IBM: ceļš no pīšiem līdz Watson gudrībai

IBM: ceļš no pīšiem līdz Watson gudrībai

Ienākot jaunā valstī, 90. gados ārzemju uzņēmums parasti iepirka veselu kravu datoru u. c. IT ierīču, programmatūru diskos un sāka meklēt speciālistus, kas to visu salika iekšējā datu tīklā, pieslēdza internetam un diendienā uzraudzīja tīkla un visu rīku darbību. IT sistēmas izveide varēja ilgt nedēļām, pat mēnešiem, iekams to nodeva ekspluatācijā un uzņēmums vai iestāde varēja sākt savu pamatdarbību.

      Vēl pirms 15–20 gadiem daudzi uzņēmumi IT sistēmas būvēja ar IBM  ierīcēm jeb dzelžiem. Lai gan konkurentu galda datoru un darbstaciju tirgū netrūka, IBM  bija zīmols, kas asociējās ar elektroniskās skaitļošanas industrijas pirmsākumiem. IBM  jau 1940. gadu beigās sāka tirgot (lai gan pircējus varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem) pirmās ierīces, kuras varēja saukt par moderniem lieldatoriem (gan ar lampām tranzistoru un mikroshēmu vietā).

Pazīstamākie 60. gadu lieldatori

     Sekoja vairākas lieldatoru sērijas, un 60. gados ar IBM 360  uzņēmums nepārprotami kļuva par galveno pasaules IT koncernu. 1981. gadā tas sāka piedāvāt pirmo galda datoru IBM PC, ievadot t. s. personālo skaitļošanas revolūciju. IBM PC  sekoja daudz konkurentu, kuri, pateicoties operētājsistēmām, kas darbojas uz dažādām mikroprocesoru platformām, strauji pieauga skaitā un galda datoru cenas spieda uz leju. Parādījās atraktīvie Apple Computer  modeļi, un ar laiku visi ražotāji, arī IBM, sāka ražot portatīvos datorus. Tad lietas strauji mainījās, jo IT dzelžus varēja salikt gandrīz jebkurš, un šis jebkurš parasti atradās Ķīnā vai citā industrializētā Āzijas valstī. 

     Tagad IBM ir pārdevis gandrīz visu savu dzelžu biznesu – datorus ar zīmolu Lenovo  ražo ķīnieši, nesen ir pārdots standarta serveru bizness. Taču uzņēmums joprojām būtisku daļu savu IT funkciju, ja ne visas, var saņemt sadarbībā ar IBM. Šobrīd nav jābrauc ar kravas mašīnu uz IBM noliktavu, bet, kā stāsta SIA IBM Latvija  vadītājs Edijs Tanons, pietiek, ja internetam ir pieslēgta planšete iPad  (starplaikā arī parakstīts IBM  partnerības līgums ar Apple ).

Biznesa modelis –mākoņos

     Kā skaidro E. Tanons, IBM  jaunais biznesa modelis balstās uz pakalpojumiem, tostarp plašu t. s. mākoņdatošanas (cloud computing ) pakalpojumu klāstu, kas aptver virkni biznesa funkciju: „Esam mainījušies no datoru tirgotāja uz pakalpojumu sniedzējiem. Attīstām programmatūras risinājumu servisa biznesu. Tā ir pieprasītākā un ienesīgākā IBM  biznesa daļa.” IBM  mākoni (ar datu centriem Amsterdamā, Frankfurtē un Londonā, drīzumā arī Milānā) piedāvā meitasuzņēmuma SoftLayer  platformā. Kā izriet no apraksta mājaslapā, tur ir iespējams nomāt visu – no plika (baremetal ) servera (patiesībā – cietā diska,kur mājo klienta izvēlētā operētājsistēma), kur pats ierīko savas aplikācijas un funkcijas, līdz pat mākonim mākonī, kom ierīko kā privātu korporatīvo mākoni uz SoftLayer  platformas. 

     Ienākot Latvijā vai uzsākot jaunu biznesu, uzņēmējs, kaut vai tikai ar iPad, var sev sakomplektēt visus biznesa sākšanai, darbībai un attīstībai vajadzīgos IT pakalpojumus, uzsver E. Tanons. Ja risinājumu klāsts precīzi neatbilst biznesa vai biznesa idejas specifikai, virkni risinājumu ir iespējams modificēt vai pat pašam izstrādāt risinājumu IBM  mākoņa vidē Blue Mix  (zilā ir IBM  korporatīvās simbolikas krāsa). Blue Mix  piedāvā vidi risinājumu attīstīšanai, testēšanai un nodošanai lietošanā uzņēmuma vai trešās puses (piemēram,klienta) IT vidē. 

