Runa ir par mākoni kā IT pakalpojumu, kā arī veidu, kā organizēt IT infrastruktūru. Runājot par mākoni, tūliņ aizdomājamies līdz miglai, kurā neko nevar redzēt un saprast. Migla jau tas pats mākonis vien ir, tikai uz zemes. Ja kaut kas būtisks notiek miglas aizsegā, par to bieži rodas aizdomas. Ko tur īsti dara, kas tur notiek? Vai tam varam uzticēties? No otras puses – vai tas ir jāzina? Un vai mākonis šādā izpratnē – kā neredzams, bet noderīgs process – parādījās tikai IT laikmetā? Varētu teikt, ka ne. Vēl 19. gadsimtā (vietām pat 20. gadsimtā) bija latviešu lauku sētas, kur iedzīvotāji paši greba koka karotes. Viss process notika uz vietas, pašu rokām un ar pamatotu lepnumu par darbu, par karotes pielāgošanu savai vai cita (bērna?) rokai. Taču 19. gadsimtā parādījās metāla naži, dakšas un karotes, kuras varēja nopirkt tirgū vai veikalā. Kā tieši šīs karotes radās, nevienam īsti nebija skaidrs. Vaicājot pagasta kalējam, saņemtu atbildi, ka viņš tādus niekus parasti netaisa. Tos taisot fabrikā, kaut kur tālumā, pilsētā, aiz apvāršņa un mākoņiem. Šādā ziņā sadzīves priekšmetu ražošanas migrācija no lauku sētas uz fabriku vai darbnīcu kaut kur tālumā bija pirmā aiziešana mākonī.
Saknes – 50 gadu vecos datora laika dalīšanas paņēmienos
Daži rietumu pasaulē 50. gados (ar lieldatoriem) uzplaukušajā IT nozarē mākoņdatošanas sākumus saskata jau 60. gados. Tāpat kā zemnieki savā laikā taisīja karotes, koka grābekļus u. tml. ar savām rokām un darbarīkiem, tā arī agrīnie IT cilvēki vienatnē strādāja ar lieldatoru. Ja Džons (tikai retam Jānim padomju laikos bija pieejams kāda institūta dators) trīs ledusskapju izmēra kastei bija iebarojis savu perfokaršu kaudzi, dators piederēja viņam līdz darba procesa beigām, un tikai tad pienāca rinda nākamajam.
IT aprindās šis process ātri apnika un kādam ienāca prātā, ka datora darbu taču var sadalīt pa posmiem – t. s. laika dalīšana (timesharing). Tas ļāva vairākiem lietotājiem darbināt vienu un to pašu datoru, izmantojot termināļus – tādus kā teletaipus (programmas varēja ievadīt ar perfolenti vai ierakstīt tieši). Termināļi varēja atrasties lietotāja kantorī, nevis īpašā datortelpā, un katrs lietotājs jutās tā, it kā lielā kaste piederētu tikai viņam.
Patiesībā laika dalīšana bija sava veida virsprogramma, kura sadalīja datora procesora jaudu starp lietotāju programmu izpildes posmiem. Simtdaļu sekundes dators veica lietotāja A uzdevumu, pēc tam – lietotāja B, tad C, tad atkal A. Tas viss notika tādā ātrumā, ka lietotāji to īpaši nemanīja. Laika dalīšanu var uzskatīt par iedīgli arī t. s. virtualizācijai, kas ir būtiska daļa no mūsdienu mākoņpakalpojumu sniegšanas. Par to vēlāk.
Kas tad īsti ir šis mūsdienu mākonis? Varbūt to var analizēt kā darba veidu. Atpakaļ pie zemnieka, kas pats grebj karotes! Viss notiek, ja, pirmkārt, karoti vajag un nav citu darbu, otrkārt, ir darbarīks, tas nav jāasina vai jāmeklē, treškārt, ir piemērots koka klucis, ceturtkārt, ir atbilstoši apgaismota darba vieta. Tas tātad ir ar katras karotes grebšanu saistītais problēmu komplekss. Savukārt, pērkot karoti, dakšu vai nazi tirgū vai veikalā, ir tikai jābūt pietiekami lielai naudai. Par visu ražošanas procesu ir rūpējušās citas, nezināmas personas, bet, ja ražotājam ir laba reputācija – piemēram, zīmols Solingen –, nav, par ko bažīties.
