Jaunais 2023. gads ir tikko kā sācies. Kas zina, ko tas katram no mums nesīs. Taču, zinot tendences, prognozes, gaidāmos izaicinājumus, ekspertu skatījumu, iespējams pieņemt krietni pārdomātākus un gudrākus lēmumus gan globālajā un lokālajā, gan arī valsts, uzņēmumu un indivīda līmenī. Par kādiem globālajiem un lokālajiem procesiem šobrīd jābūt lietas kursā? Kā sagatavot savu biznesu dažādiem izaicinājumiem? Kā noķert īstās iespējas īstajā brīdī un vienlaikus noturēt konkurētspēju un augt kopā ar uzņēmumu? Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem varēja rast 24. janvārī BiSMART rīkotajā, Latvijas lielākajā, ietekmīgākajā biznesam un tehnoloģijām veltītajā pasākumā Biznesa forums.
Vērienīgais pasākums, kas norisinājās Atta Centre, pulcēja vairāk nekā 1000 apmeklētāju - lielākoties uzņēmumu un organizāciju augstākais menedžments. Piedaloties 20 ekspertiem un viedokļa līderiem, kopīgi tika apskatīti un analizēti būtiskākie notikumi, procesi, izaicinājumi globālajā, valsts, uzņēmuma un indivīda līmenī. Ņemot vērā pasaules un lokālo kontekstu, notikumus un tendences, tika doti praktiski ieteikumi uzņēmuma un personīgajai attīstībai.
Foruma pirmā daļa tika veltīta globālajam kontekstam. Šī brīža situāciju ģeopoltikas jomā ieskicēja RSU profesors Andris Sprūds. Viņš uzsvēra:
“Pasaule un ģeopolitika vairs nebūs tik lēna un mierpilna kā šobrīd,”
piebilstot, ka Eiropa pašreiz atrodas izaicinājumu priekšā. Vienlaikus profesors akcentēja vairākas tendences, kas raksturīgas Eiropā šobrīd: lielvaru ambīcijas, enerģētikas un resursu transformācija, mākslīgā intelekta izmantošana.
Ar jaunāko makroekonomikas apskatu un prognozēm par šo gadu iepazīstināja SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņš atklāja, ka pērnā gada beigās ekonomikā bija vērojama lejupslīde, taču 2023. gada otrajā pusē situācija uzlabosies. Ekonomists skaidroja, ka
šī gada ekonomiku lielākoties ietekmēs trīs apstākļi: karš Ukrainā, uzņēmēju investīcijas un procentu likmju celšana.
Savukārt par klimata izmaiņām un planētas nākotni pastāstīja LU asociētais profesors un vadošais pētnieks Raimonds Kasparinskis. Savā prezentācijā viņš akcentēja to, ka ne visa sabiedrība ir lietas kursā par klimata pārmaiņām, savukārt vēl daļa joprojām tic laika zīmju vērotājiem. Vienlaikus profesors uzsver, ka, attīstoties tehnoloģijām, būtiski uzlabojas spēja precīzi noteikt klimata pārmaiņu virzienu un laikapstākļus.
BiSMART biznesa foruma 2023 otrajā daļā eksperti analizēja Latvijas kopējo situāciju. Kāds ir Latvijas kā valsts turpmāko gadu kopējais kurss, skaidroja ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Savā prezentācijā ministre dalījās ar ekonomikas attīstības prognozēm šim gadam, uzsverot, ka pieaugs eksports. Taču šo attīstību bremzēs tādi riski kā piegāžu ķēžu traucējumi, cilvēkkapitāls, energoresursu cenas, ģeopolitiskā situācija. Vienlaikus ekonomikai ir jāmainās līdzi laikam, ko Latvijas gadījumā var sekmēt inovācijas, cilvēkkapitāls, investīcijas, pievilcīgāka uzņēmējdarbības vide.
LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis atklāja, cik vieda ir Latvija, kas sasniegts un kā šo viedumu nostiprināt. Eksperts norādīja uz vairākiem piemēriem, kur Latvija sevi pierādījusi kā vieda valsts - augsts mobilā interneta patēriņš un LMT 5G testa vides izveide. Taču, lai veiktos vēl labāk, jāizpilda daži mājasdarbi - jānodrošina Latvijas enerģētiskā neatkarība, jāveicina zinātņu un tehnoloģiju ietilpīga izglītība un ražošana, kā arī jāmodernizē Latvijas aizsardzības spējas.
