Latvijas uzņēmēju un tehnoloģiju mijiedarbību atsedz vairāki pētījumi, ko īstenojuši gan valsts, gan privāti pētnieki.
PricewaterhouseCoopers (PwC) Latvijas uzņēmējus ir iekļāvis gadskārtējā vispasaules uzņēmumu vadītāju aptaujā (Annual Glo bal CEO Survey). Mūsu uzņēmumu vadītāju viedoklis pētījumā, kurā šogad piedalījās vairāk par tūkstoti dalībnieku no 77 pasaules valstīm, ir pārstāvēts otro gadu. Šāgada aptaujā sociālos, ekonomiskos un politiskos
IT tēriņi nepārsniedz 10 % uzņēmuma izmaksu
riskus biznesa izaugsmei vērtēja 34 Latvijas lielo uzņēmumu vadītāji valdes priekšsēdētāja un direktora līmenī kopumā no 18 nozarēm.
Savukārt 2015. gada aprīlī un maijā pēc biznesa tehnoloģiju platformas BiSMART pasūtījuma pētījumu kompānija TNS Latvija veica reprezentatīvu 600 Latvijas uzņēmumu pārstāvju (uzņēmumu īpašnieku un augstākā līmeņa vadītāju) aptauju. Šīs izpētes mērķis bija noskaidrot uzņēmēju zināšanas un priekšstatus par biznesa tehnoloģijām un to lomu biznesā un ar tehnoloģiju izmantošanu saistītās problēmas.
Pieaug kiberapdraudējuma riski un vajadzība pēc tehnoloģiski zinoša darbinieka
Vispasaules uzņēmumu vadītāji apliecina biznesa un tehnoloģiju ciešo sasaisti. Pētījums, kas notiek militāro konfliktu (Ukraina, Tuvie Austrumi), kā arī ekonomisko kataklizmu, kā Grieķijas parādu krīze un ekonomikas lejupslīde Krievijā, laikā, rāda, ka uzņēmumu vadītāji šogad jūtas vairāk apdraudēti nekā citus gadus. Tas pašsaprotami ir skaidrojams ar globālu politekonomisko risku pieaugumu. Taču līdztekus tiek izgaismota arī cita tendence: 71 % PwC aptaujāto Latvijas lielo uzņēmumu vadītāju augstākie biznesa riski šķiet kiberapdraudējums un prasmju pieejamība.
Abi minētie ir tehnoloģisko izmaiņu straujuma pavadoņi, t. i., jo vairāk digitālo tehnoloģiju izmantojam biznesā, jo vairāk ir iespēju, ka kādas sistēmas kļūdas vai ļaunprātības dēļ uzņēmumam var nākties ciest zaudējumus. Turklāt tehnoloģiju progress ir radījis arī ļaundaru slāni un komercializējis tehnoloģiju jomas noziedzīgo vidi. Jo tehnoloģiski vairāk attīstīti kļūstam, jo vairāk ir nepieciešami zinoši darbinieki. Minēto biznesa risku aktualitātes pieaugums iepretī pagājušajam gadam ir daudz vairāk izteikts nekā, piemēram, bažas par enerģijas izmaksu nestabilitāti.
Abi minētie riski ir dominējoši pasaules biznesa vidē kopumā. Taču PwC pētījums liecina, ka, salīdzinot pasaules un Latvijas lielo uzņēmumu vadītāju viedokli par viņu biznesam iespējami postošākajām tendencēm, var ieraudzīt arī būtiskas atšķirības. Piemēram, izmaiņas ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas pamattehnoloģijās (3D drukāšana, mobila klientu apkalpošana u. tml.) par postošām uzskata 46 % pasaules un tikai 18 % Latvijas lielo uzņēmumu vadītāju. Tas, ka mazāk baidāmies no konkurences un tehnoloģisko pārmaiņu ātruma, atšķir mūsu lielo uzņēmumu vadītājus arī no tuvākajiem ziemeļu kaimiņiem igauņiem.
Aicināti minēt jomas, kurās valsts līmenī netiek strādāts pietiekami efektīvi, uzņēmēji pasaulē nosauc starptautiski konkurētspējīgu un efektīvu nodokļu sistēmu, bet Latvijas lielajiem uzņēmējiem būtiskāks šķiet kvalificēts un pielāgoties spējīgs darbaspēks. Mūsu uzņēmēji salīdzinoši ar ārvalstu kolēģiem daudz augstāk ir vērtējuši valsts spēju nodrošināt uzņēmējdarbībai nepieciešamo digitālo infrastruktūru.
