdējais strauji ienāk mūsu ikdienā, veidojas specifisks MI un MI risinājumu tirgus, un jau šobrīd ir skaidrs, kāds tas būs pavisam drīzā nākotnē. Atbilstīgi vienai no plaši izmantotajām klasifikācijas metodēm MI tirgū strādājošie uzņēmumi, līdzīgi kā citās jomās, tiek dalīti superbagātajos (super-rich), pakalpojumu sniedzējos (servicers) un inovatoros (innovators). Pie pirmajiem pieder IT nozares giganti, kas izstrādā MI tehnoloģijas, izmantojot savā rīcībā esošās datubāzes, – tādas kompānijas kā Google, Facebook, Amazon, Microsoft utt. Pakalpojumu sniedzēji, savukārt, palīdz citiem uzņēmumiem, valsts iestādēm vai pat jebkuram interesentam apstrādāt lielus datu masīvus, to vidū nestrukturizētus. Šai uzņēmumu grupai pieder visi tie, kam savu datu masīvu nav, arī tādas kompānijas kā IBM, HP vai Oracle. Visbeidzot, inovatori ir uzņēmumi (ļoti bieži – jaunuzņēmumi), kas nodarbojas ar specifisku risinājumu meklējumiem, vienlaikus iztiekot bez saviem datu masīviem (pērkot tos) un arī nesniedzot pakalpojumus, jo šo uzņēmumu mērķis ir risinājumu atrašana un pārdošana. 

Lielāko daļu tirgus, protams, aizņem superbagātie, kuriem ir virkne priekšrocību MI attīstīšanā un kas rada paši savas ekosistēmas, kurām pārējiem uzņēmumiem nākas pielāgoties. Taču daudzi eksperti, piemēram, J’son & Partners Consulting, uzskata, ka galvenie šo ekosistēmu izmantotāji būs jaunuzņēmumi, kas piedāvās dažādus MI risinājumus – padomus, konsultācijas utt. Par šā viedokļa pamatotību liecina arī fakts, ka lielie IT nozares uzņēmumi (superbagātie) sistemātiski cenšas pārņemt perspektīvus jaunuzņēmumus un cīņā par jaunuzņēmumu pārņemšanu iesaistās aizvien jaunas lielās kompānijas, tādas kā, piemēram, Samsung vai GE.

No identificēšanas līdz robotiem

Kā uzskata jau pieminētā J’son & Partners Consulting eksperti, lai gan tuvāko 10 gadu laikā MI tehnoloģijas ietekmēs praktiski ikvienu biznesu, visbiežāk tās, visstraujāko attīstību piedzīvojot Ziemeļamerikā, tiks izmantotas tādās jomās kā tirdzniecība, biznesa pakalpojumi, reklāma un aizsardzība. Savukārt atbilstīgi Tractica aplēsēm ieņēmumi globālajā MI tirgū pieaugs no 643,7 miljoniem ASV dolāru 2016. gadā līdz 38,8 miljardiem dolāru 2025. gadā, un tie vēl ir ļoti pieticīgi aprēķini. Atbilstīgi MarketsandMarkets novērtējumam tikai tēlu identificēšanas tirgus apjoms 2020. gadā sasniegs 30 miljardus dolāru, augot vidēji par 19,1 % gadā. Ar šo tirgu tiek saprastas MI tehnoloģijas, kas ir izmantojamas kā cilvēku un objektu, tā paraugu (ieradumu), dažādu kodu, digitālo fotogrāfiju utt. pazīšanai un atsevišķi vai integrētā veidā tiek lietotas dažādās drošības sistēmās, tirgzinībā un reklāmā, papildu realitātē, meklēšanas sistēmās utt. MarketsandMarkets lēš arī, ka valodas apstrādes risinājumu (natural language processing) tirgus pieaugs no 7,63 miljardiem dolāru 2016. gadā līdz 16,07 miljardiem 2021. gadā, savukārt BCC Research šajā pašā laikposmā prognozē runas identificēšanas risinājumu tirgus pieaugumu no 104,4 miljardiem līdz 184,9 miljardiem dolāru (pieaugums – vidēji 12,1 % gadā). 