Kādas ir centralizēta biznesa priekšrocības un kāpēc uz centralizāciju būtu jātiecas ne tikai uzņēmumiem, bet arī valsts pārvaldei, atklāja SAP Latvia vadītājs Ainārs Bemberis. Viņš uzsvēra, ka
centralizācija biznesam sniedz jaunas attīstības iespējas, efektivitāti, nodrošina datu pieejamību vienuviet.
Savukārt mūsu kaimiņi igauņi centralizētu sistēmu izmanto arī valsts pārvaldē, kas nodrošina caurspīdīgumu, ērtu un vienotu piekļuvi datiem.
Plašāk par mobilitāti un kā šai jomai iet līdzi laikam, pastāstīja LatRailNet valdes priekšsēdētāja Justīna Hudenko. Viņa norādīja, ka dažādos laikos mobilitāte saistās ar ko citu. Piemēram, 2020. gadā mobilitāte = sasniedzamība. Taču 2050. gadā mobilitātei būs jāiet roku rokā ar ilgtspēju, izmantojot klimatam neitrālu, energoefektīvāku transportu. J. Hudenko arī iepazīstināja ar LatRailNet iniciatīvu publiskās mobilitātes veicināšanā, kurā var iesaistīties ikviens.
Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons atklāja to, kā tērēt gudri un efektīvi, izmantojot atjaunojamās enerģijas avotus. Atjaunojamo resursu vidū šobrīd absolūts līderis enerģijas sniegšanā ir saule. Vienlaikus jārēķinās, ka saule nespīd visu gadu, tāpēc uz to kā vienīgo enerģijas avotu paļauties nevajadzētu.
“Saule ir laba lieta, taču, ja Latvija vēlas kļūt energoneatkarīga, jāizmanto arī citi atjaunojamie resursi,”
norādīja S. Jansons.
Kāds ir ātrākais ceļš uz klimatneitralitāti, atklāja Schneider Electric Latvija valdes loceklis Igors Golubevs. Viņš norādīja, ka elektrifikācija un digitalizācija ir atslēga uz ilgtspējīgāku un noturīgāku nākotni. Saistībā ar šo eksperts plašāk pastāstīja par Industriju 4.0 un elektrību 4.0 un to nozīmi ilgtspējīgā un klimatam draudzīgā dzīvošanā, ražošanā, mobilitātē u.c. jomās. Vienlaikus I. Golubevs uzsvēra, ka, ejot uz šo mērķi, ļoti ir svarīga kolektīvā griba.
BiSMART Biznesa foruma 2023 trešā daļa tika veltīta sarunām, pieredzes stāstiem un diskusijām par uzņēmumu izaicinājumiem. Latvijas biznesa reālo bildi parādīja Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. Viņa atklāja, kādi bijuši pēdējie pieci gadi Latvijas biznesā un uzsvēra, ka uzņēmumi šobrīd saskaras ar tādiem izaicinājumiem kā darbinieku pieejamība, tirgus paplašināšana, biznesa ilgtspēja.
LTRK prezidents Aigars Rostovskis atklāja, kāds ir Latvijas uzņēmēju noskaņojums šobrīd un, kādi ir pašreiz lielākie draudi biznesa attīstībai. Eksperts uzsvēra, ka,
lai pārvarētu šos izaicinājumus, viens no risinājumiem ir padarīt Latviju par vietu, kur rodas un pulcējas talanti.
Savukārt uzņēmējiem būtu jāfokusējas uz produktivitāti, eksportu, investīciju piesaisti.
Kādas atbalsta programmas pieejamas uzņēmumiem un kādi nosacījumi jāievēro, lai tajās varētu iesaistīties, atklāja Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš informēja, ka Altum šobrīd piedāvā vairāk nekā 40 atbalsta programmas. Taču jau drīzumā Altum sāks piedāvāt aizdevumus ar kapitāla atlaidi, kas būs fokusēti, piemēram, uz MVU energoefektivitāti un digitalizāciju.