Tā tas ir arī ar mūsdienu mākoņpakalpojumiem. Kā stāsta Ziemeļvalstu telekomunikācijas koncerna TeliaSonera Latvijas meitasuzņēmuma Telia Latvija tirdzniecības direktors Mārtiņš Paurs, mākonis nav nekas cits kā šāds īpašs biznesa modelis. Tāpat kā no attālās fabrikas var pirkt vienu, piecas vai divpadsmit metāla karotes, tāpat no IT mākoņa var saņemt tieši tik daudz pakalpojumu vai skaitļošanas jaudas, cik uzņēmumam ir vajadzīgs. Un, tāpat kā par karotēm, maksā par saņemto pakalpojumu jaudu, ne centa vairāk.
Datu centrā jeb mākonī var uzturēt gandrīz visas IT sistēmas, kuras var darbināt biroja datu tīklā
Mākonī var atrasties gandrīz visas biznesa IT sistēmas
Kā skaidro M. Paurs, Telia Latvija sniegtie mākoņpakalpojumi mājo vienā no diviem uzņēmuma augstas drošības un pieejamības datu centriem, kuri, tāpat kā Solingen ražotne, pēc pasūtījuma spēj piedāvāt elektroniskas dakšas, nažus u. c. rīkus informācijas, nevis pārtikas patēriņam. Lielākoties datu centrā jeb mākonī var uzturēt gandrīz visas IT sistēmas, kuras var darbināt biroja datu tīklā; atšķirība – par to uzturēšanu nav jāalgo savi cilvēki – sistēmadministratori un noteiktas programmatūras speciālisti. Maksājot par mākoni, samaksā tiek ieskaitīti to speciālistu pakalpojumi, kuri, piemēram, apkalpo visas datu centra sistēmas, kas darbojas ar Windows operāciju sistēmu vai kādu no Microsoft datubāzēm. Algu šiem sistēmadministratoriem un speciālistiem maksā visi datu centra mākoņa lietotāji, ne tikai viens uzņēmums par savu cilvēku.
Izmaksas un izmaksu un ražīguma aprēķins ir viens no labākajiem argumentiem, kādēļ apsvērt sava biznesa procesu pārcelšanu no paša biroja datu tīkla un serveru parka uz mākoni
Piemēram, Microsoft Dynamics uzņēmuma vadības sistēmas lietotājs par mākoni maksā, teiksim, vienu divdesmitdaļu no šīs programmatūras speciālista izmaksām (jo sistēmai mākonī ir 20 lietotāju), nevis pilnu viņa vai viņas algu, parasti apvienojot arī citas specializācijas, jo vidēja uzņēmuma IT administratora darbs nav tikai sēdēt un gaidīt, kad būs jāatjauno jaunāka programmatūras versija reizi pusgadā vai jāveic kāda pielāgošana, vai jānovērš problēma. Protams, arī datu centra speciālists var būt multifunkcionāls, bet, apkalpojot desmitiem vienas programmatūras lietotāju, visticamāk, kas darāms ir katru dienu.
