Kaut ekspertu aprēķini liecina, ka, saņemot visus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un mobilo sakaru pakalpojumus pie viena pakalpojumu sniedzēja, gada laikā var ietaupīt 20 līdz 30% no izdevumiem, Latvijas uzņēmēji šo iespēju izmanto kūtri. Pieredze liecina, ka viņu galvenā motivācija ieviest integrētus risinājumus sava biznesa drošībai, darba efektivitātes palielināšanai un datu uzglabāšanai aizvien ir pašu negatīvā pieredze.
Šobrīd uzņēmēji visā pasaulē, tostarp Baltijas valstīs, pakāpeniski ievieš integrētus IKT un mobilo sakaru risinājumus sava biznesa ilgtspējas nodrošināšanai, darba efektivitātes palielināšanai, izmaksu optimizēšanai un drošai datu uzglabāšanai. Tāpat viņi meklē iespējas saņemt IKT un mobilo sakaru pakalpojumus, piemēram, mākoņpakalpojumus, telefonijas, interneta, datu pārraides, uzglabāšanas un drošības, IT apkalpošanas un citus pakalpojumus, pie viena pakalpojumu sniedzēja.
BITES vadītājs Kaspars Buls skaidroja, ka šādu izvēli veicina trīs iemesli. Pirmkārt, ar cilvēku resursiem, ir sarežģīti apstrādāt lielu ienākošo zvanu skaitu, vienlaikus saglabājot augstu klienta servisa līmeni, kas, kā zināms, ir būtisks biznesa konkurētspējas faktors. Otrkārt, saņemt biznesam aktuālus pakalpojumus no vairākiem pakalpojumu sniedzējiem nozīmē veltīt vairāk resursu ienākošo rēķinu apstrādei, kas nav efektīvi. Treškārt, saskaroties ar problēmām, uzņēmēji vēlas tās atrisināt ātri un vienkārši, tāpēc dod priekšroku komunikācijai ar vienu atbildīgo pusi, nevis vairākām.
Lai arī IKT un mobilo sakaru pakalpojumu saņemšana no viena tirgus spēlētāja ir aktuāla tendence, eksperti, raugoties uz tirgus situāciju Latvijā, norāda, ka -
uzņēmēju vidū aizvien pastāv vairāki šķēršļi, kas kavē integrētu risinājumu ieviešanu.
Piemēram, nepilnīga uzņēmēju izpratne gan par datu drošību, gan par integrētu IKT un mobilo sakaru risinājumu pienesumu biznesam.
BITES kompetenču centra “Latnet” valdes loceklis Vladislavs Gurmans norādīja – ja Latvijas un Lietuvas uzņēmēju izpratne par integrētu IKT un telekomunikāciju risinājumu pienesumu biznesam ir vienā līmenī, Igaunijas uzņēmēji ir mums visiem soli priekšā. Piemēram, mākoņskaitļošanas pakalpojumus Eiropā Savienībā izmanto vidēji 26% uzņēmumu, Igaunijā tos izmanto 33% uzņēmumu, bet Latvijā un Lietuvā attiecīgi – 15% un 22% uzņēmumu.
V. Gurmans arī uzsvēra, ka Latvijā aizvien mācāmies no savām, nevis citu kļūdām.
Proti, par savu datu drošību lielākoties domājam tikai tad, ja paša bizness ir cietis no IKT riskiem.
Piemēram, kiberuzbrukuma, kā rezultātā noplūduši svarīgi dati, kuriem netika uzglabātas kopijas, vai kopā ar citām uzņēmumam piederošām mantām, ir nozagts datu serveris, kas glabājies biroja noliktavā.
Kopumā eksperti uzskata, ka, lai veicinātu uzņēmēju izpratni par integrētu IKT un mobilo sakaru pakalpojumu pienesumu biznesam, tas jādara aktīvāk, tostarp asociāciju un valsts līmenī, aktīvi skaidrojot “viedas valsts” un “viedā biznesa” principus.
