Skaistie dati: informācijas vizualizēšanas rīki un tehnikas

Skaistie dati: informācijas vizualizēšanas rīki un tehnikas

Ikdienā cilvēki sastopas ar milzīgu daudzumu informācijas: ir daudz informācijas avotu, daudz informācijas vienību, daudz sakarību starp tām – un uztvērējam ir jāspēj atlasīt un saprast svarīgāko.

     Taču auditorijas uzmanība ir deficīts resurss, un cilvēki daudzās situācijās pievērsīs uzmanību tikai nelielai daļai pieejamo vēstījumu. Tādēļ, ja vēlaties tikt sadzirdēti un saredzēti, ir jāpadomā, kā šī informācija tiek attēlota.

     Lielākā daļa informācijas tiek uztverta ar acīm. Cilvēki jau ilgu laiku ir attīstījuši visādus vizuālus informācijas nodošanas veidus – sākot ar pirmajām rakstu zīmēm un alu zīmējumiem, turpinot ar fotogrāfijām un neona reklāmu gaismām un beidzot ar visdažādākajos stilos ieturētiem audiovizuāliem materiāliem. Pašlaik ir pieejami dažādi rīki, kas atvieglo informācijas vizualizēšanu, un tiek izmantotas atšķirīgas tehnikas, kā datus parādīt.

Datu atainošanas tehnikas

     Ir daudz veidu, kādos informāciju var vizualizēt, un dažādās situācijās var noderēt atšķirīgas pieejas. Dažkārt jums nebūs vajadzīgs nekas vairāk kā uzmanību piesaistoša fotogrāfija vai akurāti veidota tabula. Citkārt ir nepieciešami specifiskāki attēlošanas veidi, kas datus vai jēdzienus ļauj savstarpēji sasaistīt. Tie parasti ietver tīklu, dažādu hierarhiju atveidi, situācijas izmaiņu attēlojumu laika gaitā vai ģeogrāfiskās kartes. Aplūkosim dažus no tiem!

     Viena pieeja ir tīkli – grafisks personu vai elementu savstarpējo saišu attēlojums. Tīklu vizualizēšanai, pamatojoties uz dažāda veida savstarpējām saiknēm – piemēram, pazīšanos, radurakstiem, kopējām īpašumtiesībām vai citiem vienojošiem elementiem –, var veidot ar speciālām programmām, kas var nodrošināt arī nepieciešamos tīkla statistikas datus (vienkāršs variants ir NodeXL, kuru kā papildinājumu var instalēt programmā Microsoft Excel ), taču citos gadījumos, kad ir svarīgi norādīt tikai savstarpējās saiknes, var iztikt ar vienkāršiem, pašrocīgi zīmētiem tīkliem.

     Ja ir nepieciešama skaidra attēlojamās parādības hierarhija, noderēs sazarotās (hierarhiskās)  kartes. Viens to piemērs ir kladogrammas (cladogram), kas tiek izmantotas bioloģijā, lai parādītu sugu hierarhiskās sakarības, kādas tās ir veidojušās evolūcijas gaitā. Līdzīga pieeja ir redzama arī vienas cilmes dažādu valodu savstarpējo attiecību attēlojumā, piemēram, indoeiropiešu valodu kokā. Taču šādas kartes var izmantot arī pavisam atšķirīgas tematikas datu ilustrēšanā. 

     Cita veida hierarhiskā pieeja ir t. s. ligzdotās kartes (treemaps). Tās ir noderīgas, lai parādītu sistēmas elementu proporcionālās attiecības vienam otra iekšienē, un šo attiecību vizualizēšanai tiek izmantoti savstarpēji saistīti četrstūri. Katrs sistēmas elements ir četrstūris, un katra elementa apakšelementus var sadalīt mazākos četrstūros atbilstīgi to izmēram vai nozīmei – un tā līdz pat sīkākajai daļai. Izmantojot krāsu un izmēru atšķirības, šādi ir iespējams gūt vispārēju kopējās sistēmas pārskatu. Šāda pieeja ir izmantota, piemēram, bezmaksas programmā WinDirStat, kas parāda datora cietā diska saturu, atbilstīgi sakārtojot četrstūrus: lielākās mapes, apakšmapes un faili, kuri aizņem diska vietu. 

     Populārs datu parādīšanas veids ir siltuma kartes (heat maps), kurās sistēmas vērtības tiek parādītas atbilstoši krāsu spektram, piemēram: ar zilo krāsu var apzīmēt zemākās vērtības, ar zaļo – mazliet augstākas, pēc tam krāsas pāriet dzeltenajā un sarkanajā. Šādi var atainot kādu notikumu skaitu vai intensitāti noteiktā fiziskā vai virtuālā teritorijā. 