Izmaksas un izmaksu un ražīguma aprēķins ir viens no labākajiem argumentiem, kādēļ apsvērt sava biznesa procesu pārcelšanu no paša biroja datu tīkla un serveru parka uz mākoni. Lai gan serveri kļūst mazāki, plānāki un energoefektīvāki, nevar noliegt, ka tipisks serveru skapis ar interneta lapu (web) serveri, e-pasta serveri, datu glabāšanas bloku un serveri, kur griežas uzņēmuma svarīgākās aplikācijas, var patērēt elektrību tādā pašā apjomā kā elektriskā krāsns, turklāt tāda, kas ir ieslēgta ne tikai stundu pirms vakariņām, bet 24/7 – cauru diennakti. Tāpat kā krāsnis, serveru mikroprocesoru bloki arī sakarst, taču šis karstums neaiziet maizes cepšanai (IT nodaļas blakusbiznesa ideja?), turklāt serveru telpa ir jādzesē, kam arī ir jātērē elektrība.
Kā saka M. Paurs, Telia Latvija ir bijuši mākoņpakalpojumu klienti, kuriem šo pakalpojumu caurmēra izmaksas ir bijušas zemākas, nekā klients agrāk maksāja tikai par sava serveru skapja patērēto elektrību. Viens iemesls – modernos datu centros, kādi ir Telia Latvija un tās konkurentiem, serverus izmanto citādi nekā vairumā mazo un vidējo uzņēmumu serveru skapjos. Tos virtualizē.
Mākoni datu mašīnas virtualizē, kāpinot efektivitāti
Virtualizācija ir tā pati 60. gadu procesora laika dalīšana, tikai daudz ātrāka, rafinētāka un jaudīgāka. Dalot servera procesoru jaudu, virtualizācijas programmas (pareizāk sakot, virsprogrammas, ar kurām galalietotājam saskares nav) liek procesoram ne tikai dalīt savu laiku starp atsevišķu programmu izpildi, bet faktiski radīt t. s. virtuālo serveri, dalot visas, teiksim, interneta jeb web servera funkcijas klientam A, B, C un vairākiem citiem uz visām multiprocesoru servera vienībām. Tā kā modernākie procesori spēj veikt simtiem miljonu, pat miljardiem operāciju sekundē, vienā sekundē pietiek skaitļošanas apgriezienu, lai izskatītos, ka vienā un tajā pašā fiziskajā kastē darbojas vairāki dažādu veidu serveri un visas ar šiem virtuālajiem serveriem saistītās lietojumprogrammas.
No IT mākoņa var saņemt tieši tik daudz pakalpojumu vai skaitļošanas jaudas, cik uzņēmumam ir vajadzīgs
To var iedomāties arī kā interesantu murgu: esam pie veikala skatloga, tur, iekšā, ir hamburgeru ēstuve, sēž cilvēki, cepas burgeri, vārās kafija, strādā kases aparāti. Pēkšņi sapnī ir jāšķauda, acis uz mirkli aizveras, un atveroties – tas pats skatlogs, tikai tagad tur tirgo apavus, cilvēki tos uzlaiko, kāds izliek plauktos jaunu sortimentu.
Visi mākoņa labumi nenozīmē to, ka uzņēmumam darbības modelis būtu jāmaina nekavējoties
Vēlreiz šķaudām, atveras acis – un aiz skatloga ir notāra un jurista birojs, sēž nopietni vīri un sievas biznesa tērpos, kaut ko pēta datoros, sarunājas ar rūpju pilniem klientiem. Tieši šādos stopkadros, ja tas būtu iespējams, varētu vērot virtualizēta fiziska servera darbu.
Šāda procesa labums – tiek izmantota servera procesora pilna jauda. Tas nestāv dīkā. Pētījumi liecina, ka jaudīgi procesori, kurus lieto tikai vienai programmai, parasti ilgu laiku stāv dīkā, gaidot nākamo notikumu, piemēram, taustiņa piesitienu, rakstot sacerējumu. Starp piesitieniem var būt pāris sekunžu, kas faktiski ir izniekota iespēja veikt miljardiem derīgu rēķināšanas operāciju.
