Finašu vadītājam jābūt uzņēmuma vadītāja "alter ego"

Finašu vadītājam jābūt uzņēmuma vadītāja "alter ego"

Finanšu profesijas nākotne - ātrums, tehnoloģijas un augstāka pievienotā vērtība.

Šī gada 14. jūnijā norisinājās BiSMART Finanšu profesijas konference "Gudra finanšu vadība", kuru apmeklēja vairāk nekā 120 Latvijas uzņēmumu un valsts institūciju finanšu direktoru, savukārt, tiešsaistes skatījumi pārsniedza 6 000.

Konferences laikā izkristalizējās vairākas atziņas par to, kas šobrīd ir finanšu profesijas būtība, lielākie izaicinājumi un kas sagaida šīs profesijas pārstāvjus tuvā nākotnē.

Konferenci atklāja Ģirts Runainis, kurš ieskicēja, ka finanšu direktors uzņēmumā nepieciešams tad, kad finanšu plūsmas kļūst nopietnas un uzņēmums var atļauties kvalificētu finanšu speciālistu. Jautāts - kas īsti ir finanšu direktors, Rungainis paskaidroja, ka "finašu vadītājam jābūt uzņēmuma vadītāja "alter ego". Uzņēmuma finanšu vadītājam ar uzņēmuma vadītāju jāveido molekula, kur finanšu vadītājam jābremzē, jāstimulē, jākontrolē uzņēmuma procesi, naudas plūsma un attīstība." Uz jautājumu - kas ir lielākie finanšu direktora izaicinājumi uzņēmumā, Rungainis dalījās pieredzē, ka uzņēmumiem mēdz būt tādas kritiskas slimības kā naudas nesaturēšana un maniakālā uzņēmējdarbība, kuru rezultātā uzņēmumi parasti neizdzīvo." Šīs ir tās slimības, kuras pēc iespējas agrīnā stadijā nepieciešams diagnosticēt un jau preventīvi ārtstēt tieši finanšu direktoram.

Galvenās tendences un izaicinājumi finanšu profesijā ir "tehnoloģiju attīstība, pieaugošā konkurence unregulējumi kā arī prasības pēc tūlītējas informācijas un caurspīdības", atzīmēja Jana Smirnova, PricewaterhouseCoopers valdes locekle.

Vērojama milzīga dinamika, attīstība un pieaugošas prasības finanšu profesijai. Mainās spēles noteikumi. Ja vēl pirms dažiem gadiem uzņēmuma vadītājs sagaidīja finanšu datus vienu reizi mēnesī, pēc tam iknedēļas, tad šodien vadītāji sagaida kritiskos datus tiešsaistes režīmā.

"Šis ir klientu attiecību laikmets, un laiks patiešām ir zelta vērts ", uzsver Anna Fišere-Kaļķe, Nordea bankas Online pakalpojumu vadītāja Baltijā. Laika nozīmīgumu apliecina fakts, ka kopš šī gada sākuma 1/3 daļa no visām Nordea bankas sniegtajām konsultācijām notika on-line režīmā. Klienti labprāt izvēlas šādu komunikāciju veidu, jo tas ir ērts, vienkāršs un ļoti ietaupa tik svarīgo laiku. Klientis saņem konsultāciju sevērtā laikā un vietā. Tagad ir būtiskais jautājums, cik ātri uzņēmumi spēs pārorientēties uz šo augošo tendenci un pieprasījumu, jo, attīstot attālinātos pakalpojumus, visiem kanāliem ir jāstrādā sinhroni ar vienādi augstu kvalitāti.

To apliecina arī Adventus Solutions pieredze. Turpinot par klientu attiecību laikmetu un komunikāciju tajā, Armands Bunkovskis "Adventus Solutions" Biznesa attīstības vadītājs skaidro, ka tieši pieprasījums pēc augstākā līmeņa klientu konsultācijām reālajā laikā un 24 stundas diennaktī ir radījis strauju pieaugumu Kontaktu Centru segmentā. "Jebkura uzņēmuma galvenais ienākumu avots ir klienti, tāpēc kvalitatīvi apkalpoti klienti ir vitāli svarīgs faktors uzņēmuma attīstības nodrošināšanai", uzsver Bunkovskis. "Kontaktu centru apkopotā informācija reālā laikā dod iespēju uzņēmuma vadībai plānot savus esošos cilvēkresursus maksimāli efektīvi. Tādējādi panākot, ka darbinieki būs vienmērīgi noslogoti, līdz ar to nepieļaujot dīkstāves vai pārslodzes. Kontaktu centri mūsdienās jau spēj nodrošināt ļoti kvalitatīvu un mērāmu izejošo komunikāciju, e-pastu un īsziņu mārketinga kampaņu realizēšanu un analīzi, balss atgādinājumus un pat video komunikāciju" turpina Bunkovskis.

Plānojot savu nākotnes komunikāciju ar klientiem, jārēķinās ar to, ka jau tuvāko 3-4 gadu laikā vairāk nekā 80% izejošās komunikācijas nodrošinās mākslīgais intelekts čatrobotu formā, kas strādās 24 stundas diennaktī un nekad neslimos. 

Tādējādi darbiniekiem nevajadzēs tērēt savu laiku, lai neskaitāmas reizes atbildētu uz standarta klientu jautājumiem, savukārt, klienti saņems augstākā līmeņa servisu reālajā laikā un jebkurā diennakts stundā.

Taču lai uzņēmums neatkarīgi no sava attīstības posma un izmēra varētu atļauties izmantot jaunākās tehnoloģijas un programmatūras, šobrīd uzvaras gājienu iet mākoņpakalpojumi. Kā skaidro Oskars Krastiņš, Telia Latvia mākoņpakalpojumu vadītājs: "mākoņpakalpojumi dod iespēju koncentrēties uz savu pamata biznesu, nevis nodarboties ar infrastruktūras, tehnikas, licenšu, IT personāla ieviešanu un uzturēšanu.  Tā vietā ir radīta iespēja nomāt tieši tik daudz programmatūras un serveru resursa, cik konkrētajā brīdī nepieciešams."

Runājot par to, ko darīt tālāk, kā mainīties un izdzīvot, Rungainis uzskata, ka "šobrīd ir skaidrs kopējais uzdevums  - mums ir jārāpjas augstākas pievienotās vērtības kokā. Tikai tā mēs varam pelnīt vairāk gan katrs atsevišķi, gan uzņēmums kopumā. Šī lielā tehnoloģiskā viļņa ietekmē, iespējams, finanšu vadītāji ir mazliet tālāk no tās "gaļasmašīnas", ko sauc par automatizāciju, taču tepat jau tā ir. Tikai kļūstot efektīvākiem un gudrākiem biznesa tehnoloģiju jomā mēs varēsim saglabāt savu konkurētspēju.

Konferences lektoru video un prezentācijas

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Slokas iela 31-11, Rīga, LV-1048
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!