Finanšu transakciju nākotnes tehnoloģijas

Finanšu transakciju nākotnes tehnoloģijas

Nākotnes maksājumu sistēmu pamati ir meklējami jau šobrīd pastāvošajās tiešsaistes maksājumu sistēmās, banku virtualizācijā un bankomātu attīstīšanā. Pastāv arī alternatīvas gadījumam, ja pašreizējā monetārā sistēma izrādīsies dzīvot nespējīga – zināmākās no tām ir maksas nauda un kriptovalūtas.

Tiešsaistes maksājumu sistēmas 

     Nākotnes norēķini visbiežāk tiek saistīti ar interneta un mobilo maksājumu sistēmām, kuras ļauj veikt norēķinus dažu sekunžu laikā, kā arī ievērojami samazināt izdevumus par transakcijām, valūtas maiņu utt. Ir jāatgādina, ka šīs nozares attīstība sākās reizē ar interneta maksājumu sistēmu uzplaukumu 1990. gadu beigās. Zināmākā ir 1998. gadā dibinātā un gadu vēlāk darbu uzsākusī sistēma PayPal, kura gan nebija nedz pirmā, nedz vienīgā, taču izrādījās pati veiksmīgākā, it īpaši pēc tam, kad 2003. gadā tā kļuva par interneta tirdzniecības platformas eBay  sastāvdaļu (darījuma cena bija 1,3 miljardi ASV dolāru). Pašlaik šī maksājumu sistēma gatavojas atkal kļūt neatkarīga un provizoriskie aprēķini liecina, ka tās vērtība būs 44 miljardi dolāru. Attīstoties mobilajām tehnoloģijām, iepriekš internetā izmantotie risinājumi tika pielāgoti mobilajai videi, turklāt pēdējā tiešsaistes maksājumiem paver ceļu uz jauniem horizontiem. 

     Lielākoties (bet ne vienmēr) tiešsaistes maksājumu sistēmas ir piesaistītas to lietotāju banku kontiem, nodrošinot ātru un vienkāršu līdzekļu iemaksu un (vai) izmaksu. Par nākotnes tehnoloģiju šajā ziņā tiek uzskatīti bezkontakta maksājumi ar viedtālruņu vai bezkontakta karšu starpniecību, turklāt viedtālruņu gadījumā aplikācijas tiks izmantotas arī privātpersonu savstarpējiem maksājumiem, daudzās situācijās aizstājot norēķinus skaidrā naudā. Domājams, pakāpeniski mobilās aplikācijas izkonkurēs arī dažādas bezkontakta kartes, piemēram, sabiedriskajā transportā, bet pats viedtālrunis, tostarp pateicoties aizvien drošākiem identifikācijas pasākumiem, būtībā nomainīs naudas maku. 

     Paralēli aizvien izplatītāka kļūst tendence, kad tiešsaistes maksājumu sistēmas pašas piedāvā aizvien plašāku tradicionālā banku pakalpojumu klāsta spektru – kredītus, noguldījumus, maksājumu kartes utt., un ir gaidāms, ka drīzā nākotnē daudzas no tām vai nu nodibinās savas bankas, vai arī pašas pārtaps par bankām. Pēdējo iespēju, piemēram, nopietni apsver PayPal; plašu finanšu pakalpojumu spektru piedāvā arī bijušās PSRS telpā lielākā tiešsaistes maksājumu sistēma WebMoney

     E-maksājumi arī vairs nav tikai finanšu institūciju prioritāte, jo tos kā interneta, tā mobilajās vidēs sāk piedāvāt gan sociālie tīkli, gan lielās tehnoloģiju kompānijas – viedtālruņu ražotāji vai pakalpojumu sniedzēji. Daudzos gadījumos jaunās maksājumu sistēmas tehnoloģiski ir paredzētas izmantošanai gandrīz tikai mobilajās iekārtās. Darbības principu pamatā ir jau pārbaudītas vērtības – sistēmas konta piesaiste bankas kontam, kā arī ātra un lēta maksājumu veikšana starp sistēmas dalībniekiem. Lai gan lielākā daļa jaunākās paaudzes sistēmu šobrīd atrodas tikai attīstības sākumstadijā, nedrīkst aizmirst, ka tās veido nozīmīgākās pasaules tehnoloģiju korporācijas (Apple, Google, Samsung, Facebook, Alibaba u. c.) vai telekomunikācijas operatori, tādējādi solot konkurenci un attīstību. Domājams, arī korporāciju uzturētās tiešsaistes maksājumu sistēmas jau drīzumā sāks piedāvāt aizvien plašāku finanšu pakalpojumu spektru, bet pārskatāmā nākotnē izšķirsies par savu, turklāt globāla mēroga, banku izveidi. 

