Aizvadītajā nedēļā ievērojams notikums simboliski iezīmēja jaunas ēras sākumu pasažieru pārvadājumu jomā gaisa satiksmē. Kanādas pilsētā Vankūverā norisinājās pirmās komerciālās elektriskās lidmašīnas testa lidojums, kas ildzis 15 minūtes.
Pēc tehnoloģiju ziņu medija “The Verge” publicētās informācijas – pirmā komerciālā elektriskā lidmašīna tapusi, pateicoties sadarbībai starp aviokompāniju “Harbour Air” un uzņēmumu “MagniX”, kopīgi modernizējot 62 gadus veco DHC-2 modeļa “de Havilland Beaver” hidroplānu ar 750 zirgspēku elektromotoru. Tieši tāpēc izmēru ziņā pirmā komerciālā elektriskā lidmašīna pavisam noteikti nevar sacensties ar Airbus tipa lidaparātiem.
Abu uzņēmumu paziņojumā teikts, ka šis vēsturiskais lidojums nozīmē trešās ēras sākumu aviācijā – laikmetā, ko pārvalda elektrība.
Elektrisko lidmašīnu priekšrocībās ietilpst zemākas ekspluatācijas izmaksas un nullei pielīdzināms radīto izmešu daudzums, tomēr tās līdz šim ir izrādījušās krietni lielāks inženiertehniskais izaicinājums nekā citi elektriskie transportlīdzekļi, piemēram, automašīnas un vilcieni. Vienlaikus jaudai, kas nepieciešama, lai paceltu elektrisko lidmašīnu un noturētu to gaisā, vajadzīgas lielas baterijas un motori, kas var apgrūtināt pašu lidošanu. Tāpat zināmi ierobežojumi skar arī lidmašīnas darbības rādiusu, kas šobrīd nav lielāks par 160 km, kad akumulators atkal jāuzlādē.
Harbour Air pārstāvji arī paziņojuši kā šādā pašā veidā vēlas modernizēt un elektrizēt visu tās floti ar vairāk nekā 40 lidmašīnām. Vienlaikus norādīts, ka šis process kopumā var aizņemt divus gadus. Tikmēr Harbour Air izpilddirektors Roei Ganzarski uzskata, ka līdz šim sasniegtais nav īsti tas, uz ko cerēts, taču esot pietiekami, lai sāktu revolūciju aviācijas jomā.
Norādīts, ka sasniegumi elektriskās aviācijas jomā varētu atrisināt visus ar attālumu saistītus ierobežojumus. Jāpiemin arī tas, ka pirmā nekomerciālā elektriskā lidmašīna jau šķērsojusi Atlantijas un Kluso okeānu 2017. gadā.