     Citās situācijās noder grēdas diagrammas (stacked graphs). Šīs diagrammas var izmantot, lai laika griezumā vienlaikus parādītu gan kāda kopējā procesa dinamiku, gan arī to veidojošo atsevišķo elementu izaugsmi vai samazinājumu konkrētajā brīdī. Šāda diagramma, piemēram, var atainot visas uzņēmuma realizētās produkcijas kopējo apjomu noteiktā laikposmā, kā arī produkcijas veidus un apjomu, kas ir pārdoti konkrētajā brīdī.

     Atšķirīga tehnika ir t. s. vārdu mākoņi, kas parāda biežāk minētos vārdus noteiktā tekstā. Šāda vizualizācija ir efektīva, lai acumirklī sniegtu informāciju par konkrēta teksta (publikācijas, runas, ziņojuma) galvenajām tēmām, un to var veidot, piemēram, ar rīku Wordle.net. Vienlaikus vārdu mākoņi ir arī labs piemērs tam, ka vizualizācija var palīdzēt informāciju ne tikai atklāt, bet arī slēpt. Vārdi, kas parādās šādos mākoņos, ir nekontekstuāli – vārdu mākoņi tiek veidoti, neiedziļinoties to jēgā un nozīmē, ar kādu tie konkrētajā situācijā lietoti. Tādējādi tas ne vienmēr ir labs veids, kā atainot teksta saturu. 

Infografiki

     Bieži izmantots informācijas apkopošanas un atainošanas veids ir infografiki – formāts, kurā tiek kombinēti statistikas dati, jēdzieni un grafiski elementi, lai ilustrētu kādus procesus vai tendences un ļautu datus savstarpēji salīdzināt. 

     Pastāv atšķirīgi viedokļi, vai šis jēdziens ir lietojams vīriešu vai sieviešu dzimtē. Tradicionāli ar jēdzienu grafika saprot tēlotājmākslas veidu, kurā galvenie elementi ir līnijas, gaismēnas un melnbalto laukumu attiecības, kā arī šajā tehnikā veidotus darbus. Turpretim saskaņā ar Jura Baldunčika redakcijā sakārtotajā svešvārdu vārdnīcā atrodamo skaidrojumu viena no vārda grafiks nozīmēm ir ‘zīmējums, kurā attēlota kādu parādību skaitliskā sakarība’. Šī nozīme ir tuva tam, ko saprotam ar infografiku. Par grafiku gan var saukt arī sīku kādas norises (piemēram, darba gaitas) iedalījumu – tādējādi grafiks ir arī dežūru vai sabiedriskā transporta kursēšanas saraksts, taču konkrētās tēmas kontekstā šī nozīme ir otršķirīga. Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas apakškomisija ir atbalstījusi jēdziena lietojumu sieviešu dzimtē, savukārt praksē ir sastopami abi varianti. 

     Infografiki ar šādu vai citādu nosaukumu ir bijuši pazīstami jau sen – šādā veidā mediji bieži vien attēlo laika prognozi, notikuma vietu plānus, notikumu attīstības hronoloģiju vai datu kopsavilkumus. Taču īpašu popularitāti infografiki ir piedzīvojuši reizē ar dažādu tīmeklī balstītu informācijas apkopošanas rīku pieejamību. Daudzi šādi rīki ir vienkārši lietojami, turklāt tīmekļa vide ļauj infografikus veidot interaktīvus – prasmīgs interaktivitātes lietojums palielina auditorijas iespējas

Viens no pasaulē populārākajiem 
infografiku veidošanas rīkiem ir Infogr.am,
kura izstrādātāji ir no Latvijas

no attēla nolasīt tieši interesējošos datus. Tādējādi labs tiešsaistē balstīts infografiks atvieglo attēlojamās parādības skaidrošanu dažādos līmeņos – tas sniedz gan vispārīgu kopskatu, gan ļauj aplūkot sīkākas detaļas.

     Tiešsaistes vide ir piesātināta ar informāciju, un šajā informācijas pārpilnībā izcelties var vizuāli pievilcīgi noformēti materiāli. Vienlaikus gan ir jāpatur prātā, ka infografiku veidošanai nevajadzētu būt pašmērķim, jo ne visa informācija ir tik kompleksa, ka ir nepieciešams ieguldīt īpašas pūles tās vizualizēšanā. Infografika nosaukums, protams, skan lepni un ar savu vizuālās pievilcības un informācijas apsolījumu jau pats par sevi spēj piesaistīt uzmanību, tāpēc ir saprotama dažādu mediju vai citu organizāciju vēlme šādus elementus izmantot pēc iespējas plašāk, taču der apsvērt, vai tas atmaksājas.

     Viens no pasaulē populārākajiem infografiku veidošanas rīkiem ir Infogr.am, kura izstrādātāji ir no Latvijas. Citi līdzīgi un populāri rīki, ar kuru sniegtajām iespējām ir vērts iepazīties, ir Tableau  un Piktochart. Ar tiem veidotos infografikus ir iespējams iegult citās tīmekļa lapās.

