Sociālie tīkli: atklāj un apgaismo visu?

Sociālie tīkli: atklāj un apgaismo visu?

Sociālo tīklu vai sociālo mediju nosaukumi paši par sevi liecina, ka tiem var būt būtiskas funkcijas un iespējas biznesa vajadzībām.

     Būdami sociāli, t. i., dažādos veidos sabiedrības locekļus piesaistoši, tie pilda no biznesa viedokļa pašu galveno mediju funkciju – pievelk liela cilvēku skaita uzmanību. Uzmanība ir pats galvenais, jo tad jebkādam vēstījumam ir cerība tikt uzklausītam un pat saprastam. Un, lai cik cēli būtu žurnālistu, publicistu, rakstnieku un mākslinieku nodomi, veidojot šo sociālo mediju saturu, uzņēmējiem pats svarīgākais ir tas, ka ir iespēja izmantot vismaz daļu no uzmanības, ko šie gara darbi piesaista. Vienalga, vai saturs ir labs (Latvija uzvarējusi hokejā) vai slikts (kārtējais ierēdnis pieķerts kukuļņemšanā), vai izklaidējošs (jaunākais Prāta vētras video ), otrs vēstījums, kas var tikt sadzirdēts visos šajos gadījumos, ir: pērciet manu preci vai pakalpojumu!

Sociālie mediji pēc būtības ir elektroniski

     Sociālie mediji vislabāk ir definējami kā ar datoru un IT saistīti rīki, kas ļauj to lietotājiem radīt saturu, dalīties un mainīties ar saturu, attēliem un video virtuālās kopienās. Šīs kopienas dzīvo internetā, un mūsdienās tajās var piedalīties jebkurš ar gandrīz jebkādu ierīci no fiksēto vai mobilo sakaru tīkla. Sociālie mediji parasti ir interaktīvi – tas, ko viens dalībnieks rada un izstāda citiem, var kļūt par diskusijas, strīdus, izlamāšanas, uzslavas vai pat sagrozīšanas objektu. Sociālajos medijos notiek sociāls dialogs, kas padara tos arvien interesantākus un vairo iespējamo auditoriju un spēju piesaistīt uzmanību. Piemēram, Jānis savā draugiem.lv  vai Facebook  kontā ir sācis fotografēt savas pusdienas un izvietot garlaicīgas pārtikas bildes. Bet tieši šis aspekts izraisa komentārus, ņirgāšanos un diskusiju: kāds raksta, ka tikai pēdējais dunduks varētu izrādīt dienišķās zupas bļodu, kāda cita diskusijas dalībniece Jānim iesaka soļankas recepti, vēl cits ieliek fotogrāfiju ar ceptu sienāžu bļodu, jo tās esot papuasu pusdienas. Kas notiek tālāk? Uzņēmējs var saredzēt desmitiem iespēju šo saturam un diskusijas galvenajām tēmām pievērsto uzmanību pavērst sev par labu. Piemēram, kāds komentētājs, kas darbojas kāda restorāna mārketinga daļā, var ierakstīt, ka tieši šāda zupa rīt būs pieejama restorānā X, bet cits – ka grāmatnīcā vai e-grāmatu veikalā tiks pārdota pavārgrāmata par zupām. Vēl cits redz iespēju reklamēt čartera lidojumus uz Jaungvineju, kur katrs pats var pārliecināties, vai minētie papuasi tiešām cep un ēd sienāžus.

Sociālo tīklu lietotāju kopienas – lielākās pasaules valstis?

     Mazliet papētot, kas īsti ir sociālie mediji un sociālie tīkli, kļūst skaidrs, ka runa vairs nav par ierobežotām kopienām, bet jau par cilvēku (lietotāju) daudzumu, kas pārsniedz gandrīz visu lielo pasaules valstu iedzīvotāju skaitu. Pasaule numur viens ir Facebook ar gandrīz 1,5 miljardiem lietotāju, seko Ķīnā bāzētais čatošanas un interneta balss un video sarunu tīkls QQ  ar 832 miljoniem. Latvijā 

Šīs virtuālās supervalstis atšķiras no parastām valstīm ar to, ka viss, kas tajās notiek, tiek elektroniski fiksēts 

bieži lietotais un pazīstamais Twitter  pulcē tikai 316 miljonu, gandrīz tikpat daudz, cik ASV iedzīvotāju. Tie ir apreibinoši, milzīgi skaitļi. 

     Latvijas uzņēmējam var likties liels izaicinājums uzrunāt Rīgas iedzīvotājus, kur nu vēl visus nepilnus 2 miljonus valsts iedzīvotāju. Tomēr šīs virtuālās supervalstis atšķiras no parastām valstīm ar to, ka viss, kas tajās notiek, tiek elektroniski fiksēts, kaut vai uz mirkli, bet parasti arī kaut kur uzglabāts. Tas, kas elektroniski ir ierakstīts, var tikt arī elektroniski (ar datorprogrammām) analizēts un izmantots, lai uzņēmējam, pārvaldes iestādei vai organizācijai atrastu, precizētu un izspiestu pēdējo sociālā tīkla piesaistītās uzmanības kripatiņu.

