Tāds norēķinu risinājums kā digitālā valūta ir aktuāls jau vairākus gadus. Šobrīd pie digitālās valūtas pilotprojektiem un testēšanas strādā daudzu valstu centrālās bankas. To plaši izmanto Ķīnā, kur iedzīvotāji vairākos reģionos ikdienā norēķinās ar digitālo juaņu. Arī Eiropā šāds maksājumu veids nav svešs, un Eiropas Centrālā banka šobrīd gatavojas digitālā eiro izmēģinājumam. Paredzēts, ka to varētu sākt pēc trim gadiem, 2026. gadā.
Lai arī ideja par digitālo eiro kā norēķinu līdzekli kļūst arvien reālāka, daudziem joprojām nav īsti skaidrs, ar ko tas atšķiras no bankas kontā esošās naudas. Digitālais eiro pēc būtības būs skaidra nauda, kas eksistēs digitālā formātā. Līdzīgi kā “parasto” valūtu arī digitālo valūtu emitēs Eiropas centrālā banka.
Runājot par digitālā eiro darbību, tas funkcionēs līdzīgi kā skaidra nauda. Atšķirība ir tā, ka digitālai valūtai nebūs vajadzīgs bankas konts, bet, visticamāk, to būs jāglabā digitālajā maciņā, kurā naudu varēs ieskaitīt no bankas konta. Te var redzēt līdzību ar kriptovalūtām, tikai šajā gadījumā lietotājiem nebūs jāsaskaras ar riskiem, jo digitālo eiro emitēs Eiropas Centrālā banka.
Būtiski, ka digitālais eiro neaizstās skaidru naudu un drīzāk eksistēs kā papildinājums tai.
Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis skaidro, ka digitālais eiro nodrošinātu valsts alternatīvu privātajiem digitālajiem maksāšanas līdzekļiem – kā drošs, tūlītējs un ērts maksāšanas veids. Piemēram, lietotājs ar digitālo eiro varēs norēķināties arī tad, kad nebūs pieejams interneta pieslēgums, izmantojot Bluetooth savienojumu.