Ir jāpiebilst, ka viens no plaši zināmiem MI risinājumiem (pareizāk – vairāku MI tehnoloģiju apkopojumiem) ir programmas sarunu biedri jeb t. s. čatboti (chatbot ‘sarunu robots, tērzēšanas robots’), kurus, kā liecina BI Intelligence veikta aptauja, jau izmanto vairāk par pusi amerikāņu 18–55 gadu vecumā un ir iespējams lietot lielā skaitā biznesa jomu. Aizvien populārāki kļūst arī personāli balss asistenti (palīgi), tādi kā Google Assistant, Apple izstrādātais Siri vai Amazon piedāvātais Alexa, un tas viss notiek, pat par spīti faktam, ka tieši balss pakalpojumu līmenis ir tālu no ideāla. Pēdējie, jāpiebilst, būtībā ir tie paši čatboti, tikai jaunā veidolā. 

Lai gan nereti tikai prognozēs, taču apritē aizvien biežāk parādās tāds samērā jauns jēdziens kā biznesa algoritmēšana, ar ko tiek saprasta MI integrēšana uzņēmējdarbībā – tā var variēt no asistenta palīdzības līdz pat vadības lēmumu pieņemšanai. Gartner uzskata, ka jau 2020. gadā parādīsies un ekonomiskajā darbībā, vispirms jau finanšu sistēmā, tiks iesaistītas pilnīgi autonomas programmas, kas pirmoreiz vēsturē nebūs pakļautas cilvēkam. Šādas programmas, kas būs vērtība pašas par sevi, atbilstīgi Gartner ekspertu viedoklim kļūs par pamatu jaunai ekonomiskajai paradigmai, kuru Gartner dēvē par programmējamo ekonomiku (programmable economy). Ir gaidāms, ka mēs ieraudzīsim algoritmus, no kuriem daudzi tiks izstrādāti, izmantojot atvērtā koda programmatūru, uzstādīti bez maksas un izmantos blokķēdes (blockchain) tehnoloģiju, patstāvīgi veicot finanšu transakcijas, slēdzot darījumus vērtspapīru tirgū utt. Uz šāda fona pavisam ticama šķiet vēl viena kompānijas prognoze – ka jau 2018. gadā pasaulē būs ap 3 miljoniem cilvēku, kuri būs pakļauti priekšniekam robotam (robo-boss).

Bez MI nav iedomājama arī tāda nozare kā robotika. Bank of America uzskata, ka 2020. gadā MI risinājumu tirgus vērtība sasniegs 153 miljardus dolāru, no kuriem 70 miljardus veidos MI balstīti analītiskie risinājumi, bet 83 miljardus – roboti un robottehnika. Kopumā tiek uzskatīts, ka pēdējie ļaus palielināt darba ražīgumu par 30 %, vienlaikus samazinot izmaksas, galvenokārt par darbaspēku, no 18 % līdz 33 %. Par galvenajām ieguvējām no t. s. robotu revolūcijas visbiežāk tiek minētas ASV un Japāna, lai gan šī nozare piedzīvo iespaidīgu attīstību arī Ķīnā.

Šādas programmas kļūs par pamatu jaunai ekonomiskajai paradigmai

Taču robotikas attīstība ir radījusi nopietnas bažas par darba vietu skaita iespējamo masveida samazināšanos. Robotizācijas kritiķi uzskata, ka tā vēl vairāk palielinās ienākumu nevienlīdzību un plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem, bet jaunas darba vietas, pat ja parādīsies, nebūs paredzētas tiem, kas būs zaudējuši darbu automatizācijas dēļ. Plaši izplatīts ir arī viedoklis, ka robotizācija un automatizācija sekmēs strādājošo atalgojuma jūtamu samazinājumu, jo tas bieži būs vienīgais veids, kā saglabāt konkurētspēju salīdzinājumā ar mašīnu darbu.

Pastāv arī citi, tieši ar MI attīstību saistīta satraukuma iemesli. Tiek lēsts, ka 50–60 gadu laikā MI sasniegs līmeni, kad tā domāšanas procesi vairs nebūs atšķirami no cilvēka domāšanas procesiem, savukārt tehnoloģiskā singularitāte – brīdis, kad cilvēks sāks zaudēt konkurences cīņā ar MI, – var iestāties vēl ātrāk. Var gadīties, ka jau ap 2030. gadu, bet tas daudziem liek aizdomāties par to, ka MI gadījumā steigties tomēr vajadzētu lēnām. 

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!