Latvijā darbaspēka izmaksas turpina pieaugt straujāk nekā produktivitāte. Ar šādu secinājumu nācis klajā Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskais institūts. Tā direktore Inna Šteinbuka norāda, ka jau kopš 2015. gada atalgojuma pieauguma temps ievērojami apsteidz produktivitātes pieaugumu. Tas, savukārt, rada bažas par ekonomikas ilgtspēju, jo Latvija joprojām būtiski atpaliek no Eiropas Savienības (ES) attīstītākajām valstīm produktivitātes ziņā. Lai situāciju uzlabotu, jāvērš lielāka uzmanība uz zinātņietilpīgām nozarēm un inovāciju attīstību.
Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir sabiedrības attieksme pret inovācijām un nepietiekami stimuli jaunu tehnoloģiju ieviešanai. Lai veicinātu straujāku attīstību, būtu jāpalielina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, kas Latvijā ir vieni no zemākajiem ES. Vienlaikus svarīgi ir pilnvērtīgi izmantot digitalizācijas un mākslīgā intelekta iespējas, kas var palīdzēt kāpināt produktivitāti. Arī darbaspēka pieejamība un kvalifikācija ir būtiski faktori, jo nākotnē prognozējama arvien lielāka darbaspēka nepietiekamība.
Lai panāktu būtiskas izmaiņas, nepieciešami mērķtiecīgi politikas risinājumi. Šteinbuka uzsver, ka labas sekmes vienā nozarē nevar kompensēt vāju sniegumu citās.
Produktivitātes pieaugumu veicinātu investīcijas cilvēkkapitālā, uzņēmumu spēja iekļauties globālajās vērtību ķēdēs un eksporta potenciāla palielināšana.
Latvija šobrīd inovāciju jomā atpaliek no kaimiņvalstīm, un tās pētniecības un attīstības finansējums uz iedzīvotāju ir viens no zemākajiem ES.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norāda, ka Latvijas ekonomikas uzlabošanas plāns balstās uz produktivitātes celšanu un eksporta spēju attīstīšanu. Šobrīd tiek gatavots ziņojums ar konkrētiem pasākumiem nākamajiem diviem līdz trim gadiem. Valainis uzsver, ka produktivitātes pieaugumu nevar panākt tikai Ekonomikas ministrijas līmenī – nepieciešama vairāku ministriju sadarbība un birokrātijas samazināšana, kas šobrīd kavē izaugsmi ne tikai Latvijā, bet visā ES.
