Ziema ierasti ir tas laiks, kad aktīvāk izplatās dažādi vīrusi un elpceļu infekcijas. Īpaši labvēlīga vide to izplatībai ir telpas, to zinot, Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ķērušies pie problēmas risināšanas. LU Skaitliskās modelēšanas institūtā (SMI) izstrādāta īpaša “Drošās telpas sistēma”, ar kuru iespējams noteikt un samazināt vīrusu infekcijas risku iekštelpās. Sistēma automātiski uztver un analizē dažādus parametrus vidē un, balstoties uz skaitlisko modeļu sistēmu, aprēķina vīrusu infekcijas risku, palīdzot pieņemt lēmumus epidemioloģisko risku novēršanai.
Norādīts, ka “Drošās telpas sistēma” sākotnēji izstrādāta, lai cīnītos ar Covid-19 izplatību, taču var tikt izmantota arī citu vīrusu infekciju izplatības kontrolei, kā arī pielietota ēku sistēmu vadības optimizācijai, paaugstinot energoefektivitāti un adaptīvi vadot ventilācijas sistēmu darbību.
“Drošās telpas sistēma”, izmantojot neironu tīklu algoritmus, nosaka cilvēku skaitu telpā un fiksē specifiskus trokšņus, it īpaši cilvēku šķavas, klepu. Tiek mērīta arī temperatūra, CO2 līmenis un gaisa mitrums.
Izmantojot šo mērījumu datus, modeļa programmatūra reāllaikā aprēķina inficēšanās varbūtību telpā.
Viena no sistēmas komponentēm ir īpaši izstrādāta mobilā lietotne, kurā lietotājs, iekļūstot ar QR koda palīdzību, var nolasīt telpas parametrus un uzzināt inficēšanās risku. Tas ļauj pieņemt informētu lēmumu par uzturēšanos telpā vai papildus ventilācijas pasākumiem.
Sistēmas komplektācijā ir iespējams iekļaut arī lokālu gaisa attīrīšanas iekārtu, kura, saņemot signālu par pieaugošu vīrusu infekcijas risku, automātiski veic gaisa dezinfekciju, neierobežojot cilvēku uzturēšanos telpā. Iegūtie monitoringa dati tiek uzkrāti datu bāzē, kuras viedo ēku vadības sistēmas var izmantot apkures, dzesēšanas un ventilācijas sitēmu darbības optimizācijai.
LU SMI vadošais pētnieks Andris Jakovičs norāda, ka “Drošās telpas sistēma” faktiski ir gatava turpmākām investīcijām un pielāgošanai industriālai ražošanai. Viņš piebilst, ka sistēma nepieciešamības gadījumā var tikt pielāgota, lai monitorētu arī citus parametrus, piemēram, putekļu un dažādu aerosolu koncentrāciju telpas gaisā, un optimālai izmantošanai to ir iespējams integrēt arī viedo ēku pārvaldes sistēmās.
