2022. gads bijis izaicinājumiem bagāts dažādās jomās, tajā skaitā kiberdrošībā. Sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā ievērojami arī pieauga kiberuzbrucēju aktivitāte, kas bija novērojama viļņveidīgi visa aizvadītā gada garumā. Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija Cert.lv dalījusies ar apkopojumu, kāds 2022. gads bijis kiberdrošībā un, kādas jomas, uzņēmumi no kiberuzbrukumiem cietuši visvairāk.
Cert.lv atklājusi, ka valsts pārvaldes sektorā IT sistēmu ievainojamību meklēšana pērn augusi septiņas reizes. Savukārt kopējais uzbrukumu apjoms – četrkāršojies. Līdz ar to
2022. gads pamatoti esot uzskatāms par izaicinājumiem bagātāko un kiberuzbrukumiem intensīvāko periodu visā Cert.lv pastāvēšanas vēsturē kopš 2011. gada.
Atklāts, ka lielākajā daļā pērn piedzīvoto kiberincidentu avots bijusi Krievija. Cert.lv skaidro, ka sabiedrībā redzamāki un ikdienā jūtamāki bija Krievijas agresīvo režīmu atbalstošo hakeru veiktie piekļuves lieguma jeb DDoS uzbrukumi. Savukārt par būtiskākiem un ar potenciālu ietekmi ilgtermiņā uzskatāmi Krievijas koordinētie uzbrukumi Latvijas valsts informācijas sistēmām un kritiskai infrastruktūrai. Tie veikti, lai mēģinātu iegūt informāciju, kas varētu sniegt politiskas, militāras vai ekonomiskas priekšrocības, kā arī sagatavotu vidi destruktīvu kiberoperāciju realizēšanai nākotnē.
Norādīts, ka paaugstināta kiberuzbrucēju aktivitāte bija vērojama vēl pirms februārī notikušā Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tā izpaudās galvenokārt kā informācijas vākšanas mēģinājumi, veicot ievainojamību meklēšanu Latvijas IT resursiem.
Sākoties karadarbībai Ukrainā, būtiski palielinājās pret Latvijas infrastruktūru vērsto ielaušanās mēģinājumu skaits.
Maijā šiem uzbrukumiem piepulcējās arī DDoS uzbrukumi. Reaģējot uz sabiedrības un politiķu aicinājumu veikt padomju pieminekļa demontāžu Uzvaras parkā, intensīvus DDoS uzbrukumus Latvijas infrastruktūrai veica Killnet un citi Krievijas agresīvo režīmu atbalstoši hakeru grupējumi.
Savukārt gada pēdējos mēnešos Krievijas hakeru DDoS uzbrukumus papildināja ar Telegram kanālos publicētiem ziņojumiem par uzlauztām vietnēm un nopludinātiem datiem. Paralēli tam visam tika realizētas arī vairākas Krievijas drošības dienestu atbalstītas kiberoperācijas - “Whispergate”, “Ghostwriter”, “Gamaredon” un “Turla”. Šo uzbrucēju arsenālā ietilpst ne tikai mērķēti pikšķerēšanas uzbrukumi, bet arī uzbrukumi piegādes ķēdēm, kas orientēti uz valsts pārvaldes un kritiskās infrastruktūras uzņēmumu pakalpojumu sniedzējiem.
