Saeima, gatavojoties Eiropas Savienības (ES) kriptoaktīvu regulas MiCA ieviešanai, apstiprinājusi grozījumus Komerclikumā, kas ļaus uzņēmumiem apmaksāt savu pamatkapitālu, izmantojot kriptoaktīvus. Pēc Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektora Reiņa Znotiņa teiktā, šāda pieeja ir svarīga WEB 3.0 nozares attīstībai, jo uzņēmumi novērtē valsts spēju integrēt kriptoaktīvus savā maksājumu infrastruktūrā. Latvija kļūst par vienu no pirmajām ES valstīm, kur šāda iespēja būs pieejama.
Grozījumi Komerclikumā saistīti ar MiCA regulas ieviešanu, kas ievērojami uzlabos kriptoaktīvu nozares drošību un caurspīdīgumu ES mērogā. Tieslietu ministrija uzsver, ka MiCA regula palīdzēs samazināt riskus, kas saistīti ar stabilajiem kriptoaktīviem, piemēram, aktīviem piesaistītiem tokeniem un elektroniskās naudas tokeniem. Ministrija piedāvā veicināt šo kriptoaktīvu plašāku izmantošanu komercdarbībā, tostarp ļaujot tos izmantot kapitālsabiedrību pamatkapitāla apmaksai, līdzīgi kā tas agrāk tika darīts ar vērtspapīriem kā mantisko ieguldījumu.
Saskaņā ar grozījumiem paredzēts vienkāršot regulēto kriptoaktīvu ieguldīšanas procesu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību.
Tas nozīmē, ka līdzīgi kā ar vērtspapīriem nebūtu nepieciešams neatkarīga vērtētāja atzinums. Dibinātāji vai dalībnieki paši varētu noteikt mantiskā ieguldījuma vērtību, balstoties uz kriptoaktīvu vidējo cenu pēdējo sešu mēnešu laikā MiCA regulā atzītā tirdzniecības platformā. Tas padarītu ieguldīšanas procesu vienkāršāku un pievilcīgāku investoriem.
Lai mazinātu riskus, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu un nodrošinātu efektīvu kriptoaktīvu pārvaldību, grozījumi paredz, ka šie aktīvi jāiegulda nevis privātajos makos, bet gan sadalītās virsgrāmatas adresēs vai kontos, kas atvērti pie MiCA regulā noteiktajiem pakalpojumu sniedzējiem. Šī prasība tiks piemērota visām kapitālsabiedrībām, kas izmantos kriptoaktīvus pamatkapitāla apmaksai. Šādi pasākumi nodrošinās lielāku caurspīdīgumu un atbilstību starptautiskajiem finanšu standartiem.
