Neinvestējot automatizācijā un tehnoloģijās, Latvija var zaudēt savu loģistikas valsts potenciālu

Neinvestējot automatizācijā un tehnoloģijās, Latvija var zaudēt savu loģistikas valsts potenciālu

Latvijai kā tranzītvalstij, nenoliedzami, ir potenciāls, tomēr to īstenot pašlaik liedz nepietiekamās investīcijas loģistikas ķēžu automatizācijā - aizvien tiek izmantots pārāk daudz manuālā darba, uzskata BiSMART semināra “Transporta nozare” eksperti.

“Lai loģistika kā nozare un bizness attīstītos, ir jāraugās uz tendencēm trīs līdz piecu gadu perspektīvā. Pašreizējā situācijā risinājums ir automatizācija - par to liecina pasaules piemēri,” uzskata platformas BiSMART eksperts, “IBM Latvija” vadītājs Edijs Tanons.

Tikmēr Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš secina, ka pēdējo gadu realitāte loģistikas un tranzīta sektorā ir diezgan skarba. “Šobrīd galvenais izaicinājums visiem nozares spēlētājiem ir kvalitatīva jaunu risinājumu un pakalpojumu izstrāde un to virzīšana tirgū, kā arī jaunu kravu plūsmu piesaiste, paplašinot ģeogrāfiju līdz Ķīnai, Korejai un Brazīlijai,” uzskata Krūmiņš.

# Robotizētas noliktavas Varētu sacīt, ka cilvēku un robotu simbiozi kā stingru kursu noteica “Amazon”, 2012.gadā nopērkot “Kiva” robotu ražotni. Ar automatizētām noliktavām var lepoties tādi giganti kā “IKEA”, “Nike”, “Netflix”, “UPS Worldport”, “Fedex Superhub”, “Walmart” u.c.

Svarīgākie ieguvumi ir darbības nepārtrauktība, ātrāka preču sagāde un izmaksu optimizēšana, automatizējot vienkāršos manuālos darbus.

Roboti spēj pārvietot paletes ar precēm un pārvietoties cauri ejām, pateicoties uz zemes novietotiem QR kodiem. Tie operē sinhroni ar sistēmām, kas atzīmē preces konkrēto atrašanās vietu un koordinē procesu secību. Citi roboti spēj analizēt uz darībībām balstītās izmaksas, optimizēt plauktu izkārtojumu, kontrolēt produktu derīguma termiņus u.c.

“Diemžēl Latvijas noliktavās joprojām ir pārāk daudz manuāla darba. Cilvēciski ir saprotamas bažas par darba vietu zudumu, iespējams, tādēļ daudzi kavējas ar inovācijām. Automatizēti procesi nekad nevarēs pastāvēt bez cilvēku intelektuālās un radošās klātbūtnes. Profesijas transformējas, tādēļ ir jābūt gataviem pārkvalificēties. Daļēji šī attīstība gulstas uz uzņēmumu pleciem,” uzskata Tanons.

# Droni nelielu pasūtījumu piegādei “Amazon” šāgada sākumā nāca klajā ar revolucionāru paziņojumu - jaunais nākotnes pakalpojums “Amazon Prime Air” ar dronu nodrošinās sūtījumu svarā līdz aptuveni 2,3 kilogramiem ar piegādes adresi 16 kilometru rādiusā piegādi 30 minūtēs. Pašlaik norisinās testi ASV un Lielbritānijā. Plānots, ka pilnvērtīgs pakalpojums būs pieejams 2017. vai 2018.gadā.

Pēc “Amazon” aplēsēm, šī inovācija tieši pēdējā piegādes ķēdes posmā (no pēdējās noliktavas līdz pircējam) samazinās tēriņus līdz pat 80%. Proti, samazināsies transportlīdzekļu un darba spēka izmaksas, dīkstāves laiks u.c. Būtiski arī tas, ka droni samazina infrastruktūras noslodzi un ir videi draudzīgāki.

Arī “Google” sākusi strādāt šajā jomā, uzsākot sava patentētā dronu piegādes risinājuma testus ASV. Uzņēmuma mērķis: līdz 2017.gadam sākt komerciālas piegādes ar droniem.

# Autonomi kravas kuģi Tikmēr “Rolls Royce” 2016.gada jūlijā atklāja savus plānus par autonomi vadāmiem kuģiem. Uz kuģiem, kurus varēs vadīt attālināti, būs vairāk vietas kravai, turklāt to būvniecības un uzturēšanas izmaksas būs zemākas. Eiropas Savienība jau ir ieguldījusi četrus miljonus ASV dolārus šā projekta īstenošanai. “Rolls Royce” prognozē, ka šādi jūras transportlīdzekļi varēti nokļūt pārdošanā šīs desmitgades beigās.

# Lietu interneta (IoT) izmantošana piegāžu izsekošanai Lietu internets jeb IoT (Internet of Things), vienotā tīklā savienotas elektroniskas ierīces vai sensori, kas pārraida informāciju, loģistikā vairs nav tikai “modes pīkstiens”. Pēc “Business Insider” aplēsēm - līdz 2020.gadam investīcijas savienotajās jeb viedajās loģistikas ķēdēs varētu sasniegt 20 miljardus ASV dolāru.

Globālais tehnoloģiju gigants “Cisco” un “DHL” 2015.gadā lēsa, ka IoT tehnoloģijas, tostarp pasūtījuma izsekošanas sistēmas varētu radīt 1,9 triljonus ASV dolāru papildu peļņu piegādes ķēžu un loģistikas sektorā visā pasaulē.

Ieviešot IoT, paredzami ieguvumi visos piegādes ķēdes posmos: ražošanā, uzglabāšanā, pārvadājumos un pēdējā piegādes posmā klientam. Šīs sistēmas palīdz reālā laikā analizēt sagādes procesus, tādējādi ļaujot samazināt degvielas un noliktavu izmaksas, izskaitļot automatizējamos darbus.

“Piemēram, celtņi, traktori, ekskavatori u.c. spēs saprast, kad kādai detaļai tuvojas nolietojums un precīzi to pasūtīt ražotājam, neizmantojot dažādas noliktavu sistēmas un rezerves krājumus,” Transporta semināra noskaņā sacīja Krūmiņš.

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Slokas iela 31-11, Rīga, LV-1048
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!