No saules un vēja iegūtās enerģijas apjomi turpina strauji palielināties. Latvijā aktīvi tiek būvēti saules paneļu parki, veicinot arvien augstāku atjaunojamās enerģijas ieguvi un patēriņu. Līdzīga aina ir citviet Eiropā, ko pierāda jaunākā enerģētikas analītikas uzņēmuma Ember veiktā analīze. Tajā noskaidrots, ka šī gada pirmajā pusgadā ar vēja un saules palīdzību saražots vairāk elektroenerģijas nekā ar fosilo kurināmo.
Ember analīzē atklājies, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos iegūtās vēja un saules enerģijas apjoms Eiropas Savienībā pieaudzis līdz vēsturiski augstākajam līmenim, ar šiem atjaunojamiem resursiem iegūstot 30% no kopējās elektroenerģijas. Salīdzinājumam ar fosilo kurināmo iegūti 27% enerģijas, kas ir kritums par 17%, salīdzinot ar 2023. gada pirmo pusgadu.
Fosilā kurināmā izmantošana enerģijas ieguvei samazinājusies pat tad, kad pieprasījums pēc elektroenerģijas pieauga par 0,7%, salīdzinot ar 2023. gadu. Konkrētāk, ievērojams kritums piedzīvots tieši ogļu izmantošanā, tam samazinoties par teju ceturto daļu jeb 24%. Tāpat par 14% samazinājusies gāzes izmantošana enerģijas ieguvē. Galvenais iemesls tam, protams, ir atjaunojamo energoresursu, īpaši vēja un saules, pieaugums. Ember analītiķis Dr. Kriss Roslovs norāda, ka,
palielinoties vēja un saules enerģijas izmantošanai, fosilā kurināmā enerģijas nozīme samazinās”.
Šie skaitļi arī atspoguļo ilgtermiņa pārmaiņas pēc rekordliela vēja un saules enerģijas jaudas palielinājuma 2023. gadā. Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ES un daudzas dalībvalstis ir ieviesušas paātrinātu politiku, lai samazinātu atkarību no gāzes importa un veicinātu vēja un saules enerģijas ražošanu. Šobrīd kopumā 13 ES dalībvalstis saražo vairāk elektroenerģijas no vēja un saules nekā no fosilā kurināmā.