      Tradicionālās finanšu iestādes tikmēr ir spiestas doties pretējā virzienā, aktīvi paplašinot darbību un piedāvājumus tiešsaistē un attīstot kā internetbankas, tā pieejamību mobilajā vidē. Visu galveno banku internetbankas jau šobrīd piedāvā gandrīz visus tradicionālos pakalpojumus interneta vidē, turklāt 24 stundas diennaktī, neatkarīgi no klienta atrašanās vietas, līdz minimumam samazinot nepieciešamību apmeklēt pašas bankas un vienlaikus ievērojami palielinot iespējaskontrolēt kā uzņēmumu, tā personisko finanšu plūsmu. 

     Cits perspektīvs virziens ir t. s. progresīvo maksājumu pakalpojumu (regulāra e-rēķinu apmaksa, automātiski maksājumi no norēķinu kartes u. c.), kā arī centralizētas rēķinu apmaksas ieviešana – Latvijā šīs jomas līderuzņēmums ir AS OpusCapita. Situācijā, kad bankas ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē samazina filiāļu skaitu un pārceļ darbību uz virtuālo vidi, šāds piedāvājums iemanto aizvien lielāku popularitāti. Ir domājams arī, ka daudzas bankas jau drīzā nākotnē sāks piedāvāt savas aplikācijas mobilo maksājumu, kā arī risinājumus bezkontakta maksājumu veikšanai. 

Nākotne meklējama bankomātos? 

     Kā vēl viena no nepavisam ne tālas nākotnes perspektīvām bieži tiek pieminēta pilnīga atteikšanās no norēķiniem skaidrā naudā, tomēr parasti tiek aizmirsts fakts, ka, par spīti varas iestāžu un finanšu institūciju centieniem, pilnīga atteikšanās no šādiem norēķiniem pat lielākajā daļā rietumvalstu ļoti optimistiska scenārija gadījumā ir iespējama ne ātrāk kā pēc divām trim paaudzēm. Lai gan atsevišķās valstīs ar Dāniju u. c. Ziemeļvalstīm priekšgalā ir notikusi gandrīz pilnīga pāreja uz norēķiniem bezskaidrā naudā un ir domājams, ka drīzumā tās pilnībā atteiksies no banknotēm un monētām, gandrīz visā pārējā pasaulē bezskaidras

Viedtālrunis nomainīs 

naudas maku 

naudas maksājumu izplatība notiek ļoti lēnām vai ir pat pilnīgi apstājusies. Tā Lielbritānijā skaidrā naudā tiek veikti 50 % maksājumu, Nīderlandē – 70 %, bet galvenajās attīstības ekonomikās – vairāk par 90 %. 

     Šādai situācijai ir virkne iemeslu – kā ekonomiski (e-norēķini ir dārgāki), tā demogrāfiski (vecāki cilvēki nevēlas mainīt paradumus vai apgūt jaunas tehnoloģijas) vai ideoloģiski (kreisi noskaņotās sabiedrības daļas nepatika pret bankām) utt. Ir jāievēro arī, ka ēnu ekonomika ir neiznīdējama, bet šajā sektorā priekšroka tiek dota tieši skaidrai naudai. Visbeidzot, pēc daudzu juristu domām, tiesības izmantot skaidru naudu pieder pie pamattiesībām. Šo iemeslu dēļ viena no nākotnes tehnoloģijām vēl ilgi būs bankomāti, tiesa, ne gluži tādi, kādi tie ir pašlaik, jo bankomāti no naudas izmaksas un (vai) iemaksas mašīnām jau kļūst par daudzfunkcionālām klientu distancētas apkalpošanas iekārtām, kurās ir pieejams plašs pakalpojumu un dažādu maksājumu spektrs. Piemēram, atsevišķi ASV lielākās bankas JPMorgan Chase  bankomāti (kas oficiāli tiek dēvēti par banku e-kioskiem) spēj pieņemt čekus, izsniegt dažādu nominālu banknotes, veikt sinhronizāciju ar klienta viedtālruņa pielikumiem utt., bet pats klients tiek identificēts ar plaukstas nospieduma palīdzību.

