Robotizācijas neskaidrās nākotnes perspektīvas

Robotizācijas neskaidrās nākotnes perspektīvas

Plecu pie pleca ar cilvēkiem

     Runājot par jaunajām tehnoloģijām, tradicionāli priekšplānā tiek izvirzīta datorizācija un digitalizācija, piemirstot vēl citu, ne mazāk svarīgu jomu – robotizāciju, lai gan tieši tā sola kā vislielākos ieguvumus, tā vislielākās problēmas. 

     Robotizācijas ziņā šobrīd līderes ir ASV, kur 1961. gadā arī parādījās pirmais rūpnieciskais robots, Vācija un Āzijas t. s. tīģervalstis, savukārt plašu pielietojumu roboti ir raduši militārajā nozarē, medicīnā un, protams, rūpniecībā. Pasaulē šobrīd ir ap 1,5 miljoniem rūpniecisko robotu jeb vidēji 60 robotu uz 10 tūkstošiem rūpniecībā strādājošo, turklāt pasaulē visvairāk robotizētā valsts pēc šā rādītāja ir Dienvidkoreja ar 400 robotiem,

Pasaulē šobrīd ir ap 1,5 miljoniem rūpniecisko robotu

seko Japāna (340 robotu) un Vācija (280 robotu). Cik robotu tiek izmantots mājsaimniecībās un apkalpojošajā sfērā, neviens tā īsti nekad nav skaitījis. Roboti, protams, ir sastopami daudzās nozarēs, taču īpašu izplatību tie ir guvuši autobūvē, kur tie veic ap 80 % ražošanas procesa. 

     Sākotnēji rūpnieciskie roboti būtībā bija automāti, kas iepriekšnoteiktā tempā atkārtoja kādas konkrētas darbības, nereaģējot uz izmaiņām apkārtējā situācijā, bet to jaunākās paaudzes kolēģi ir daudzfunkcionāli, viegli pārprogrammējami mehānismi, kuri ne tikai spēj pazīt cilvēkus un novērtēt izmaiņas situācijā (pazīt un novērtēt, protams, ir nosacīti jēdzieni), bet arī ir spējīgi strādāt ar viņiem plecu pie pleca. Tehniski šie roboti ir spējīgi veikt lielāko daļu tādu pašu manipulāciju ar priekšmetiem kā cilvēks. Tie tiek aprīkoti ar dažādiem aizsargmehānismiem, lai bojājumu gadījumos nenodarītu kaitējumu apkārtējiem, un ar displejiem sejas vietā – tajos ir redzams, kādas būs robota turpmākās darbības, kā arī parādās dažādas emocijas. Atsevišķi modeļi ir spējīgi saprast vienkāršas frāzes un sarunāties ar kolēģiem

     Rezultātā rūpnieciskie roboti sāk parādīties vietās, kur tie iepriekš nebija sastopami – galvenokārt drošības apsvērumu dēļ robotizētās ražotnes līdz šim tika nodalītas no cilvēku darba vietām. Sākoties universālu rūpniecisko robotu sērijveida ražošanai, tie kļūs ievērojami lētāki, tostarp apkalpošanas ziņā, bet mazkvalificētu darbinieku aizstāšana ar šādiem robotiem – aizvien izdevīgāka. Tā kā viss iepriekšminētais skar ne tikai rūpniecību, bet arī apkalpojošo sfēru, kur parādās aizvien vairāk dažāda veida robotu, prognozes attiecībā uz darba vietām ir samērā pesimistiskas. Tiek pieļauts, ka tuvāko 20 gadu laikā roboti var aizņemt aptuveni pusi darba vietu vairākumā Eiropas valstu: Lielbritānijā tie būs 47 %, Francijā – 50 %, Vācijā – 51 %, Itālijā, kā arī Polijā, Bulgārijā un Grieķijā – 56 %, bet Rumānijā – pat 62 %; visos gadījumos tās būs mazkvalificēta darba vietas, kuras vai nu jau ir iespējams, vai drīzumā būs iespējams aizstāt ar robotiem. Pat ja šī prognoze piepildīsies tikai daļēji, darba tirgu jebkurā gadījumā gaida būtiskas izmaiņas. 

