Bezskaidras naudas maksājumiem kļūstot populārākiem un pieprasītākiem, no 1. aprīļa Latvijā uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro, ir jānodrošina klientiem iespēja norēķināties bezskaidrā naudā. Tas nozīmē, ka vietās, kur līdz šim varēja maksāt tikai ar skaidru naudu, tagad jābūt arī karšu terminālim vai citai elektroniskai maksājumu sistēmai. Šo prasību nosaka likums “Par nodokļiem un nodevām”.
To, ka šīs izmaiņas bija nepieciešamas, apstiprina Latvijas Bankas dati, ka bezskaidras naudas norēķini Latvijā kļūst arvien populārāki. 2025. gada februārī 78% no visiem maksājumiem tika veikti bezskaidrā naudā.
Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars Latvijā.
Salīdzinot 2024. gada februāra un augusta datus, redzams, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars ir audzis no 77% līdz 78%. Lai gan pieaugums nav liels, tas norāda uz stabilu tendenci, ka iedzīvotāji aizvien vairāk izvēlas elektroniskos maksājumu veidus, piemēram, bankas kartes vai mobilās lietotnes.
Latvijas Banka arī noskaidrojusi, ka vidēji viens Latvijas iedzīvotājs nedēļā veic ap 14,1 maksājumu. Salīdzinājumam 2024. gada februārī šis skaitlis bija 17,1 maksājums nedēļā. No visiem šiem maksājumiem vidēji 11 tiek veikti bezskaidrā naudā, kas ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, kad iedzīvotāji bezskaidrā naudā norēķinājās vidēji 13,1 reizi nedēļā.
Tāpat samazinājies maksājumu skaits skaidrā naudā. 2024. gada februārī cilvēki vidēji četras reizes nedēļā maksāja ar skaidru naudu, bet šī gada februārī šis skaits sarucis līdz 3,1 maksājumam. Tas apliecina, ka sabiedrība turpina pāriet uz ērtākiem un drošākiem norēķinu veidiem, samazinot nepieciešamību izmantot skaidru naudu ikdienā.
