Kā trijās minūtēs pievērst mērķauditorijas uzmanību savai biznesa idejai?

Kā trijās minūtēs pievērst mērķauditorijas uzmanību savai biznesa idejai?

Viedokļraksts, kurā savus uzskatus pauž marketinga daļas vadītāja Startup Wise Guys akseleratorā Zane Bojāre.

Daži padomi, ko nošpikot no jaunuzņēmumiem un viņu prezentācijām

Pirmais padoms. “Āķim” ir nozīme. Par āķi sauc “pitch” sākumu, kura galvenais uzdevums ir pievērst un noturēt auditorijas uzmanību tātad “uzāķēt”. Publiskajā runā nepieredzējuši cilvēki, uznākot uz skatuves, parasti sāk runu ar “labdien, mani sauc XXX, un es strādāju XXX, šodien Jums pastāstīšu par XXX”. Var arī tā, tomēr jaunuzņēmumu gadījumā bieži vien viņi var būt pat 1 no 50 vai 100, kas uzstājas plecu pie pleca ar citiem, un cīnās par to pašu investoru vai auditorijas uzmanību, un auditorija droši vien jau ir aizmigusi līdz šī teikuma beigām.

Visbiežāk jaunie uzņēmēji sāk savu runu ar kādu pārsteidzošu faktu no savas nozares vai kādu novērojumu, kas vienlaicīgi gan pārsteidz un ieintriģē auditoriju, gan iedod ievirzi problemātikā un klientu vajadzībās.

Līdzīgu tehniku izmanto ļoti daudzi TED talks runātāji ar jautājumu formu “vai jūs zinājāt, ka...”.

Alternatīva versija ir kāds īss, visbiežāk personisks stāsts, kas saistās ar biznesa izveidi vai tā misiju. Protams, ja cilvēka stiprā puse ir humors, var sākt ar joku, ja stiprā puse ir iespaidīgs vizuālais noformējums – var sākt ar klusumu un parādīt kādu fotogrāfiju vai video, vai ja ir radīts taustāms produkts – var parādīt to. Vienlaicīgi jāatceras, ka “āķis” ir tikai runas sākums, un uz to nevar iztērēt visas 3 minūtes.

Otrais padoms. Stāsta pavedienam ir jābūt loģiskam un saprotamam. Viena no tipiskām jauno uzņēmēju prezentāciju kļūdām ir neloģiska stāstījuma struktūra, kurā trūkst sasaite starp ieskicēto problēmu un piedāvāto risinājumu.

Bieži problēma ir pieteikta pārāk plaši vai pārāk atrauti no radītā produkta, un nav saprotams, kā uzņēmuma radītais produkts sniedz risinājumu konkrētai problēmai.

Ja stāstījumā trūkst loģikas, auditorijas tipiska reakcija ir sākt to meklēt, tātad aizklīst kaut kur projām no konkrētās prezentācijas, nedzirdot tālāko, vai vienkārši atslēgties un tālāk neklausīties.

Trešais padoms. Ir jāzina savu “kāpēc”. Šis varbūt nav tik daudz padoms par uzmanības noķeršanu un noturēšanu, bet tas ir bieži ignorēts un ārkārtīgi svarīgs elements publiskajā runā un stresa vadībā kopumā. Ir tik daudz cilvēku, kas ārkārtīgi baidās no publiskas uzstāšanās, un nereti šīs bailes un stress ir saistīts ar to, ka nav skaidrības pašos pamatos – kāpēc es vispār kāpju uz skatuves vai slēdzos klāt video zvanam, ko es vēlos pateikt, kāpēc man tas ir svarīgi.

Ja cilvēks iet publikas priekšā un domā par to, “kā es izskatīšos” un “ja nu es izgāzīšos”, tad principā viņu vada ego un satraukums par citu cilvēku viedokli.

Tas diezgan loģiski iet kopsolī ar paaugstinātu stresu un diezgan lielu iespēju patiešām izgāzties, jo vērtējums tiek atstāts publikas, nevis paša runātāja ziņā. Ja viņš iet ar ļoti skaidru mērķi un apziņu, viņš noņem uzmanību no sevis, savām bailēm un fokusē to uz savu vēstījumu. Šādai pieejai jau dabiski vajadzētu mazināt satraukumu un palielināt veiksmes faktoru.

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!