RTU zinātnieki attīsta risinājumu, kas ļaus ēkām pielāgoties temperatūras maiņām

RTU zinātnieki attīsta risinājumu, kas ļaus ēkām pielāgoties temperatūras maiņām

Aizgūstot idejas no dabas, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki strādā pie viedas un dinamiskas fasādes sistēmas, kas spēs pielāgoties apkārtējās vides izmaiņām un uzkrāt saules enerģiju, lai pēcāk to izmantotu ēkas siltumapgādei.

RTU norāda, ka līdzīgi kā ziedi atveras saulē un aizveras, saulei norietot, uz zinātnieku izveidota sienas konstrukcijas testa paneļa izvietotas lāpstiņas sakļaujas un atveras, uztverot un akumulējot saules enerģiju. Sistēmas kodolā esošais fāžu pārejas materiāls uzkrāj enerģiju, kad saule apspīd fasādi, un atdod to iekštelpām, kad āra gaisa temperatūra krītas. Ar šiem eksperimentiem zinātnieki piedalās pasaulē aktuālo dinamisko konstrukciju izstrādē un izpētē. Dinamiskās sistēmas paredz ēku norobežojošo konstrukciju aktīvu iesaisti enerģijas bilancē, pārveidojot uz vietas pieejamo atjaunojamo enerģiju siltumenerģijā vai elektroenerģijā.

Iespējams, nākotnē tas ļaus ēkām kļūt pašpietiekamām, ražojot un uzglabājot enerģiju ēku sienās, jumtos, grīdās.

RTU zinātnieki izmanto inovatīvus energoefektivitātes paaugstināšanas materiālus – aerogēlu un fāžu pārejas materiālu. Pēdējais spēj mainīt stāvokli, piemēram, no cieta uz šķidru vai no šķidra uz gāzveida utt. Tāpat tiek eksperimentēts ar parafīnu, kam ir noteikta kušanas temperatūra. Kamēr materiāls kūst vai sacietē, fāžu maiņas materiāla temperatūra nemainās, enerģija tiek patērēta materiāla stāvokļa maiņai. VASSI vadošā pētniece Ruta Vanaga skaidro, ka caur fāžu maiņas procesiem materiāls uztver un atdod enerģiju. Tiek veikti testi laboratoriskos apstākļos, imitējot intensīvu saules radiāciju, kam seko dzesēšana aukstuma kamerā, lai izprastu enerģijas uzlādes un izlādes ciklu. Izmantojot fāžu pārejas materiālus, norobežojošās konstrukcijās ir iespējams ievērojami palielināt siltuma inerci. Ir vēlme noskaidrot, cik daudz enerģijas var uzkrāt un atdot. Minimālais mērķis ir saīsināt apkures sezonu – panākt, ka rudenī apkures sezonu varētu sākt vēlāk un pavasarī beigt agrāk, jo saulainās dienās tiktu uzkrāta enerģija telpu apsildei vakarā.

Galvenais mērķis ir noskaidrot šādu energoefektivitātes elementu veiktspēju gada griezumā - iespēju uzkrāt siltumu vasarā, lai to atdotu ziemā.

Šopavasar veikti pirmie eksperimenti. Projektu turpinot, zinātnieki plāno izveidot divas nelielas mājiņas – vienai sienā būs iestrādāta dinamiskā fasādes sistēma, bet otru tādā pašā platībā klās stiklojums. Tas ļaus pārbaudīt efektivitāti reālos apstākļos. Paralēli tiek veiktas arī datorsimulācijas, kas ļauj imitēt testus dažādos apstākļos. 

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!