Pasīvās mājas kļūst lētākas

Pasīvās mājas kļūst lētākas

Zema energopatēriņa ēkas 80. gadu vidū kļuva par būvniecības energopatēriņa standartu jaunām mājām Zviedrijā un Dānijā. Jau tolaik tika iezīmēti energoefektīvu ēku tālākās attīstības principi: kvalitatīva siltumizolācija, izvairīšanās no aukstuma tiltiem, ārējo konstrukciju hermētiskums, kontrolēta ventilācija ar siltuma atgūšanu. Ievērojot šos principus, 1988. gadā Lundas Universitātē (Bo Adamsons, Volfgangs Feists) tika izstrādāts pasīvās mājas standarts, un 1991. gadā Darmštatē Vācijā tika uzcelta pirmā eksperimentālā pasīvā māja.

Pasīvo māju vadlīnija ir totāla energoekonomija. Pasīvās mājas izmanto dabisko bezmaksas siltuma avotu – Sauli. Iekšpusē tiek izmantots cits dabisks siltuma avots – cilvēks un tā saimnieciskā darbība, piemēram, rosīšanās virtuvē. Viss rezultējas efektīvā siltuma atgūšanā no gaisa un pat no izejošās kanalizācijas. Siltajos vasaras mēnešos pasīvās mājas izmanto pasīvas dzesēšanas metodes, piemēram, stratēģisku ēnojumu un nakts ventilāciju.

Konkurence nosit cenu

Pasīvās mājas būvniecībai ir nepieciešama īpaša attieksme – pārdomāts arhitekta darbs, kvalitatīvs būvnieku darbs un augstas kvalitātes komponenti. Īpašās prasības būvi arī sadārdzina, tāpēc pasīvās ēkas izmaksas līdz šim bija augstākas. „Būvnieku, arhitektu un pasūtītāju vidē vienmēr ir bijis aktuāls jautājums, vai pasīvās ēkas plānošanā un būvniecībā ieguldītie līdzekļi atmaksājas un cik ilgs ir šis laiks,” saka pasīvo ēku būvniecības eksperts arhitekts Ervīns Krauklis. „Lai noteiktu ēkas rentabilitāti, salīdzina tās energoietaupījumu ar viena kvadrātmetra izmaksām. Kopš pasīvās ēkas standartam atbilstīgās pirmās ēkas uzbūvēšanas 1991. gadā drīz būs pagājuši 30 gadi – un visi šajā procesā iesaistītie ir ieguvuši milzīgu pieredzi. Pasīvo māju tehnoloģijas laika gaitā ir attīstījušās. To būvniecības pirmsākumos daudzi nepieciešamie augstas efektivitātes komponenti, kā logi ar papildu siltinātiem rāmjiem, īpaši efektīvas rekuperācijas ventilācijas iekārtas u. c., tirgū nebija pieejami. Entuziastiem tos nācās konstruēt vai pat izgatavot pašu spēkiem. Tagad stāvoklis ir būtiski mainījies. Pasīvās ēkas principi ir zināmi daudziem arhitektiem, energoauditoriem un inženieriem. Vairāki būvuzņēmumi ar pasīvo ēku būvniecību nodarbojas ikdienā. Latvijā gandrīz katrs sevi cienošs logu ražotājs piedāvā pasīvajām ēkām piemērotus trīskārši stiklotus logus ar selektīvo stiklu. Kvalitatīvas sertificētas ventilācijas iekārtas izgatavo kaimiņvalstī Lietuvā. Pieaugot pasīvo ēku popularitātei un reizē ar to pieprasījumam, ražotāju savstarpējā konkurence ir samazinājusi izmaksas.” 

Otrs izmaksu atšķirību samazināšanās iemesls ir pastāvīgs normatīvo energoefektivitātes prasību pieaugums, kas norisinās arī Latvijā. Paaugstinot ēkas energoefektivitātes prasības, to izmaksas palielinās un pietuvinās pasīvās mājas izmaksām. Vairākas pasaules lielpilsētas, to vidū Frankfurte un Brisele, pasīvās ēkas standartu ir pieņēmušas kā obligātu prasību publiskajos iepirkumos. Pasaulē pasīvā ēka pamazām kļūst par ikdienas praksi. Arhitekts norāda, ka sevišķi mazas izmaksu atšķirības ir liela apjoma ēkām, īpaši tādām, kuru specifikas dēļ ventilācijas sistēma ir nepieciešama jebkurā gadījumā, bet enerģijas patēriņš ir būtisks ēkas īpašniekam, piemēram, pasīva biroju ēka ne vien nodrošina ievērojami augstāku komfortu tās lietotājiem, bet arī palielina nomas maksas daļu, kuru ēkas īpašnieks var iegūt no nomniekiem, tādējādi finansējot iespējamo ļoti kvalitatīvi un efektīvi uzbūvētas ēkas sadārdzinājumu.

Taupīgā prakse

Lai samazinātu izmaksas, pasīvo māju celtniecībā tiek ieviesta t. s. lean (angļu val. ‘liesā’) sistēma, kuras mērķis – izmantojot pēc iespējas mazāk resursu, radīt lielāku vērtību klientam. To definē divi pamatprincipi: nepārtraukta pilnveidošanās un nevajadzīgu darbību (zaudējumu) likvidēšana. Sistēma ietver tādu procesu likvidēšanu vai samazināšanu, kuri nerada vērtību uzņēmumam, kā arī nepārtrauktu pilnveidošanas kultūras izveidi uzņēmuma iekšējā organizācijā.

Būvniecības laikā rodas septiņu veidu atlikumi. Minimizējot tos, var pazemināt ēkas būvniecības kapitālieguldījumus, piemēram, lai salīdzinātu pasīvo māju reālo vērtību, tika analizēti seši jaunuzcelti sākumskolu mācību korpusi Lielbritānijā, t. sk. divas pasīvās ēkas. Visi tika sertificēti atbilstīgi BREEAM (British Research Establishment Environmental Assessment Method) sistēmai. Viena no pasīvajām ēkām tika celta, izmantojot lean principus, otras būvniecības gaitā lean tika lietots daļēji, pārējās celtas ierastajā veidā. Pasīvās mājas, kura tika celta, pilnīgi izmantojot lean principus, izmaksas bija apmēram 25 % zemākas nekā ēkām, kuras tika būvētas ierastajā veidā. 

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!