Attālinātā darba režīms, kas populārāks kļuva tieši pandēmijas laikā, joprojām ir iecienīts gan darba devēju, gan ņēmēju vidū. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veikusi regulārā darbaspēka apsekojumu, secinot, ka pērn Latvijā turpināja pieaugt attālinātā darba popularitāte. Šādā režīmā strādāja 87,9 tūkstoši cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem jeb 11,6% no visiem darba ņēmējiem. Tas ir par gandrīz 7 tūkstošiem vairāk nekā 2023. gadā.
Lielākā daļa attālināti strādājošo bija sievietes – 58,2%, bet vīrieši - 41,8%. Būtiskākais pieaugums novērots vecumā no 15 līdz 54 gadiem, kur attālināti strādājošo skaits 2024. gadā pieauga par 11%. Vienīgā vecuma grupa, kurā skaits samazinājās, bija 55 – 74 gadi. Šeit attālināti strādājošo 2024. gadā bija par 700 mazāk nekā iepriekšējā gadā.
CSP izpētījusi, ka visbiežāk attālināts darbs tika veikts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, kur vairāk nekā puse darbinieku strādāja ārpus biroja.
Arī finanšu un apdrošināšanas nozare bija starp līderiem – te attālināti strādāja gandrīz puse darbinieku. Apmēram katrs piektais darbinieks attālināti strādāja arī zinātnisko un administratīvo pakalpojumu, nekustamo īpašumu, kā arī valsts pārvaldes un sociālās aizsardzības jomās.
CSP definē attālināto darbu kā tādu, kuru var veikt ārpus darba devēja telpām, tai skaitā izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Tas nozīmē, ka statistikā iekļauti gan tie darbinieki, kuri pilnībā strādā attālināti, gan tie, kuri darbojas hibrīda režīmā jeb dažas dienas nedēļā aizvada birojā.
Pētījumā iegūtie dati ļauj secināt, ka attālinātais darbs kļūst arvien populārāks, īpaši jaunākajās vecuma grupās, kā arī nozarēs, kur darbs ar datoru ir ikdiena. Latvijas uzņēmumiem šī tendence var būt iespēja pārskatīt darba organizāciju, ieviest elastīgus modeļus un piesaistīt darbiniekus arī ārpus lielajām pilsētām, piedāvājot modernus darba apstākļus.
