Kiberdrošības apdraudējumu līmenis turpina pieaugt, un tas ietekmē uzņēmumu pieeju tīkla pārvaldībai. Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv dati rāda, ka 2024. gada 4. ceturksnī Latvijā sasniegts rekordaugsts kiberapdraudējumu līmenis, tam turpinot kāpt arī šogad.
Cert.lv darbības pārskats par 2024. gada 4. ceturksni liecina, ka Latvijā kiberapdraudējumu TOP 5 ierindojas konfigurācijas nepilnības, ļaundabīgs kods, informācijas vākšana, ielaušanās mēģinājumi un krāpšana. Turklāt kibernoziedzinieki īpaši fokusējas uz sensitīvas informācijas iegūšanu un sistēmu ievainojamību izmantošanu, regulāri attīstot savas metodes. Tikmēr šogad martā reģistrētas 273 949 kādam kibertelpas apdraudējumam pakļautas unikālās IP adreses, kas ir par 10% vairāk nekā 2024. gada martā.
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja Bite Latvija Platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins uzsver, ka,
pieaugot kiberdrošības riskiem, pēdējos gados vērojams pieprasījuma pieaugums pēc drošiem un efektīviem tīkla risinājumiem.
Šī tendence veicinājusi tīkla pārvaldības pakalpojumu popularitāti kopā ar ierīču nomu, kas ļauj uzņēmumiem pilnībā nodot tīkla infrastruktūras pārvaldību ārpakalpojumā, koncentrējoties uz savu pamatdarbību. Tas ietver tādus risinājumus kā interneta pieslēgumu, drošības pakalpojumus, operāciju centru atbalstu, kā arī ierīču nomu, kas ļauj izvairīties no dārgiem kapitāla ieguldījumiem simtiem tūkstošu eiro apmērā tīkla ierīču iegādē un uzturēšanā, atbrīvojot līdzekļus citiem uzņēmuma attīstības mērķiem.
Līdzīgi kā uzņēmumiem, arī valsts iestādēm ir jānodrošina droša un efektīva tīkla infrastruktūra, kas turklāt atbilst Nacionālā kiberdrošības likuma prasībām. Tāpēc tirgū pieejamie risinājumi tiek pielāgoti, lai sniegtu iespēju arī valsts sektoram ne vien nodrošināt tīkla drošību, bet arī samazināt izmaksas un vienkāršot iepirkumu procesus.
D. Ņikišins norāda, ka ierīču noma, ko klasiski vairāk izmanto uzņēmumi, palīdzētu valsts iestādēm izvairīties no sarežģītiem un dārgiem iepirkumu procesiem, kas bieži vien prasa arī papildu izdevumus un resursus, piemēram, veicot šo ierīču konfigurāciju un uzturēšanu pēc to iegādes. Vienlaikus šāda pieeja neatceļ iespēju saņemt pilnu pakalpojumu komplektu – konfigurēšanu, uzturēšanu un atjaunināšanu, kā arī profesionālu IT speciālistu atbalstu, kas nodrošina nepārtrauktu sistēmu darbību un ātru problēmu risināšanu. Tas ir tikai viens no piemēriem, ko valsts sektoram būtiski apsvērt IKT pakalpojumu iepirkšanā, optimizējot dažādus resursus.