Optimisti pret pesimistiem 

Par to, kādas izmaiņas sabiedrībā izraisīs robotikas izplatība, pastāv izteikti pretrunīgi viedokļi. Optimisti uzskata – līdzšinējā cilvēces pieredze liecina, ka strauja darba vietu samazināšanās kādā vienā jomā izraisa citu jomu attīstību, piemēram, kad atbrīvojās
liels skaits darbaroku lauksaimniecībā, sekoja strauja rūpniecības attīstība. Arī šajā gadījumā darbu rūpniecībā, medicīnā vai apkalpojošajā sfērā zaudējušie atradīs sev jaunas nodarbošanās, vēlams, radošas, parādīsies jaunas, pieprasītas profesijas, piemēram, robottehniķis u. tml., tādēļ uztraukumam nav pamata, lai gan pārmaiņas, protams, ir gaidāmas.

     Pesimisti norāda, ka bez darba palikušo cilvēku skaits, visticamāk, daudzkārt pārsniegs jauno darba vietu skaitu, turklāt bez darba paliks galvenokārt cilvēki, kuru vairākums nav piemērots radošām profesijām. Viens no robotizācijas blakusefektiem būs arī aizvien plašāka nevienlīdzība, pieaugot robotu īpašnieku peļņai, bet bijušajiem strādniekiem paliekot bez iztikas līdzekļiem, tādēļ sociāli satricinājumi un nemieri ir neizbēgami, un tos nespēs novērst arī daudzu ražotņu pārcelšana no Āzijas atpakaļ uz rietumvalstīm, jo robotizācijas dēļ ražošana pašu mājās kļūs izdevīgāka par preču pārvadāšanu no Ķīnas vai Indonēzijas. Ir jāpiebilst, ka šajā ziņā pastāv divi izņēmumi – Japāna un Krievija. Viens no Japānas robotikas nozares attīstības stūrakmeņiem ir nevēlēšanās pieļaut imigrāciju, tādēļ mazkvalificēts darbaspēks mērķtiecīgi tiek aizstāts ar robotiem. Tā kā valsts iedzīvotāji noveco, bet viņu skaits samazinās, šādai politikai ir

Tuvāko 20 gadu laikā roboti var aizņemt aptuveni pusi darba vietu vairākumā Eiropas valstu

plašs atbalsts, jo robotu parādīšanās būtiski neietekmē pašu japāņu nodarbinātību, vienlaikus ļaujot saglabāt kā valsts konkurētspēju, tā dzīves līmeni, pat par spīti aizvien pieaugošajam veco ļaužu skaitam. Vienkāršoti: Eiropā vai Ziemeļamerikā pensionārus faktiski uztur imigranti, bet Japānā to dara roboti. Būtībā tā paša iemesla – cilvēku trūkuma – dēļ arī Krievijā aizvien populārāks kļūst viedoklis, ka plaša robotizācija ļaus atbrīvot cilvēkresursus ātrākai valsts milzīgās teritorijas apgūšanai – un konkrētas koncepcijas parādīšanās ir tikai tuvākā laika jautājums. Galvenā problēma šajā gadījumā ir spēja teorētiskās izstrādnes, kas Krievijā ir vienas no nozīmīgākajām pasaulē, pārvērst sērijveida rūpnieciskajos u. c. veidu robotos, turklāt rēķinoties ar to, ka Krievijā roboti tikpat kā netiek izmantoti. Ja šī barjera tiks pārvarēta, pastāv ticama iespēja, ka robotika uz ilgu laiku kļūs par vienu no virzošajiem Krievijas ekonomikas spēkiem. 

     Savukārt Eiropā un Ziemeļamerikā robotizācijas izraisītais bezdarbs var sasniegt fantastiskus 50–70 % rādītājus, kas būs iespaidīgs slogs pat pašu bagātāko valstu ekonomikām, nemaz nerunājot par trūcīgākām valstīm. Vēl problemātiskāku situāciju
padara lielais imigrantu skaits, kuriem robotizācija radīs vēl lielākas problēmas nekā mazkvalificētus darbus tāpat veikt nealkstošajiem eiropiešiem. Iespējams, tieši šo apsvērumu dēļ robotizācijas potenciāls tiek apzināti bremzēts, padarot procesu lēnāku un kontrolējamu. Tomēr, tā kā robotizācija sola arī gluži vai fantastiskas dividendes tās īstenotājiem, privātā iniciatīva jau pārvar mākslīgās barjeras. Sekas, kā jau minēts, var izrādīties neprognozējamas.

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Slokas iela 31-11, Rīga, LV-1048
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!