Zinātnieki turas līmenī

Zinātnieki turas līmenī

Lai Latvijas zinātne turētos laikiem līdzi, ir jābūt atbilstīgai finansējuma un ražošanas bāzei, kur izgudrojumus tālāk analizēt, testēt, pārbaudīt un ražot. „Šobrīd Eiropas kontekstā Latvijas zinātnieki izskatās birokrātu neprofesionālisma, bezjēdzīgu atskaišu un pārbaužu novārdzināti, jo līdz 50 % no lietderīgā zinātnieku laika aizņem cīņa par finansējumu un atskaitēm, kuras nav spējīgi savlaicīgi caurskatīt un novērtēt nekvalificēti ierēdņi. Zinātnieku sekmība, pastāvot nabadzīgajam Latvijas finansējumam, ir vidēji laba un atsevišķos gadījumos izcila, un tas nav sakārtotas sistēmas, bet gan lielā ieguldītā darba un augstās zinātnieku kvalifikācijas dēļ. Tikai – cik ilgi uz zinātnieku rēķina barosies nesamērīgs administratīvais aparāts, kas apēd Latvijas inovācijām, zinātnei, tehnoloģiju pārnesei un izgudrojumu komercializācijai paredzētos starptautiskos līdzekļus?” ir nobažījies Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents.

Varbūt tomēr…

„Katru gadu LZA apbalvo veiksmīgākos iepriekšējā gada sasniegumus teorētiskās un lietišķās zinātnes jomās. Varu tikai uzteikt un apbrīnot Latvijas zinātnieku talantu un inovatīviem atklājumiem disponēto intelektuālo enerģiju, kas, par spīti valsts atbalsta trūkumam un zinātnisko institūtu reorganizācijas kampaņai, ir rezultējusies daudzos desmitos izgudrojumu. Tie liecina par visu paaudžu zinātniskās domas aktivitāti Latvijā un par zinātnieku motivāciju strādāt savas zemes tautsaimniecības attīstībai.

Tā kā valstij ir minimāla rūpnieciskā bāze, visvieglāk ceļu uz praktisku lietojumu atradīs tie atklājumi, kas ir tepat, Latvijā, komercializējami. Tie parasti ir atklājumi ar visīsāko ceļu no resursa, resp., no izejvielas, līdz precei veikala plauktā, piemēram, pārtikas produkti, kuru avots ir lauksaimniecība. Protams, ka farmakoloģijā, nanotehnoloģijās un biomedicīnā, tāpat arī fizikā šis ceļš uz produktu ir nesamērojami garāks un tehnoloģiski sarežģītāks,” atzīmē O. Spārītis.

Vairāki šāda tipa izgudrojumi tika nominēti lietišķās zinātnes sadaļā. Mg. chem. Lauma Apšeniece, Mg. chem. Jānis Brinks, akadēmiķis Dr. habil. chem. Valdis Kampars, Mg. chem. Rūta Kampare, Mg. chem. Kristīne Lazdoviča, Mg. chem. Līga Liepiņa, Dr. chem. Kristaps Māliņš, Mg. chem. Raimonds Mūrnieks, Mg. chem. Zane Šustere (Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Lietišķās ķīmijas institūts) izstrādāja jaunus katalītiskos procesus biomasas konversijai degvielā. Interesanti rezultāti tika iegūti jaunu biodegvielu sintēzes metožu izstrādē, to vidū rapšu eļļas pilnā katalītiskā hidrogenēšanā un mazvērtīgas biomasas (ūdens attīrīšanas dūņu, salmu, koksnes pārstrādes atlikumu) katalītiskā pirolīzē un katalītiskā solvosa šķidrināšanā.

Farmakoloģijā, nanotehnoloģijās un biomedicīnā, tāpat arī fizikā šis ceļš uz produktu ir nesamērojami garāks un tehnoloģiski sarežģītāks

Dr. sc. ing. Ilga Gedrovica, Dr. sc. ing. San dra Muižniece-Brasava, SIA Milzu! valdes loceklis Enno Ence (Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāte) izstrādāja zinātniski pamatotas, ar šķiedrvielām bagātinātas graudaugu pārslas, kas ir izgatavotas no Latvijas reģionam tipiskajiem graudaugiem un reģistrētas ar preču zīmi MILZU!. Jauno produktu izstrādes procesā zinātnieki pārbaudīja dažādu izejvielu (graudaugu un to izstrādājumu, augļu, ogu un dārzeņu produktu, kā arī dažādu papildvielu – saldvielu un garšvielu) piemērotību konkrētā veida produktu izgatavošanai, tika atrasts optimālais risinājums, lai saglabātu vērtīgās izejvielu uzturvielas. Tika izstrādāta tehnoloģija, atrasti tehnoloģiskie risinājumi, lai no izvēlētajām izejvielām izgatavotu produktu ar augstākajiem kvalitatīvajiem rādītājiem. Var prognozēt, ka šādu pārslu radīšana, izmantojot veiksmīgu mārketingu, varētu būt efektīvs un populārs pārtikas produkts ne tikai vietējā tirgū.