    Savukārt kompānija Diebold ir sākusi ražot bankomātus, kuriem nav banku karšu slotu, bet klients tiek identificēts ar viedtālruņa pielikuma starpniecību. Diebold bezkaršu bankomātiem paredz daudzsološu nākotni, jo tie novērš noziedzīgas karšu nolasīšanas (skiminga ) iespējas. Savukārt Spānijas CaixaBank  sadarbībā ar Japānas ražotāju Fujitsu  uzstāda bankomātus, kas ir aprīkoti ar ierīcēm datu nolasīšanai no bezkontakta kartēm, viedtālruņiem u. c. pārnēsājamās elektronikas (pulksteņiem, aprocēm utt.). Ir jāpiebilst, ka arī bankomātos, līdzīgi kā viedtālruņu pielikumos, lietotāja identificēšanai aizvien biežāk sāk izmantot biometriskos datus (pirkstu vai plaukstu nospiedumus, sejas ģeometriju vai acs tīklenes skenēšanu un pazīšanu pēc balss) un, domājams, šajā jomā drīzā nākotnē ir gaidāma strauja attīstība. Lai gan biometrija ir pati dārgākā, tā vienlaikus ir arī pati drošākā no identifikācijas metodēm, it īpaši apvienojumā ar citiem drošības pasākumiem, piemēram, interneta maksājumu vidē aizvien lielāku izplatību gūstošo 3D Secure  utt.

     Kopumā naudas izmaksa un (vai) iemaksa vai norēķinu veikšana, fiziski iztiekot bez bankas kartes, balss vadība, visu nozīmīgāko maksājumu veikšana un pat sociālā komunikācija tīmeklī – šīs u. c. iespējas jau kļūst par realitāti vēl nesen tikai darījumiem ar skaidru naudu paredzētajos bankomātos. Arī Latvijā vairāku banku, tostarp AS SEB banka, bankomāti dodas šajā virzienā. Savā ziņā paradoksāli, bet daudzfunkcionāli bankomāti var kļūt par vienu no labākajiem stimuliem pāriešanai uz bezskaidras naudas norēķiniem, kā arī par vienu no instrumentiem banku cīņā ar citiem tirgus dalībniekiem. 

Maksas nauda un kriptovalūtas

     Atsevišķi ir nepieciešams izdalīt divus virzienus, kuru atbalstītāji tos pozicionē kā alternatīvas vai vismaz kā papildinājumus tradicionālajai finanšu sistēmai – t. s. vietējās valūtas un kriptovalūtas, no kurām zināmākā ir bitcoin. Oficiāli visas alternatīvās, papildu, vietējās, privātās utt. norēķinu sistēmas tiek dēvētas par kopienu valūtām jeb naudu, ar šo terminu saprotot maksāšanas veidus, kas pastāv paralēli valstu uzturētajām naudas vienībām un kurus piekrīt izmantot kāda daļa sabiedrības (kopiena). Tālāk seko vairāk detalizēta klasifikācija, taču ikdienā ir iedzīvojies termins vietējā (local) vai – retāk – reģionālā (regional ) valūta, galvenokārt tādēļ, ka vairākumā gadījumu fiziskās naudas vienības tiešām ir izmantojamas tikai kādā noteiktā teritorijā, piemēram, Disnejlendā. 

