Latvijā turpina attīstīties mikroģenerācija jeb elektroenerģijas pašražošana mājsaimniecībās, kā ražošanas iekārtu iedzīvotājiem lielākoties izvēloties saules paneļus. Jūnija vidū kopējais Sadales tīkla infrastruktūrai pieslēgto mikroģeneratoru skaits sasniedzis 15 tūkstošus, bet to kopējā ražošanas jauda jau pārsniegusi 120 megavatus (MW). Ar šādu jaudu saulainā vasaras dienā ir iespējams saražot tādu elektroenerģijas apjomu, kas atbilstu 15% no kopējā vidējā dienas elektrības patēriņa Latvijā.
Vairāk nekā 99% gadījumu mikroģenerācijas klienti kā ražošanas iekārtu izvēlējušies saules paneļus, mazāk nekā 1% gadījumu izvēlēts ar vēja enerģiju darbināms mikroģenerators. Mikroģeneratori uzstādīti teritorijās visā Latvijā, bet vislielākais skaits ir Rīgā un Pierīgas novados.
Latvijā interese par saules paneļiem arī 2023. gadā saglabājusies augsta. Mikroģenerācijas attīstības temps, salīdzinot ar 2022. gadu, kurā bija vērojams izteikts, nepieredzēti straujš saules paneļu bums, ir nedaudz zemāks, tomēr nepilnos sešos mēnešos sadales sistēmai pieslēgti vairāk nekā 3500 jauni mikroģeneratori, kas joprojām ir ļoti liels apjoms. Ņemot vērā pašreizējo mikroģenerācijas attīstības tempu,
2023. gada beigās kopējais Sadales tīklam pieslēgto mikroģeneratoru skaits varētu sasniegt 18 līdz 20 tūkstošus, bet to kopējā ražošanas jauda 140-160 MW.
Sadales tīkla valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons norāda, ka mērenāks mikroģenerācijas attīstības temps, salīdzinot ar pērno gadu, skaidrojams ar vairākiem faktoriem, taču būtiskākais – ir kritusies elektroenerģijas cena tirgū. Tā pērn ģeopolitisko apstākļu ietekmē sasniedza vēl nebijušus rekordus un kļuva par vienu no galvenajiem katalizatoriem visaptverošai mikroģenerācijas attīstībai. Būtiska nozīme, viņaprāt, ir arī pilnībā digitalizētam mikroģeneratora pieslēgšanas procesam, kas nodrošina iespēju saskaņot ražošanas iekārtas uzstādīšanu ar Sadales tīklu vidēji divu darbdienu laikā, dažkārt tas ir tikai dažu stundu jautājums.
