Lai arī Latvijas sabiedrība aktīvi lieto internetu, daudziem joprojām trūkst pārliecības par savām digitālajām prasmēm. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pētījums atklāj, ka tikai nedaudz vairāk kā puse iedzīvotāju jūtas zinoši, izmantojot tehnoloģijas mediju satura patēriņam. Visdrošāk jūtas jaunieši, Rīgas iedzīvotāji, augstāko izglītību ieguvušie un finansiāli nodrošinātākie cilvēki. Savukārt iedzīvotāji vecumā virs 65 gadiem, kuriem nereti ir zemākas tehnoloģiju prasmes, saskaras ar grūtībām un jūtas nedroši digitālajā vidē.
Pētījums arī izgaismo bažas par kiberdrošību un mākslīgā intelekta (MI) lietojumu. Daudzi lietotāji, īpaši gados jaunāki, nepievērš uzmanību savu ierīču drošības atjauninājumiem vai aizsardzībai, kad tiek lejupielādētas lietotnes. Turklāt ap 70% aptaujāto atzīst, ka viņiem ir maz zināšanu par MI rīkiem, un viņi bieži vien nespēj atpazīt MI radītu vai pārveidotu saturu. Tas liek uzņēmējiem un nozares pārstāvjiem apzināties, cik svarīgi ir celt sabiedrības kopējo tehnoloģiju pratību.
Lai arī Latvija ir līdere interneta patēriņā starp OECD valstīm, sabiedrības digitālās drošības līmenis ir nepietiekams. Rīgas Tehniskās universitātes eksperts norāda, ka
Latvijas iedzīvotāji mēnesī vidēji patērē ap 50 GB datu jeb divreiz vairāk nekā ASV, bet ne vienmēr apzinās ar to saistītos riskus.
Krāpnieki kļūst arvien radošāki un labāk motivēti, tāpēc sabiedrībai nepieciešamas vismaz pamata zināšanas par to, kā sevi aizsargāt. Biznesa videi šī ir iespēja – ar atbildīgu komunikāciju un izglītojošiem pasākumiem stiprināt sabiedrības uzticību digitālajiem rīkiem.
Liela uzmanība jāpievērš senioriem, kuriem ir vēlme mācīties, bet trūkst resursu un pieejas. Pētījums atklāj, ka vecāka gadagājuma cilvēki labprāt apgūtu interneta lietošanas prasmes, ja informācija nonāktu pie viņiem saprotamā veidā un uzticamos kanālos. Viņi sagaida, ka pie viņiem nonāks "īstais cilvēks", piemēram, mediju pārstāvis vai sabiedriskās organizācijas pārstāvis, kas sniegs padomu un skaidros risinājumus.