     Daudziem IBM  vārds ir saistīts ar mākslīgā intelekta rīku Watson, kas kļuva pazīstams, uzvarot sāncenšus (cilvēkus) ar zināšanām saistītā ASV televīzijas spēlē Jeopardy!  2011. gadā. Starplaikā Watson  t. s. izzinošās skaitļošanas (cognitive computing ) programmatūra ir pielāgota dažādiem lietojumiem, arī biznesā noderīgajam Watson Analytics, kas spēj veikt biznesa un procesu datu analīzi. Turklāt, kā skaidro E. Tanons, Watson  padara analītiku vienkāršu un pieejamu parastam uzņēmuma vai organizācijas vadītājam bez datu analīzes speciālista palīdzības. Watson Analytics  mākonī pagaidām darbojas angļu valodā, pieslēdzot risinājumam uzņēmuma datu kopas, var palūgt informāciju, piemēram, cik preču pēdējā pusgadā ir pārdots sievietēm starp 18 un 25 gadu vecumu, cik nodoto kravu ir saņemts ar kavēšanos (pēc valstīm un pilsētām), cik bezdarbnieku pēc apmācības pavāra
kursos saņem darba piedāvājumus, kur tas ir un ar kādu iesācēja algu. Analīzes rezultātus var apskatīt viegli saprotamos grafikos. 

Gudrais Watson palīdz mazajam biznesam 

      Watson Analytics  ir pieprasīts Latvijā mazos un vidējos uzņēmumos, kuru darbība rada daudz datu (internetveikala lapu apskate, transakcijas, ēkas stāvokļa sensoru dati u. tml.). „Tas šādiem uzņēmumiem ir kā trāpījums desmitniekā,” uzskata E. Tanons. Internetveikals, kas ir vērsts uz starptautisku auditoriju, Watson  funkcijas var iepīt pat saskarsmē ar klientu, prasot no viņa papildu datus un informāciju un pretī piedāvājot kādu mazu labumu. 

     Analītiku jau ilgāku laiku pasaulē lieto Analītiku jau ilgāku laiku pasaulē lieto lieli uzņēmumi vai tādi, kas reģistrē daudz darbību un transakciju, piemēram, bankas un mobilo sakaru operatori. Mobilo sakaru operatoriem ir svarīgi pamanīt, piemēram, bāzes stacijas, kurās klienti piedzīvo neveiksmīgus zvanus, kas šādas stacijas apkaimē dzīvojošiem vai bieži strādājošiem klientiem var būt iemesls lēmumam mainīt operatoru. Savlaicīgi pamanot pazīmes, var novērst klienta aiziešanu.

     Arī ražošanā un loģistikā var izmantot t. s. prognozējošo analītiku (predictive analytics ), kas, balstoties uz sensoru datiem un attiecīgiem algoritmiem, var pareģot, kuras iekārtas vai kravas mašīnas drīzumā var iziet no ierindas, un tās savlaicīgi nodot apkopei. Balstoties uz iekrātajiem datiem, ir iespējams arī secināt, ka, braucot pa maršrutu A darbdienas rītā, piegādes mašīna ar 80 % varbūtību iekļūs korķī, tādēļ tai ir ieteicams braukt pa maršrutu B, kur šāda varbūtība ir tikai 35 %.

Verse: e-pasts, kas pazīst savu lietotāju vajadzības

     Kā stāsta E. Tanons, t. s. viedumu (intelligence ), kas balstās analītiskās metodēs, var sastapt arī citos biznesam paredzētos IBM pakalpojumos, kaut vai e-pasta, kontaktu un kalendāra sistēmā IBM Verse. Mazā biznesā ar nedaudziem lēmumu pieņēmējiem, bet lielu komunikācijas apjomu Verse  ar laiku pazīst (un var tikt iemācīta pazīt) svarīgus un mazāk svarīgus vēstījumus, uzrāda būtiskas saiknes starp darbiniekiem un sarakstes partneriem. Piemēram, ja atnāk e-pasts no kāda mazpazīstama Jāņa, Verse  var saprast, ka šis Jānis ir svarīgās biznesa partneres Annas vietnieks un viņas prombūtnē vēstījums no viņa var būt svarīgs. Tāpat rīks var pazīt, ka e-pasts ir svarīgs, jo ir saistīts ar būtisku projektu, piemēram, rudens kolekciju. E-pastiem var pievienot arī savas piezīmes: atbildot Igoram, ir jāprasa, lai viņš sūta specifikācijas modelim 100X, nevis 100A u. tml. 

     Watson Analytics, Verse, SoftLayer  u. c. IBM  pakalpojumi ir pieejami par nomas maksu, sākot ar dažiem desmitiem eiro mēnesī, tātad daudz lētāk, nekā pašam uzturot veselu IT saimniecību ar serveru skapi, administratoru un visu pārējo. Arī pastāvošas sistēmas pārvaldību var uzticēt IBM, kas to veic attālināti, norāda E. Tanons.

Saistītie raksti


Kontakti

+ 371 23300113
SIA BiSMART
LV40203056850
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!