Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem kosmosa aģentūra NASA šodien, 16. novembrī, spērusi lielu soli pretī tam, lai cilvēce atkal spertu kāju uz Mēness. Mēness misija Artemis I, kas ir daļa no NASA programmas Artemis, kopš 29. augusta vairākkārt pārcelta un nu beidzot uzsākta, dziļajā kosmosā nogādājot kosmosa sistēmu Space Launch System (SLS), kas sastāv no visu laiku jaudīgākās nesējraķetes un kosmosa kuģa Orion.
Misija tika uzsākta neilgi pirms 9 no rīta pēc Latvijas laika no Kenedija Kosmosa centra, Floridā. Tā ilgs aptuveni 25 dienas, kuru laikā kosmosa kuģis Orion aplidos apkārt Mēnesim un mēros vairāk nekā divus miljonus kilometru garu ceļu, atrodoties dziļajā kosmosā 4000 kilometru augstumā. Plānots, ka misija noslēgsies 11. decembrī.
Artemis I ir bezapkalpes misija, kuras laikā galvenais uzdevums ir pārbaudīt Orion veiktspēju un izturību.
Piemēram, tiks testēts Orion siltuma vairogs, kam, nonākot Zemes atmosfērā, būs jāiztur 2800 grādu karstums. Papildus tam NASA šīs misijas laikā pārbaudīs starojuma vairogu, sensorus, navigācijas un sakaru iekārtas. Kosmosa kuģī atrodas arī trīs manekeni, no kuriem divi aprīkoti ar sensoriem starojuma līmeņa mērīšanai. SLS palaišana vienlaikus ir arī NASA līdz šim jaudīgākās raķešu konfigurācijas pārbaude, kas ir priekšnoteikums turpmākajām dziļā kosmosa misijām.
Jāpiebilst, ka sākotnēji Mēness misiju Artemis I bija plānots uzsākt 29. augustā, taču dzinēja problēmu dēļ tā bija jāatliek. Pēc tam septembra sākumā palaišanu lika atlikt ūdeņraža noplūde, mēģinot iesūknēt degvielu raķetē. Vēlāk misijas startēšanai traucēja nelabvēlīgie laikapstākļi.
Nākamā misija NASA programmas Artemis ietvaros paredzēta 2024. gadā, kad kosmosa kuģis, kurā jau atradīsies apkalpe, aplidos apkārt Mēnesim. Savukārt 2025. gadā plānots, ka apkalpe pirmo reizi kopš 1972. gadā notikušās Apollo 17 misijas izkāps uz Mēness virsmas.
