Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (57%) pēdējā mēneša laikā saskārušies ar interneta darbības traucējumiem, kas ietekmējuši darba pienākumu veikšanu vai arī plānoto izklaidi mājās, noskaidrots BiSMART partnera Tet veiktajā aptaujā. Biežākās problēmas darba vidē, kas saistītas ar interneta pieslēgumu, rada tā nepietiekamā jauda un ātrums.
Tikai viena ceturtā daļa respondentu norādījuši, ka nav saskārušies ar nestabilu vai lēnu internetu mājās (25%) vai darbā (24%).
Tet galvenais tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins norāda, ka pēdējos gados gan mājas apstākļos, gan darbā internetam tiek pieslēgtas arvien vairāk ierīču, taču tā kvalitātei jāspēj saglabāties teicamai jebkuros apstākļos. Eksperts informē, ka
57% iedzīvotāju atzīst, ka pēdējā mēneša laikā ir piedzīvojuši situācijas, kad internets nestrādā.
Lai no šādiem gadījumiem maksimāli izvairītos, viņaprāt, arvien ir būtiski domāt par stabilu interneta pieslēgumu, ko var nodrošināt optiskais internets, kas nav pakļauts laikapstākļu ietekmei vai tīkla pārslodzei. D. Ņikitins skaidro, ka optikas tehnoloģijas stabilitāte atbilst visaugstākajiem standartiem, kas garantē izcilu internetu gan darba pienākumu veikšanai, gan atpūtai mājās.
Darba vidē īpaši svarīgi nodrošināt stabilu un jaudīgu internetu, jo to vienlaikus izmanto vairāki darbinieki, tādēļ uzmanība jāpievērš interneta pakalpojuma sniedzēja piedāvātajam datu pārraides ātrumam. Ātrākais un stabilākais tas būs optiskajam internetam, kas tiek pārraidīts pa optiskās šķiedras vadiem. Privātajiem klientiem to var nodrošināt līdz 1000 Mbit/s, atsevišķā vietās pat līdz 10 Gbit/s. Savukārt biznesa klientiem ir pieejami interneta savienojumi līdz pat 100 Gbit/s. Tā kā optiskā interneta vadi var nosūtīt datus ļoti lielā ātrumā, “sastrēgums” vienlaicīgi daudzo interneta lietotāju dēļ nevar rasties. 30% no aptaujātajiem norādījuši, ka darba nepieciešamības laikā saskārušies ar ilgu nepieciešamo failu augšupielādi/lejupielādi. Savukārt katrs ceturtais (26%) piedzīvojuši video raustīšanos vai sastingšanu tiešsaistes sanāksmēs, bet katrs piektais nav varējis internetā noskatīties nepieciešamo video saturu.
Jāpiezīmē, ka pētījums veikts šī gada maijā sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, aptaujājot mazliet vairāk kā 1000 respondentu.