94 % aptaujāto Latvijas lielo uzņēmumu vadītāju par stratēģiski svarīgāko digitālo tehnoloģiju jomā nosauca kiberdrošību, 79 % – mobilo tehnoloģiju izmantošanu klientu iesaistei, trešā būtiskākā ir datu ieguve un analīze. Atšķirībā no mums pasaulē dominē mobilo tehnoloģiju izmantošana klientu iesaistei, kā arī datu ieguve un analīze. Uzsvars uz drošības jautājumiem acīmredzot liecina, ka digitalizētā telpa mūsu uzņēmumiem jau ir gana brīvi pieejama, darbība tajā – salīdzinoši plaši izvērsta, tādēļ bažas par drošību ir lielākas nekā uzņēmējiem no valstīm, kurās mobilās tehnoloģijas ir salīdzinoši mazāk attīstītas. Aptauja rāda, ka mūsu uzņēmēji pārāk maz uzmanības ir pievērsuši datu analīzei, kas ir būtiska digitālo tehnoloģiju sniegtās efektivitātes šķautne. Šis ir lauks, kurā ir iespēja izvērsties tehnoloģiju piedāvātājiem, izgaismojot iespējas.
Dominē laika ietaupījums un izmaksu samazinājums
Reprezentatīvajā TNS Latvijas uzņēmumu aptaujā 82 % visu Latvijas uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāju ir pauduši, ka IT risinājumi vai pakalpojumi ļoti lielā mērā ietekmē biznesa procesu efektivitāti.
Nozīmīgākais IT izmantošanas ieguvums, uz ko norāda Latvijas uzņēmēji, ir laika ietaupījums – to apliecina 53 % respondentu. Vienlaikus tikai 34 % norāda uz izmaksu samazinājumu. Citi biežāk minētie ieguvumi ir labāks uzņēmuma dokumentu un informācijas saglabāšanas un aizsardzības nodrošinājums (28 %), seko piekļuve jaunām zināšanām (27 %) un jaunām tehnoloģijām (26 %).
Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju (84 %) uzskata, ka tehnoloģiju izmantošana veicina uzņēmuma pakalpojumu, produktu pazīstamību, bet divas trešdaļas piekrīt, ka uzņēmuma konkurētspēja ir atkarīga no izmantotajiem biznesa vai IT risinājumiem.
Analizējot Latvijas uzņēmumu vadītāju pieredzi dažādu IT un biznesa vadības sistēmu izmantošanā, līdzās e-pastu sistēmai, ko lieto praktiski jebkurš Latvijas uzņēmums (90 %), visbiežāk izmantotās ir grāmatvedības un finanšu uzskaites sistēmas (izmanto 81 % Latvijas uzņēmumu). Citi IT risinājumi uzņēmumos ir sastopami retāk: datu glabāšanas sistēmas ir 49 % Latvijas uzņēmumu; 39 % uzņēmumu izmanto papīra dokumentu digitalizēšanu; dokumentu vadības, uzskaites sistēmas ir 38 % uzņēmumu; attālināta darba sistēmu lieto 31 % uzņēmumu.
TNS izpēte rāda, ka Latvijas uzņēmēju vidū joprojām ir vērojama piesardzīga attieksme pret mākoņpakalpojumu izmantošanu: 28 % Latvijas uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumu datu glabāšanai, bet lokālajās datu glabāšanas sistēmās (serveros un datoros) datus glabā 87 % uzņēmumu.
Latvijas uzņēmumu vadītāju vidū valda bažas par šo pakalpojumu drošību – 49 % uzņēmēju uzskata, ka datu glabāšana mākoņos ir nedroša. Iespējams, tas ir saistīts ar informācijas vai zināšanu trūkumu, par ko liecina samērā liels to uzņēmēju īpatsvars, kuri nespēja novērtēt šā pakalpojuma drošību (22 %).
Par uzņēmēju attieksmi pret drošu datu glabāšanu liecina arī tas, ka 70 % uzņēmumu joprojām datu glabāšanai izmanto zibatmiņu, atmiņas kartes, ārējos cietos diskus.
Pret ārpakalpojumiem atturīgi
Individuālisms ir viena no latviešu raksturīpašībām, kam ir gan pozitīvas, gan negatīvas šķautnes. Tas veicina atturīgu attieksmi ne tikai pret svešo, bet nereti arī pret jauno. Iespējams gan – dzīve jūras piekrastē, kur ik pa laikam parādās kas jauns, mūs tomēr būs radinājusi vairāk pieņemt novitātes…
Ātrāka tehnoloģiju adaptācija uzņēmumos nereti ir saistīta ar ārpakalpojumu veicēja – kāda tehnoloģiju uzņēmuma – piesaisti. PwC aptauja rāda, ka tuvākā gada laikā kādam no pastāvošajiem biznesa procesiem ārpakalpojumu plāno izvēlēties tikai 26 %. Pasaulē kopumā ārpakalpojumiem atvērts ir 31 % uzņēmēju. Tomēr arī pie mums ārpakalpojums ir otrā populārākā biznesa restrukturēšanas aktivitāte – līdzīgi kā Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstu uzņēmējiem kopumā.