     Līdz šim vairumā gadījumu vietējāsvalūtas gan nav sasniegušas savu galveno mērķi – vietējo ekonomiku atdzīvināšanu un uzplaukumu, kā arī iedzīvotāju labklājības pieaugumu, tomēr vainojamas šajos gadījumos nav valūtas, bet gan to ieviešanas principi. Sākotnējā vietējo valūtu ieviešanas idejā bija paredzēts, ka tās ir maksas nauda (tas, pie kura noteiktā datumā atradās banknotes, maksāja nodokli 1 % apmērā no summas), un šāds princips nodrošināja nevis vienkārši attīstību, bet galvu reibinošu attīstību Austrijas mazpilsētai Vorglai, kura bija pirmā šāda veida vietējās valūtas ieviesēja 1932. gadā. Šo panākumu dēļ par plāniem ieviest maksas naudu gada laikā paziņoja vairāk nekā 300 Austrijas pašvaldību, taču tad iejaucās valdība un aizliedza šādus centienus; visi mēģinājumi ieviest maksas naudu 1933. gadā jau pašā iedīglī tika noslāpēti arī ASV. Oficiāli aizliegums tika pamatots ar bažām par pilsētiņas iespējamo neatkarības pasludināšanu (daļa pilsētnieku tiešām izvirzīja šādu ideju), taču faktiski maksas naudas tālākas izplatības iespēja izraisīja paniku banku aprindās, jo pati ideja ir radikāls pretstats procentu ekonomikai, kurā balstās banku sistēma. 

     Tā kā maksas naudas aizliegšanai nav ekonomiska pamatojuma, bet mūsdienu tehnoloģijas ļauj vienkāršot tās administrēšanu, tai ir daudz atbalstītāju, kas ļauj uzskatīt, ka jau pārskatāmā nākotnē pagaidām nezināmā vietā tiks īstenots pilotprojekts, kuram veiksmes gadījumā sekos aizvien plašāka maksas naudas izplatība. Tiesa, arī procentu ekonomikas atbalstītāju politiskā pretestība šajā gadījumā ir gaidāma vairāk nekā nopietna. 

     Līdzīga situācija ir arī ar kriptovalūtām. To ģenerēšana (dēvēta par rakšanu – mining) notiek pēc noteikta algoritma, izmantojot ieinteresēto personu datoru jaudu, turklāt, jo vairāk ir kriptovalūtas, jo grūtāk kļūst to sarakt, bet pēc noteiktas robežas sasniegšanas rakšana vairs nav iespējama. Kriptovalūtām nepastāv centrālo banku analogi, un nevienam (varbūt vienīgi nezināmajiem projekta autoriem) nav iespējams ietekmēt nedz to apriti, nedz daudzumu. Tieši ierobežotais emisijas apjoms pretstatā pastāvošajai finanšu sistēmai, kas ir balstīta uz nemitīgu apgrozībā esošās naudas daudzuma palielināšanu, parasti tiek minēts kā galvenais kriptovalūtu trūkums ceļā uz globālu atzīšanu, aizmirstot, ka tām kā virtuāliem maksāšanas līdzekļiem ir neierobežotas iespējas izvērsties pretējā virzienā.

     Pēdējā iemesla dēļ ir domājams, ka virknes valdību (un visu centrālo banku, no kurām neviena nav atzinusi, piemēram, bitcoin  par valūtu) iebildumiem ir politisks, nevis ekonomisks raksturs. Kriptovalūtas – anonīmas, decentralizētas, nevienas varas nekontrolētas un pašregulējošas universālas virtuālās naudas sistēmas – ir ne tikai virtuālā valūta, naudas pārvedumu metode vai aktīvu uzkrāšanas veids, bet arī alternatīva gan cilvēkiem, kuri uzskata par nepieņemamu varas iestāžu kontroli pār pastāvošo finanšu sistēmu kopumā, gan diemžēl arī noziedzīgās pasaules darboņiem. Attiecīgi arī iespēja kriptovalūtām izlauzties no tām atvēlētā nožogojuma ir gana liela un ir pārskatāmas nākotnes jautājums.

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Eduarda Smiļģa iela 9
Rīga, LV-1002
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!