Mākslīgajā intelektā balstītus risinājumus gudri un saprātīgi iespējams pielietot aizvien lielākā skaitā jomu kā valsts, tā uzņēmumu līmenī. Viens no piemēriem, kas varētu ieskicēt nākotnes darba vietu ikdienu, ir Lielbritānijā esošo uzņēmumu nesen ieviestā prakse, kas, domājams, kalpo kā visai efektīva metode cīņai ar darbinieku slinkumu. Tur mākslīgo intelektu izmanto strādājošo produktivitātes mērīšanā.
Kā informē Lielbritānijas ziņu medijs The Guardian – desmitiem Apvienotās Karalistes uzņēmumu īpašnieku sākuši izmantot mākslīgā intelekta tehnoloģiju, lai pārbaudītu sava personāla uzvedību burtiski ik minūti. Tiek norādīts, ka ievāktā informācija satur, piemēram, datus par to, kurš, kuram un kad nosūtījis e-pastus, kurš, kurā brīdī piekļuvis un analizējis ar darbu saistītos failus, kurš, ar ko un kad satiekas un tamlīdzīgi.
Kopumā 130 000 darbinieku rīcību kā Lielbritānijas, tā ārvalstu uzņēmumos reāllaikā palīdz uzraudzīt Īzaka sistēma (Isaak system). Šo sistēmu izstrādājusi Londonā bāzēta kompānija Status Today.
Tas ir jaunākais piemērs tam, kā izmantot algoritmus cilvēku (darbinieku) pārvaldībā.
Jāsaka gan, ka arodbiedrību vidū šis risinājums izraisa pamatotu skepsi un neuzticību. Savukārt citi viedokļa paudēji izsaka prognozi, ka šāda darbinieku kontrole varētu samazināt darba devēju neobjektivitātes ietekmi.
Apskatot ieguvumus, ko Isaak sistēma spēj sniegt uzņēmumam, jāpiemin, ka tā, piemēram, parāda, cik sadarboties griboši ir darbinieki - vai tie ir vairāk “ietekmētāji” jeb tā sauktie influenceri vai arī “pārmaiņu veidotāji” uzņēmumā. Ar sistēmas palīdzību iespējams redzēt arī detalizētus strādājošo rīcības datus un ar to palīdzību noteikt, kā, piemēram, darbinieka uzvedība ietekmējusi pārdošanas rādītājus. Kā būtisks ieguvums kopējās darba vides uzlabošanā tiek norādīta arī darba slodzes un atbilstošāka pienākumu sadale.
Zīmīgi, ka pašreiz Isaak sistēma jau apkopojusi datus par vairāk nekā vienu miljardu darbību.
Jāpiebilst, ka šim risinājumam ir ne mazums kritiķu, kas norāda par vairākiem sistēmas negatīvajiem blakusefektiem, piemēram, palielinātu spiedienu uz strādājošajiem, kas baidās no algoritma sprieduma. Tas, savukārt, var mudināt cilvēkus neņemt pārtraukumus vai arī radošās pauzes, kas dažkārt uzņēmumam var būt patiesi noderīgas un inovatīvas idejas raisošas.
