Labklājības ministrija rosina ieviest iespēju darbiniekiem un darba devējiem vienoties par četru dienu darba nedēļu, saglabājot pilnu 40 stundu darba laiku. Šādu iespēju varētu izmantot gan uz noteiktu, gan pastāvīgu laiku. Likumprojektā tiek piedāvāts pagarināt ikdienas darba laiku par divām stundām (līdz astoņām stundām), lai nepieciešamās darba stundas varētu nostrādāt četrās dienās. Ministrijas ieskatā šāds risinājums varētu veicināt elastīgāku darba laika organizēšanu, nesamazinot darbinieku atalgojumu.
Izmaiņas paredz arī jaunu regulējumu nepilna darba laika organizēšanai, dodot iespēju izmantot summētā darba laika uzskaites principu arī nepilna darba laika gadījumā. Tas nozīmē, ka, ja mēneša ietvaros kopējais darba stundu skaits nepārsniedz normālo (40 stundas nedēļā), to nevarēs uzskatīt par virsstundu darbu, pat ja atsevišķās dienās vai nedēļās stundu skaits būs lielāks. Šāda pieeja ļaus darba devējiem un darbiniekiem elastīgāk organizēt darbu, īpaši mainīgos darba apstākļos.
Likumprojektā arī paredzēta darbinieku aizsardzība gadījumos, kad elastīgās darba laika organizācijas laikā faktiski tiek nostrādāts normālais darba laiks. Šādos gadījumos darbinieks varēs pieprasīt noteikt viņam normālo darba laiku, ja sešu mēnešu laikā vidēji ir nostrādāts pilns darba laiks. Savukārt pēc četru dienu darba nedēļas perioda beigām darbinieks vai darba devējs varēs pieprasīt atjaunot iepriekšējo darba režīmu, ja pieprasījums būs izteikts vismaz divas nedēļas iepriekš.
Ministrija vērš uzmanību, ka sabiedrības interese par četru dienu darba nedēļu jau iepriekš izpaudusies, tostarp platformā manabalss.lv, kad 2022. gadā tika savākti paraksti šādas iniciatīvas atbalstam. Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir aicinājusi izvērtēt šādu risinājumu, lai uzlabotu darba un privātās dzīves līdzsvaru. Šobrīd ierosinātās izmaiņas tiek nodotas publiskai apspriešanai līdz 11. decembrim, pēc kā tās izvērtēs valdība un gala lēmumu pieņems Saeima.