Procesors kā telpa, kuras lietojums strauji mainās
Salīdzināsim to ar labdabīgajā murgā redzēto hamburgeru restorānu! Pieņemsim, ka no rīta cilvēki aizskrien turp brokastot (ir brokastu burgeru piedāvājums), tad pāris stundu nekas nenotiek, tad ierodas pusdienotāji, bet tad, atkal pēc vairākām stundām, sarosās izsalkuši nakts uzdzīvotāji. Kā būtu, ja tukšajās stundās burgeru restorāna iekārtas un personālu nomainītu pret apavu veikala inventāru un pārdevējiem, bet otrajā tukšajā laikā tur parādītos notārs un juristi? Tad šo veikala komercplatību varētu izmantot ar gandrīz 100 % ražīgumu un efektivitāti. Turklāt katrs no komercplatības lietotājiem – burgeru restorāns, apavu tirgotājs un juristu kantoris – maksātu īri tikai par tām stundām, kad tur notiek tā darbība. Tāds ir mākoņa biznesa modelis mazliet citā skatījumā.
Joprojām paliekot mūsu fantāzijā, varam vaicāt, kā nākas, ka apavu tirgotājs nesaskrienas pieri pierē ar burgeru pavāru, kad tas pa galvu, pa kaklu atbrīvo telpas ar visiem saviem viesiem un iekārtām. Un vai dienas beigās frī katlā nepeldēs kurpe vai juristam uz galda neatradīsies pusapēsts čīzburgers? Tas ir jautājums gan par virtualizētās vides darbības precizitāti, gan katra virtuālā servera datu un darbības drošību. Kopš laika dalīšanas programmatūras izstrādes 60. gados šī datu sistēmu jaudu sadalīšanas tehnoloģija ir tālu attīstījusies gan darbības stabilitātes, gan datu drošības ziņā.
Datu drošību mākoņa kontekstā varam atkal salīdzināt ar izfantazēto veikala platību. Ja burgeru restorāns uz brīdi pazūd no veikala telpas, ir vēlams, ka, atgriežoties no kādas paralēlas dimensijas, kur tas gaida savu kārtu, nav pazudis viens no pavāriem vai nav sagrozīts pasūtījums un gaļas vietā negatavo vegānu burgeru vai kolas vietā nelej sulu. Lai to novērstu, virtualizācijas programmatūras rīki precīzi fotografē visus stāvokļus visos veikala lietotāju variantos. Ja redz, ka viens no notāriem nenāk atpakaļ no paralēlās dimensijas, virtualizācijas rīks uzbur jaunu notāra kopiju un noliek to savā vietā. Paralēli šai funkcijai darbojas automātiska uzkrāto datu kopēšana vismaz divās dažādās vietās, lai pasargātu ne tikai datus, kas atrodas apstrādē, bet arī arhivētu informāciju. Lai gan nekas nav 100 % drošs, M. Paurs norāda, ka modernos datu centros ir lielāka datu drošība nekā uzņēmumu serveru telpā, kur rezerves kopija atrodas ierīcē, kas stāv pagrabā vai tajā pašā ēkā pāris telpu tālāk, ar kopēju elektrības pieslēgumu. Ja pagrabs applūst vai pārtrūkst elektrības padeve ēkai vai visai pilsētai, sekas var būt katastrofālas, savukārt datu centriem ir savas elektrības rezerves un pat ģeneratori.
Mākonis ietaupa gan naudu, gan kreņķus
Apmēram tā darbojas modernie virtualizācijas rīki, kas mākoņdatošanas pakalpojumu sniegšanu datu centros vispār padara iespējamu. Taču uzņēmuma vadītājam par to nebūtu jālauza galva, ir jāsaprot tikai, ka šis biznesa modelis piedāvā gan naudas, gan kreņķu ietaupījumu. Nākamais solis ir atrast piemērotu mākoņpakalpojumu sniedzēju.
Kā norāda M. Paurs, svarīgi ir, ka pakalpojumu sniedzējam ir laba reputācija un stabila vieta tirgū. Mazliet lielīdams savu uzņēmumu, viņš norāda, ka mātesuzņēmumam TeliaSonera apgrozījums pārsniedz Latvijas IKP un kompānijai ir augsti globāli kvalitātes standarti, tostarp programmatūras licencēšanā.