Latvijas lielo uzņēmumu vadītāji ir orientēti uz ceļa laušanu saviem spēkiem, viņi ir skeptiski noskaņoti pret biznesa tīkliem, klasteriem un tirdzniecības organizācijām, kā arī akadēmiskajiem spēkiem un īpaši nevēlas sadarboties ar tiem. Atšķirībā no pasaulē un arī Centrālās un Austrumeiropas reģionā kopumā vērojamās tendences mūsu uzņēmēji ir gatavi sadarbībai vispirms tāpēc, lai piekļūtu jauniem klientiem un tirgiem, tikai kā trešo iespēju minot piekļuvi tehnoloģijām. Mūsu uzņēmējs galvenokārt ir orientēts uz jaunu tirgu apguvi.
Vadītājam nepieciešama skaidra vīzija
85 % PwC aptaujāto Latvijas uzņēmēju uzskata, ka tas, cik efektīvi uzņēmumā izmantos tehnoloģijas, ir atkarīgs no uzņēmuma vadītāja. Kuri faktori palīdz organizācijai maksimāli izmantot savas digitālās investīcijas? Deviņas desmitdaļas uzņēmumu vadītāju uzskata, ka liela nozīme ir viņiem pašiem: būdami prasmīgi digitālo tehnoloģiju lietotāji, vadītāji veicina to izmantošanas atdevi arī pārējā uzņēmumā.
Taujāti par galvenajiem soļiem, kas ir sperami, lai efektivizētu tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos, lielo uzņēmumu vadītāji min nepieciešamību izveidot skaidru vīziju, kā digitālās tehnoloģijas varētu palīdzēt konkurences priekšrocību gūšanā. Ne mazāk svarīga viņiem šķiet labi pārdomāta digitālo tehnoloģiju ieviešanas plāna esamība, ietverot sasniegtā izvērtēšanu.
Uzņēmuma vadītāja dominējošo lomu IT risinājumu izmantošanas lēmumu pieņemšanā, piemēram, izvēloties e-pasta sistēmu vai iegādājoties programmatūras licences, apliecina arī TNS izpēte: 70 % Latvijas uzņēmumu lēmumu par viena vai otra IT risinājuma izvēli pieņem vadītājs pilnīgi vai lielākoties patstāvīgi, nesaskaņojot to ar citiem uzņēmuma pārstāvjiem vai ārpakalpojumu sniedzēju, un tikai 27 % uzņēmumu lēmumus par biznesa tehnoloģijām vadītājs vienmēr vai lielākoties pieņem, konsultējoties ar citiem.
Grib konkurēt tehnoloģiju jomā
PwC aptauja liecina, ka Latvijas lielo uzņēmumu vadītāji ir krietni optimistiskāki par iespēju paplašināt uzņēmējdarbību tehnoloģiju nozarē, par ko iestājas 35 % aptaujāto. Pasaulē šis rādītājs ir tikai 15 %. Kad respondenti tika aicināti nosaukt nozares, no kurām, viņuprāt, šobrīd parādās vai drīzumā varētu parādīties jauns konkurents, gluži tāpat kā citur pasaulē, arī Latvijā visbiežāk tika minēta tehnoloģiju nozare (24 %), taču trešdaļa Latvijas lielo uzņēmumu vadītāju pauda, ka nav pārliecināti par šāda konkurenta ienākšanu tirgū.
No tiem, kas raugās uz biznesa attīstīšanu citās nozarēs, trešdaļa aptaujāto jau ir uzsākuši vai plāno uzsākt konkurēt tehnoloģiju jomā un finanšu pakalpojumu sektorā, kā arī nekustamā īpašuma nozarē. Mūsu rādītāji ir augstāki nekā vidēji pasaulē un Centrālās un Austrumeiropas valstu reģionā.
Bet kā ir ar atvērtību tehnoloģijām mazo un vidējo uzņēmumu vidē? To atklāj TNS pētījums, kas rāda – IT tēriņi lielākajā daļā uzņēmumu nepārsniedz 10 % uzņēmuma izmaksu. Novērtējot iespējamo IT izdevumu palielinājumu tuvākajiem pāris gadiem, puse uzņēmumu (52 %) plāno saglabāt IT izdevumus līdzšinējā apmērā. Palielināt IT izmaksas tuvākajos gados plāno 43 % uzņēmumu, no kuriem lielākā daļa (37 %) tos plāno palielināt nedaudz.
Ievērojot Latvijas uzņēmumu struktūru ar mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu lielo īpatsvaru tajā, pēdējais apliecina – lai gan piesardzīgi un savu iespēju robežās, mūsu uzņēmēji iet pa progresa ceļu.