     Lai gan Facebook  dienišķās aktivitātes var izķidāt tikai ar superdatoru (ja vēlas rīkoties reāllaikā un pārdot lietussargus Ķīnā vai Austrālijā, līdzko tur krīt pirmās lietus lāses), internetā, īpaši vietnēs, kas specializējas sociālo tīklu analīzē un aprakstīšanā, var atrast lielu daudzumu rīku, kas palīdz meklēt šos zelta uzmanības kumosus, piemēram, vietne http://www.socialmediaexaminer. com/ bieži uzskaita jaunākos rīkus sociālo tīklu analīzei un precīzu mārketinga vai citu vēstījumu iestarpināšanai sociālo mediju satura plūsmā. Dažs jau būs pamanījis, piemēram, ka pēc noteiktas preces apskates šķietami nesaistītā interneta vietnē šī prece uzplaiksnī – arī latviešu valodā – Facebook  laika joslas (Timeline) plūsmā vai citur sociālā medija lapā. Tas nozīmē, ka darbojas kāds šīs uzmanības zelta gabaliņu meklēšanas paņēmiens.

Sociālo mediju izpētei daudz dažādu rīku

     Vienā no jaunākajiem socialmediaexaminer. com  rīku sarakstiem parādās SocialRank, ar ko var apskatīt to, kas interesē uzņēmuma vai organizācijas foto izrādīšanas tīkla Instagram sekotājus, meklējot atslēgas vārdus un frāzes to Instagram profilos un foto aprakstos. Tā, piemēram, var atrast visus suņu īpašniekus un tiem nosūtīt tiešu iekšēju vēstījumu par dažādām suņu lietām – precēm, barību, lūgumus adoptēt pamestus suņus u. tml., tātad gan komerciālus, gan sociāli atbildīgus vēstījumus – ko nu kurš vēlas. 

     Savukārt ar rīku Impactana var pētīt, kāds saturs pievērš vislielāko uzmanību, respektīvi, tiek pārkopēts, citēts, uz kuru tiek liktas saites u. tml. Citos vārdos – tas norāda uz aktuālām tēmām, kas rada ap sevi t. s. sanēšanu jeb dūkšanu (buzz). Ne vienmēr tam ir jēga, taču bieži var atrast kādu izdevību vai iespēju saistībā ar šādu uzmanības koncentrēšanos – kaut vai izlaist T kreklu ar kādu popzvaigzni, kuru drudžaini apspriež un apjūsmo sociālajos tīklos. 

     Sarakstā ir arī pāris rīku, kas ir līdzīgi elektroniskiem kalendāriem un darāmo darbu sarakstiem, bet specifiski lietotājiem, kas plāno blogu ierakstus, tvītošanu savā Twitter kontā vai bildīšu izlikšanu foto un attēlu galerijā Pinterest. Šādi rīki ir atgādinājums, ka darbošanās ar sociālajiem tīkliem ir tāds pats darbs kā visi citi – ir jābūt plānam, prioritātēm, mērķiem u. tml. Vienīgā atšķirība – sociālie tīkli ir neaptverami lieli, mainīgi un nemitīgi vairojas (un izsīkst).

Gandrīz 30 sociālo mediju sugu 

     Piemēram, sociālo mediju aprakstā Vikipēdijā  (kas pati par sevi ir sociāls medijs) ir uzskaitīti aptuveni 26 sociālo mediju veidi: blogi, sociālie tīkli (Facebook  u. tml.), biznesa un profesionālie tīkli (LinkedIn), video dalīšanās tīkli (YouTube, Vimeo), koppirkšanas tīkli (Groupon), jautājumu un atbilžu platformas un virkne citu. Tas, kas tos visus padara sociālus un nevis par nemainīgām vai vienpusīgi jauninātām datubāzēm, ir lietotāju līdzdalība un pienesums, kas savā ziņā padara tos dzīvus un interesantus uzņēmējiem. 

     Iespējams, ka The New York Times  pilnā satura arhīvā (kopš 20. gadsimta sākuma) ir milzu daudzums informācijas, bet tā lielākoties ir sausa un statiska, nav salīdzināma ar tiem avīžu un ziņu portālu arhīviem, kas arī glabā visus komentārus un lasītāju (lietotāju) pienesumu. Elektroniski sociālie tīkli, kur lietotāji piedalās, ejot atklātībā ar savu pienesumu, dod daudz plašāku un dziļāku ieskatu arī sabiedriskajos procesos, kas agrāk bija slēpti vai atklājami tikai pēc daudziem gadiem.

     Iespējams, tagad kāds cilvēks, apskatot savas mirušās vecmāmiņas atstātās lietas, atklās, ka viņa agrīnajā jaunībā sarakstījās ar, teiksim, četrām piecām citām sievietēm, atspoguļojot savas dzīves gaitas, skarbās pārmaiņas Latvijā (no Staļina nāves līdz atmodai un mūsdienām), bet visu to salikt kopā un saprast būtu liels darbs. Savukārt atrast līdzīgu draudzeņu grupu, kas bija starp pirmajām draugiem.lv lietotājām, varētu visai vienkārši, pārskatot viņu ierakstus, dzīves gaitu un pārmaiņas, teiksim, izaugot no vidusskolniecēm par studentēm, pēc studijām aizejot īstajā dzīvē, veidojot attiecības, sākot karjeru vai dibinot ģimeni u. tml. Šādā ziņā sociālie tīkli apgaismo sabiedrību daudz plašāk un dziļāk, nekā
iepriekš bija iespējams. Vai tas ir labi vai rada neērtības izjūtu, ka nekas vairs nevar būt personīgs un slepens – par to lai spriež katrs pats.

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Slokas iela 31-11, Rīga, LV-1048
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!