Diskusijā par uzņēmumu izdzīvošanas iespējām piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa–Melalksne, Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Eksperti diskutēja par jautājumiem - vai un kādam jābūt minimālajam kapitālam, lai uzņēmums saņemtu aizdevumu? Kad ir vērts apsvērt kapitāla piesaisti biržā? Kur uzņēmumiem vērts ieguldīt brīvos līdzekļus.
Kāds darba tirgū bija 2022. gads un ko sagaidīt šogad, atklāja CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš. Viņš skaidroja, ka pērn bijis mainīgs bezdarba un nodarbinātības līmenis. Taču, balstoties uz Latvijas uzņēmēju aptauju, 2023. gadā sagaidāms nedaudz lielāks pieprasījums pēc darbaspēka, īpaši IT jomā. Savukārt HR jomā prioritātes saistīsies ar darbinieku labbūtību.
Turpinot A. Brodiņa iesākto tēmu, interviju par to, cik būtiska ir darbinieku labbūtība, sniedza Stebby Latvija vadītāja Katrīna Zeimane. Viņa pastāstīja par Stebby risinājumu, kas uzņēmumam dod iespēju novirzīt konkrētu summu darbinieku labbūtībai.
“Jebkurš cilvēks novērtē darba devēja rūpes par sevi un savu veselību,”
norāda K. Zeimane.
Ar jaunākajām mārketinga tendencēm iepazīstināja starptautisku mediju un komunikāciju aģentūras Dentsu Latvia vadītāja Linda Saulīte. Viņa uzsvēra, ka uzņēmumu šī brīža lielākais izaicinājums klientu piesaistē ir izpelnīties viņu uzmanību. Mūsdienās to ļoti ietekmē tehnoloģijas un sociālie tīkli, tāpēc uzņēmumiem būtu jādomā par zīmola vadību digitālajā vidē.
Par klientu aprūpi un to, kādus risinājumus uzņēmumiem izmantot šajā jomā, plašāk pastāstīja Tet valdes locekle un klientu aprūpes dienesta direktore Alla Krūmiņa. Viņa norādīja, ka pandēmija būtiski ietekmēja klientu paradumus, kas rezultējies ar to, ka viņi retāk vēlas sazināties ar uzņēmumu kontaktu centru, bet labprātāk dod priekšroku pašapkalpošanās rīkiem.
Plašāk par optimizāciju un digitālizāciju un to nozīmi mūsdienīgā, uz klientu vajadzībām vērstā uzņēmumā pastāstīja Cognity pārstāvis Thanos Sabanis. Eksperts skaidroja, ka
digitalizācija ir mainījusi visu, ieskaitot klientu pieredzi un to, kā viņi vēlas tikt apkalpoti.
Vienlaikus ļoti būtisks ir reāllaika konteksts par pircēju, kas ļauj nodrošināt personalizētu lietotāja pieredzi.
Diskusijā par to, cik izšķiroša nozīme konkurences saglabāšanā ir optimizācijai un digitalizācijai, piedalījās CSC Telecom komercdirektors Jānis Strumpmanis, SK ID Solutions biznesa attiecību un Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere, ELVA biznesa risinājumu nodaļas vadītāja Ilva Gravleja, Unifiedpost digitālo produktu attīstības vadītājs Andis Gulbis. Eksperti diskutēja par to, ar ko sākt digitalizācijas procesu, ar kādām investīcijām jārēķinās. Lai sasniegtu kādu rezultātu, būtiski ir risinājumus ieviest pārdomāti, nevis tikai “ķeksīša pēc”.
Forumu ar ceļa vārdiem “Cik liels ir Tavs gribasspēks, tik liels esi Tu pats” noslēdza paralimpietis Aigars Apinis. Sportists dalījās ar savu dzīvesstāstu, kura pagrieziena punkts bija neveiksmīgs kritiens ūdenī, laužot kakla skriemeļus. Taču šī kritiena dēļ Aigaram pavērās citas iespējas, kļūstot par godalgotu sportistu un paralimpieti un attīstot paralimpisko sportu Latvijā.
Lektoru prezentācijas un pasākuma foto galerija pieejama šeit.