Veiksmes gadījumā katrs no šiem izgudrojumiem var atnest krietnu peļņu

Apkures industrijas uzņēmējiem interesants būtu Mg. chem. Aleksandra Aršaņicas, Mg. chem. Jegora Akišina, Dr. habil. chem. Gaļinas Teliševas, Dr. habil. chem. Tatjanas Dižbites un Mg. chem. Valentīna Solodovņika (Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts – LVKĶI) izstrādātais inovatīvais process, kā iegūt kurināmās granulas ar uzlabotām īpašībām. Tas ietver augu biomasas granulu pirmapstrādi mikroviļņu laukā un turpmāku to virsmas modificēšanu ar dabiskas izcelsmes atstrādātām eļļām (pārtikas eļļas) vai atstrādātiem naftas produktiem, tādējādi būtiski palielinot granulētās augu biomasas kā kurināmā vērtību, uzlabojot arī citu patēriņu raksturlielumus. Modificēto granulu degšanas īpatnību izpēte salīdzinājumā ar neapstrādātajām granulām uzrādīja iegūtās siltuma enerģijas pieaugumu (līdz 40 %), pilnīgāku sadegšanu un kaitīgās emisijas samazināšanos. Apstrādātās granulas atšķirībā no neapstrādātajām granulām ilgstošā kontaktā ar ūdeni ir izturīgākas. Nepieciešamie pētījumi un procesa režīmu pilnveidošana ir veikta oriģinālās LVKĶI izveidotās iekārtās. Veiksmes gadījumā katrs no šiem izgudrojumiem var atnest krietnu peļņu.

NATO un farmācija

Teorētiskajā zinātnē tika nominētas akadēmiķa Mārča Auziņa, akadēmiķa Ruvina Ferbera, Dr. Floriana Gahbauera, Mg. phys. Andra Bērziņa un Mg. phys. Artūra Mozera (Latvijas Universitātes (LU) Lāzeru centrs sadarbībā ar Kalifornijas Universitāti Bērklijā, Armēnijas Zinātņu akadēmijas Fizikālo pētījumu institūtu un Krakovas Universitāti Polijā) izstrādātās jaunās metodes nelineāro optomagnētisko rezonanšu izmantošanai vāju magnētisko lauku mērīšanai. Darbu ciklā ir noskaidrota šo rezonanšu atkarība no ārējā magnētiskā lauka, vides temperatūras un lāzera stara intensitātes. 2015. gadā sekmīgi noslēdzās NATO finansēts šīs tēmas pētījumu projekts, kura mērķis bija izveidot vāja magnētiskā lauka mērīšanas metodes un attīstīt to lietojumu drošības pasākumos paaugstinātas bīstamības objektos. Nav nekāds jaunums, ka lielu daļu no zinātnes pētījumiem ir finansējušas, finansē un finansēs aizsardzības struktūras. Katrā ziņā tas ir ļoti bagāts klients, par kura ievērību ir vērts pacīnīties. 

Pasaulē ārkārtīgi ienesīga ekonomikas nozare ir farmācija, kurā Latvijas zinātniekiem vienmēr ir bijuši lieliski panākumi. LZA korespondētājloceklis Dr. chem. Pāvels Arsenjans, Dr. biol. Irina Šestakova, Dr. chem. Ilona Domračeva, Mg. chem. Edgars Paegle, Mg. chem. Jeļena Vasiļjeva (Latvijas Organiskās sintēzes institūts) atklāja oriģinālas selēnu saturošas pretvēža zāļu kandidātvielas, kuru pārstāvji in vivo modeļos nomāc audzēja attīstību līdz pat 100 %. Pētījumi ir uzskatāmi par pamatu jauna tipa pretvēža preparātu pētniecībai kopumā. Nominēti tika LZA korespondētājloceklis Mārcis Leja, Aiga Rūdule, Dr. sc. ing. Sergejs Paršutins, Dr. sc. ing. Inese Poļaka, Dr. Daiga Šantare, Dr. Petra Kriķe, Dr. Dace Rudzīte, Dr. med. Sergejs Isajevs, Dr. med. Inta Liepniece-Karele, Dr. Ilze Kikuste, Dr. Aigars Vanags un Dr. Juris Atstupens (LU Medicīnas fakultāte, Rīgas austrumu klīniskā universitātes slimnīca, gremošanas slimību centrs Gastro) par ļaundabīgo gremošanas sistēmas audzēju profilakses un skrīninga pētījumiem Latvijā starptautiskā projekta GISTAR ietvaros, kas ir vienīgais šāda veida pētījums Eiropā. Starp jaunajām metodēm ir jāmin audzējam raksturīgo gaistošo marķieru noteikšana izelpojamajā gaisā, arī mikrofloras izpēte. Izgudrojums ļautu daudz vienkāršāk un ātrāk veikt vēža diagnosticēšanu.

Laikam tomēr lielai zinātnei vajag lielu valsti. Kādreiz tāda bija Krievijas Impērija un PSRS. Cerams, Eiropas Savienība par spēcīgu, vienotu valsti spēs izveidoties līdz brīdim, kamēr Latvijas intelekta zieds vēl nebūs novītis. Un vēl – sena paruna saka: valstis veidojot varoņi un iznīcinot birokrāti. Vai tā patiešām ir aksioma? Varbūt kompaktā Latvija var rādīt piemēru un medicīniski pamatoti samazināt pārvaldes aparātu tur, kur tas ir uzblīdis kā vēža šūnas?

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!