Telia Latvija plašos vilcienos piedāvā divus pakalpojumu veidus: t. s. virtuves nomu, kur klients pats nomā, pielāgo un vada sev vajadzīgās sistēmas, un t. s. pārvaldītos pakalpojumus (managed services), kur ar pakalpojumu sniedzēju vienojas par visu vajadzīgo un pakalpojumu saņēmējs tikai lieto pasūtītās sistēmas, kas ir sakārtotas pēc klienta norādījumiem. Latvijā pārsvarā izvēlas virtuves nomas variantu un bieži izmanto Microsoft Dynamics uzņēmumu vadības (grāmatvedības u. c. funkciju) sistēmas. Kaut gan Microsoft licence veido būtisku daļu no Telia Latvija mākoņa biznesa, M. Paurs atzīst, ka vienā ziņā Microsoft ar savu starptautisko pakalpojumu Microsoft Cloud ir konkurents.
Microsoft piedāvā plašu mākoņpakalpojumu klāstu
Microsoft pārstāvniecības Latvijā speciālists Aleksandrs Frolovs globālā koncerna mākoņa piedāvājumu raksturo šādi: „Microsoft piedāvā ļoti daudz mākoņpakalpojumu, lai apmierinātu gan mazo, gan lielo klientu vajadzības ar dažādām prasībām pret informācijas sistēmām. Microsoft mākoņpakalpojumu produkti ir pārstāvēti visos mākoņpakalpojumu modeļos.” Kā modeļus viņš uzskaita infrastruktūru kā pakalpojumu (IaaS – Infrastructure as a Service); platformu kā pakalpojumu (PaaS – Platform as a Service); lietotni kā pakalpojumu (SaaS – Software as a Service). IaaS ļauj izvietot virtuālus serverus pie mākoņpakalpojumu sniedzēja, deleģējot riskus un atbildību, saistītu ar šo serveru uzturēšanu (nepārtrauktas elektrības padeves nodrošināšana, kondicionēšana, aparatūras apkalpošana un remonts u. tml.). PaaS ļauj izstrādātājiem veikt risinājuma izstrādi, izvietošanu, testēšanu un palaišanu mākoņpakalpojumu sniedzēja platformā no vienotas izstrādes vides (piemēram, no Visual Studio), tādējādi ievērojami paātrinot izstrādes procesu un samazinot izmaksas. Šobrīd Microsoft Azure nodrošina 41 IaaS un PaaS mākoņpakalpojumu.
Savukārt M. Paurs norāda, ka Microsoft u. c. konkurentiem, kas sniedz pakalpojumus no ārvalstu datu centriem (tuvākais Microsoft Cloud datu centrs esot Amsterdamā), var rasties problēmas ar t. s. datu pārraides aizturi (latentumu, latency). Aizture ir laiks, kas paiet, kamēr datu signāls no
Izvēlies, pasūti un maksā tikai par to, kas konkrētā brīdī ir vajadzīgs
lietotāja aiziet līdz datu centram simtiem kilometru attālumā. Tas var ietekmēt tādus faktorus kā programmatūras spēju iegūt datus no datubāzes un samazināt pakalpojuma kvalitāti.
Vēl cits iemesls, kādēļ izmantot vietējo mākoņpakalpojumu sniedzēju, ir fakts, ka vietējais uzņēmums var sniegt padomus un palīdzību latviešu valodā un vajadzības gadījumā pat aizbraukt pie klienta. „Diez vai [globālais mākoņpakalpojumu sniedzējs] Google sūtīs savus pārstāvjus pie kāda Latvijas klienta, kuram ir radušās problēmas,” M. Paurs pajoko.
