Pēc pieciem gadiem (2022. gadā) transporta līdzekļi, kas izmanto Hyperloop tehnoloģiju, dos pasaules ekonomikai 1,35 miljardus ASV dolāru gadā, uzskata MarketsandMarkets analītiķi, norādot, ka dažo turpmāko gadu laikā šis rādītājs augs vidēji par 47,2% gadā, un 2026. gadā sasniegs 6,34 miljardus dolāru.
Lielāko daļu tirgus aizņems pasažieru pārvadājumu sistēmas. Hyperloop ātruma un efektivitātes ziņā apsteigs kā lidmašīnas, tā automašīnas un vilcienus. Bez tam
jaunuzņēmumi, kas īstenos vakuuma vilcienu koncepciju, sola noteikt zemas biļešu cenas, kamdēļ braucieni ar Hyperloop izmaksās mazāk, nekā lidojumi ar lidmašīnu,
norādīts ziņojumā.
Dokumenta autori atzīmē, šīs tehnoloģijas komerciāla izmantošana ASV sāksies ne ātrāk kā 2023. gadā. Savukārt Slovākijā un Čehijā Hyperloop Transportation Technologies (HTT) uzstādītai sistēmai, atbilstīgi sākotnējai iecerei, jāsāk darboties 2024. gadā. Bez tam HTT jau 2018. gadā plāno sākt Hyperloop pasažieru caurules būvniecību Dienvidkorejā, kuru pasažieri varētu sākt izmantot jau 2021. gadā. Tāpat kompānija risina sarunas par tehnoloģijas izmantošanu ar Apvienoto Arābu Emirātu Abu Dabī emirātu un Indonēziju.
Citas kompānijas, kas pieminētas ziņojumā kā ļoti perspektīvas, ir vēl viens ASV uzņēmums Hyperloop One, Kanādas TransPod un Indijas DGWHyperloop.
Jāatgādina, ka Hyperloop One jūnijā prezentēja deviņus uzņēmuma iecerētos Eiropas maršrutus, kuru kopējais garums sasniedz piecus tūkstošus kilometru. Hyperloop One Eiropā iecerējusi savienot Korsiku ar Sardīniju (451 km), Igauniju ar Somiju (90 km), Spāniju ar Maroku (629 km), kā arī izbūvēt trases Vācijā (1991 km), Polijā (415 km), Nīderlandē (428 km). Tāpat iecerēti uzreiz trīs maršruti Lielbritānijā, kas savienos salas ziemeļus ar dienvidiem (666 km), virkni salas ziemeļu pilsētu (545 km), kā arī Skotiju ar Velsu (1060 km).
Hypeploop jeb hipercilpas ideju 2012. gadā izstrādāja un gadu vēlāk prezentēja Dienvidāfrikas izcelsmes amerikāņu inženieris un uzņēmējs Elons Masks. Iecere paredz īpašu, galvenokārt pasažieru, taču arī kravu pārvadājumiem paredzētu kapsulu pārvietošanās pa gaisa spilveniem pa speciālām virzemes caurulēm ar zemu gaisa spiedienu. Sistēma, kuru darbinātu galvenokārt atjaunojamā enerģija, ļautu kapsulām sasniegt ātrumu līdz 1200 km/h.
Pats E. Masks nenodarbojas ar Hyperloop būvniecību, bet gan tikai ar idejas virzīšanu un investoru piesaisti.
