Aizvien lielāku nozīmi enerģētikas jomā ieņem modernās tehnoloģijas un to piedāvātie risinājumi, kas ietver gan inovatīvus, gan videi draudzīgus produktus un pakalpojumus. Nākotnes enerģētikas uzdevums ir šos risinājumus radīt un patērēt ilgtspējīgi un gudri.
23.februārī Rīgā notika enerģētikai veltīta konference, kura pulcēja enerģētikas, siltumapgādes, ūdenssaimniecības, elektroenerģijas, gāzes, kurināmā un citu ar enerģētikas nozari saistītu uzņēmumu īpašniekus un augstāko menedžmentu, kā arī visus tos, kuri uzskata, ka viedie risinājumi enerģētikas nozarē varētu uzlabot viņu uzņēmuma darbības kvalitāti un konkurētspēju.
Par Eiropas enerģētikas nākotni, kas ietver viedo tehnoloģiju izmantošanu, pastāstīja Dr. Phys., Horizon 2020 vecākā eksperte Gunta Šlihta. Savā prezentācijā G. Šlihta minēja Eiropas kontekstā divus enerģētikas nozarē svarīgus dokumentus. Pirmkārt, Eiropas enerģētikas savienības pakete, kuras mērķis ir visiem Eiropas iedzīvotājiem nodrošināt drošu un ilgtspējīgu enerģiju par pieņemamām cenām, otrkārt, Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskais plāns, kas ietver publiskā un privātā sektora pētniecības un inovāciju labāku sadarbību.
Patērētājs kā ražotājs - pēc pāris gadiem tā būs diezgan ierasta tendence, kuras ietvaros pats patērētājs varēs saražot enerģiju un to pārdot, izmantojot, piemēram, saules paneļus, ar kuriem jau šodien tiek ražota enerģija. Par šo tendenci un ar to saistītajiem izaicinājumiem pastāstīja Inese Dosē no PricewaterhouseCoopers. I. Dosē uzsver, ka patērētāja – ražotāja modelis saskaras ar ne mazums grūtībām, piemēram, divpusējā elektrības un darījumu plūsma, balanss starp saražoto un patērēto daudzumu, kiberdrošības jautājumiem un citiem izaicinājumiem. Blokķēdes uzdevums būs pārvarēt šos izaicinājumus, ietverot efektīvāku un drošāku darījumu veikšanu starp iesaistītajām pusēm, samazināt starpnieka lomu un izmaksas.
Par IoT jeb Internet of Things integrāciju enerģētikas nozarē iepazīstināja Santa Monica Networks valdes loceklis Mārtiņš Gataviņš. Viņš uzsver, ka viena no ievērojamākajām IoT priekšrocībām, ir efektivitāte. M. Gataviņš uzsver: „IoT – pieslēdz tīklam lietas, kas dod iespēju kaut ko izmērīt tajā pasaulē, kurā mēs dzīvojam, nevis virtuālajā pasaulē. Tas dod mums iespēju ietekmēt un pārvaldīt to pasauli, kurā mēs esam”. Prezentācijā tika arī izsmeļoši izskaidrots operacionālo tehnoloģiju nozīmīgums, kuras sastāda lielāko daļu no IoT.
Uzņēmuma „Latvenergo” produktu attīstības daļas direktors Edgars Strods pastāstīja par viedās mājas konceptu un Elektrum izstrādāto Viedās mājas risinājumu. E. Strods uzsver, ka patērētāji no viedās mājas visvairāk sagaida drošību, energoefektivitāti, kā arī kontroli. 2017. gada rudenī pilotprojekta režīmā tika palaista Elektrum Viedā māja. Projekts tika koncentrēts uz to, kā efektīvi uzturēt vēlamo temperatūru telpās, kā vadīt un kontrolēt elektroierīces. Tika minēts, ka produkts sastāv no trim galvenajām komponentēm – sensors, kas mēra temperatūru, radiatoru regulators un viedā rozete, ar kuras palīdzību ir iespējams vadīt dažādas elektroierīces ar mobilo lietotņu palīdzību.
Eiropas Parlamenta direktīva nosaka, ka Latvijā mājām, kas tiks būvētas pēc 2021. gada, jābūt gandrīz nulles enerģijas mājām. Par šīm mājām un to priekšrocībām pastāstīja Passive House Factory pasīvo ēku eksperts Andis Krauklis.
Gandrīz nulles enerģijas māju viens no galvenajiem parametriem ir energoefektivitātes rādītājs apkurei, ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu 75% apmērā, vismaz daļēji nodrošināta atjaunojamās enerģijas izmantošana un citas komponentes
Šādas mājas daudz neatšķiras no pasīvajām ēkām. Galvenā atšķirība meklējama siltumizolācijas faktorā, kas ietver energoefektivitātes rādītāju apkurei, kas pasīvajām ēkām ir mazāks. A. Krauklis piebilst, ka pasaulē pasīvo ēku skaits mērāms ap 50 000, bet Latvijā to skaits nepārsniedz piecas ēkas.
Par energoefektivitāti un kā to iespējams palielināt, iepazīstināja AS „Sadales Tīkls” korporatīvo klientu apkalpošanas daļas vadītājs Imants Krūmiņš. Tika minēti trīs aspekti, kas saistās ar energoefektivitāti: elektroenerģijas patēriņš, vide un izmaksu ietaupījums. Energoefektivitāti galvenokārt palielina energoefektīvas iekārtas un pārdomātāki elektroierīču lietošanas paradumi. Turpretī elektro mobilitāte ir viens no tiem faktoriem, kuram ir tendence samazināt energoefektivitāti. Piemēram, elektromobiļi varētu enerģijas patēriņu mājsaimniecībā palielināt pat uz pusi. Tāpat elektroenerģijas patēriņu veicina arī procesu automatizācija.
„Līdz 2050. gadam ogļskābās gāzes koncentrācija ir jāsamazina par 90 - 95%” - uzsver Fortum Latvija valdes priekšsēdētājs Andris Vanags. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešams izmantot pēc iespējas vairāk atjaunojamo enerģijas resursu, piemērām, saules un vēja enerģiju. Savukārt, fosilo enerģiju būtu vēlams tērēt tur, kur tā būtu tiešām nepieciešama. A.Vanags arī min, ka viena no tehnoloģijām, kas nākotnē attīstīsies, būs baterijas. Plašs pielietojums nākotnē tām būs elektrotransporta jomā, kur elektrotransportlīdzekļi nevarēs pārvietoties bez uzlādētas baterijas. Andris Vanags uzsver: „Nākotnē aizvien svarīgāks būs nevis patērētais enerģijas daudzums, bet gan enerģijas patēriņš īstajā brīdī”.