A. Frolovs skaidro: „Latvijā populārākie mākoņpakalpojumi biznesa lietotāju vidē ir SaaS kategorijas pakalpojumi, jo tie ir tuvāk galalietotājiem, tos ir vieglāk sākt izmantot, un ātrāk ir pamanāmi biznesa ieguvumi: līdzekļu ekonomija un elastīgums; darbības ērtība, droša piekļuve informācijai no vairākām iekārtām un vairākām vietām vajadzīgajā brīdī. Microsoft piedāvā vairākus pakalpojumus šajā kategorijā: Microsoft Office Online (Word Online, Excel Online, PowerPoint Online, OneNote Online); Exchange Online (e-pasts, kalendārs, kontaktinformācija); Skype for Business Online; OneDrive for Business; SharePoint Online; Project Online; CRM Online; Yammer u. c. Šos mākoņpakalpojumus var izmantot atsevišķi vai iegādāties sev piemērotāko Office 365 komplektu.”
Sīkāk paskaidrojot, kādus pakalpojumu komplektus varētu izmantot Latvijas lietotāji, A. Frolovs saka: „Klients var izvēlēties un izmantot sev piemērotāko pakalpojumu saņemšanas variantu. Piemēram, organizācijām ar 50 darbiniekiem ļoti piemērots scenārijs – kad visi IT pakalpojumi ir kā mākoņpakalpojumi: operētājsistēma (Windows 10 – operētājsistēma kā pakalpojums); Microsoft Office 365 (ar pilnvērtīga Office 365 ProPlus uzstādīšanu datorā); e-pasts; audio un (vai) video konferences; internets un interneta lapas; dokumentu uzglabāšana un droša piekļuve; rezerves kopēšana u. tml. Organizācijas, kas kādu iemeslu dēļ nav gatavas atteikties no savu serveru uzturēšanas, var sākt ar vienu vai diviem mākoņpakalpojumiem, kas sniegtu lielāku pievienoto vērtību biznesam, piemēram, Skype for Business audio un video komunikācijai un sapulču organizēšanai. Lielām kompānijām vienmēr ir pieejamas iespējas būvēt hibrīdus pakalpojumu variantus, kad daļa no infrastruktūras paliek organizācijas datu centrā. Microsoft ir vairākas elastīgas iespējas, lai katram klientam nodrošinātu maksimālo pievienoto vērtību biznesa mērķu sasniegšanā.”
Elastību sola arī Telia Latvija, uzsverot, ka tā ir pati mākoņa esence, proti – izvēlies, pasūti un maksā tikai par to, kas konkrētā brīdī ir vajadzīgs parastam darbam vai intensīvai gadījuma rakstura slodzei. Turklāt viss – gan paša izvēlētais, gan pilnīgi pārvaldītais pakalpojumu komplekss – notiek tuvā, saprotamā un drošā vidē.
Uz mākoni nav jāsteidzas
M. Paurs atzīst – visi mākoņa labumi nenozīmē to, ka uzņēmumam darbības modelis būtu jāmaina nekavējoties. Viņš min situācijas vai apstākļus, kad var būt vienkāršāk, izdevīgāk un lietderīgāk pārlikt biznesa funkcijas no paša biroja IT tīkla uz mākoni: „Pirmkārt, to var darīt brīdī, kad ir jāveic investīcijas jaunos serveros vai programmatūrā, jo pašreizējais ir novecojis. Nav jēgas doties mākonī, ja jaunās iekārtās un lietojumprogrammatūrā ir investēts tikai pirms pusgada.” Otrs apsvērums: ja, pārskatot datu drošību, atrod, ka ir bijuši zudumi un pašreizējā datu glabāšanas un rezerves kopēšanas kārtībā ir saskatāmi trūkumi. Visbeidzot var papētīt, kad un cik ilgi ir bijuši biznesa sistēmu nepieejamības gadījumi, piemēram, ja serveris vai programmatūra uzkaras. Kā norāda Telia Latvija pārstāvis, tas var kaitēt klientu u. c. sadarbības partneru uzticībai biznesam un biznesa reputācijai, kas ir uzņēmuma svarīgākie aktīvi.
