Par dzimumu nevienlīdzību attiecībā uz samaksu par darbu Latvijā tiek runāts jau vairākus gadus, taču pagaidām šīs diskusijas nav vainagojušās ar redzamiem panākumiem. Atalgojuma ziņā Latvijā joprojām vērojama ievērojama plaisa starp sievietēm un vīriešiem. To, ka situācija ir nopietna, pierāda fakts, ka Latvija ierindojas pirmajā vietā Eiropas Savienībā algu atšķirību ziņā.
Eurostat apkopotie dati liecina, ka 2020. gadā vīrieši Latvijā pelnīja par 22,3% vairāk nekā sievietes, kas ir lielākā atšķirība Eiropas Savienībā, kur atalgojuma plaisa bija vidēji 13%. Tikmēr 2021. gadā, pateicoties valsts atbalsta pasākumiem Covid-19 seku mazināšanai, situācija šajā jomā nedaudz uzlabojās - atalgojuma plaisa starp abiem dzimumiem saruka līdz 14,6%. Neskatoties uz to, Latvijā joprojām vērojama ES līmenī lielākā algu atšķirība starp sievietēm un vīriešiem.
Vārdu savienojums “atalgojuma plaisa” ir pasaulē atzīts standarts, runājot par darba samaksas atšķirībām starp sievietēm un vīriešiem. Atalgojuma plaisa tiek aprēķināta kā starpība starp vīriešu un sieviešu vidējo bruto peļņu vienā stundā.
Latvijā šī situācija ir tāda, ka laika posmā, kad vīrietis nopelna vienu eiro, sieviete par padarīto saņem vien 0,85 centus.
Šīs atšķirības skaidrojamas ar to, ka sievietes Latvijā biežāk nekā vīrieši strādā profesijās, kas ir mazāk atalgotas, piemēram, izglītība un medicīna, kur vienlaikus vērojamas nopietns darba roku trūkums. Vēl viena tendence ir tāda, ka sievietes joprojām retāk nekā vīrieši ieņem vadošus amatus. Saistībā ar to ES pērn apstiprināta prasība, ka lielajās kompānijās līdz 2026. gada jūlijam jāveic pasākumi, kas palielinās sieviešu īpatsvaru vadošos amatos.
