Šī gada augustā bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā bija 77% pret 23%, kas liecina par nemainīgu tendenci, salīdzinot ar iepriekšējo mērījumu 2024. gada februārī. Šis ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars, norāda Latvijas Bankas izdotais “Maksājumu radars”. Šajā pārskatā apkopota informācija par Latvijas sabiedrības naudas lietošanas paradumiem, izmantojot tirgus pētījumus un iedzīvotāju aptaujas. Pārskats tiek publicēts divas reizes gadā un kalpo kā būtisks rādītājs naudas maksājumu attīstības tendencēm valstī.
Pēdējā gada laikā bezskaidrās naudas maksājumu popularitāte ir ievērojami pieaugusi. Ja 2023. gada augustā attiecība bija 73% pret 27%, tad 2024. gada augustā tā jau ir 77% pret 23%. Šo tendenci atspoguļo arī vidējais maksājumu skaits nedēļā, kur viens iedzīvotājs veic 15.2 maksājumus, no kuriem 11.7 notiek bezskaidrā naudā.
Lielāka daļa iedzīvotāju izvēlas izmantot bezskaidras naudas norēķinus, jo tie piedāvā ērtākus un ātrākus risinājumus ikdienas darījumos.
“Maksājumu Radarā” tiek uzsvērta arī moderno tehnoloģiju loma maksājumu sistēmās. Bezkontakta norēķinu karšu un viedtālruņu izmantošana ir stabilizējusies, tomēr zibmaksājumu popularitāte pieaug, īpaši izmantojot iespēju veikt maksājumus, norādot saņēmēja tālruņa numuru. 2024. gada augustā 26% iedzīvotāju izmantoja šo iespēju, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šie dati apliecina digitālo maksājumu risinājumu nozīmīgumu mūsdienu finanšu sistēmā.
Latvijas Bankas padomes locekle Ilze Posuma uzsver, ka viens no galvenajiem bankas uzdevumiem ir nodrošināt finanšu pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu atrašanās vietas vai vecuma. Lai arī digitālo risinājumu izmantošana palielinās, joprojām pastāv sabiedrības daļa, kas priekšroku dod tradicionāliem maksājumu veidiem. Tādēļ ir svarīgi uzturēt līdzsvaru starp skaidrās un bezskaidrās naudas pieejamību.