PowerPoint  lāsts

     Biznesa un akadēmiskajā pasaulē kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem ir attīstījies pavisam cita veida, taču ne mazāk nozīmīgs vizuāls informācijas nodošanas veids, kura celmlauzis ir Microsoft PowerPoint. Ar šo vai līdzīgām programmām veidotas slīdīšu jeb slaidu sērijas ir attīstījušās par veselu publiskās uzstāšanās apakšžanru. Mūsdienās daudzi informācijas nodošanas pasākumi vairs nav pat iedomājami bez šādu prezentāciju izmantošanas.

     Tomēr pats fakts, ka PowerPoint  tiek lietots, vēl nenozīmē, ka tas nudien palīdz vēstījuma nodošanā. Gandrīz katrs no mums ir bijis lekcijā vai kādā līdzīgā pasākumā, kur runātājs par savas uzstāšanās galveno elementu ir izvēlējies ar sīkiem burtiem pierakstītas slīdītes. Klausītāji nesekmīgi mēģina pārslēgties no runātāja vārdu dzirdēšanas uz viņa slīdīšu salasīšanu, taču rezultātā neuztver ne vienu, ne otru. Vēl papildiniet šo visu ar neizteiksmīgu
vai – otra galējība – acīs dzeļošu dizainu, un labi iecerētais informācijas nodošanas palīgs būs kļuvis par lāstu. 

     Daudzi, kuri savas uzstāšanās laikā izmanto PowerPoint  vai kādu līdzīgu programmu, balstās aplamā pieņēmumā, ka cilvēkiem patīk skatīties uz slīdītēm – un, jo vairāk, jo labāk. Taču šāda pieeja informācijas uztveršanas vietā auditoriju nereti garlaiko. It sevišķi tas notiek gadījumos, kad slaidi ir monotoni, tajos ir liels daudzums teksta un maz vizuāli pievilcīgu un viegli uztveramu grafisku elementu, kas spētu ilustrēt un papildināt runātāja stāstīto. (Košs WordArt  lietojums un Comic Sans  fonti nav uzskatāmi par labiem grafiskiem elementiem.) 

     PowerPoint  lietotājiem būtu jāspēj atbildēt sev uz jautājumu: vai auditorijas skatienu piesaistīšana projektora ekrānam nudien ir vislabākais informācijas nodošanas veids? Nenoliedzami, šis formāts bieži ir noderīgs – shēmas, fotogrāfijas, jēdzieni, parādīti uz ekrāna, kopā ar paša runātāja stāstīto var sniegt bagātīgāku un atmiņ paliekošāku informāciju. Taču ir reizes, kad tā vietā, lai vērstu auditorijas uzmanību uz ekrānu, skatienus labāk ir piesaistīt pašam runātājam un tam, ko viņš cenšas pateikt. 

     Lai uzstāšanās ar PowerPoint  izdotos, lielāko daļu runas sagatavošanas laika veltiet sakāmā formulēšanai, nevis slaidu veidošanai. Tie ir runas palīgmateriāls, nevis pamatelements, un ir reizē skumji un amizanti vērot situācijas, kurās runātājs pats kādu brīdi veras katrā jaunajā slaidā, lai mēģinātu saprast, ko īsti par to pastāstīt. Sagatavojiet tik slaidu, cik reāli ir iespējams atspoguļot atvēlētajā laikā. Ja jums ir dotas 15 minūtes un jūs tajās gribat iespiest vairākus desmitus slaidu, tad vai nu jūs pārsniegsit laiku, vai arī runājamo izstāstīsit nekvalitatīvi. Necentieties vienā slīdītē sarakstīt vairāk informācijas, nekā auditorijai ir iespējams viegli izlasīt. Cerība, ka klausītāji vēlāk varēs to visu izlasīt izsniegtajās izdrukās, var izrādīties visai naiva – ja nebūsit efektīvi izklāstījuši savu domu, lielākā daļa publikas šīs izdrukas vēlāk tāpat nelasīs. Vēl sliktāka doma ir slaidu izdrukas izdalīt pirms uzstāšanās. Šādi panāksit, ka auditorija nevis klausīsies stāstītājā, bet šķirstīs izdrukas. 

Rīki un prasmes

     Lietotājiem ir pieejami daudzi un dažādi rīki un risinājumi, lai savu vēstījumu varētu pasniegt vizuāli pievilcīgi un saprotami, tomēr tas, cik veiksmīgi to izdosies izdarīt, vispirms ir atkarīgs no lietotāja prasmēm šos rīkus izmantot. Tāpēc efektīvā informācijas nodošanā un auditorijas piesaistīšanā lielākā uzmanība ir jāvelta nevis modernāko rīku izzināšanai un krāšņāko attēlu darināšanai, bet gan tam, ko īsti vēlamies pateikt un ar kādām tehnikām to vislabāk izdarīt.

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Slokas iela 31-11, Rīga, LV-1048
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!