Tehnoloģiju pasaulē pārmaiņas mūsdienās var skatīt vairs ne vairāku gadu griezumā, bet aizvien biežāk tas pat ir dažu mēnešu jautājums. Tas, kas šodien šķiet kā neskaidra nākotne, rīt jau var tikt izmantots kā neatņemama uzņēmuma ikdienas sastāvdaļa. Mūsdienās gudrs uzņēmums ir tas, kas spēj nākotnei sagatavoties laikus, ieviešot jaunākos risinājumus šodien, kamēr konkurenti par tiem sāks domāt tikai rīt. Kādas ir aktuālākās tehnoloģiju tendences šogad un kā tās veiksmīgi integrēt uzņēmumā, varēja noskaidrot 30. janvārī BiSMART rīkotajā forumā “Nākotnes tendences”.
Biznesa tehnoloģiju platformas BiSMART rīkoto forumu atklāja laikraksta “Diena” žurnālists Andis Sedlenieks. Viņš savā stāsta aktualizēja ģeopolitiskos notikumus, kas mūsdienās vienaldzīgu un neskartu neatstāj teju nevienu, un kuros visbiežāk domē divas lielvaras – Krievija un Ķīna, pastumjot malā ilgi dominējušo ASV. Šīm lielvarām ir arī savas tehnoloģiskās zonas, kas ietekmē procesus un lēmumu pieņemšanu katrā biznesā un segmentā. Arī Latvija šajā ģeopolitisko notikumu virpulī nepaliek neskarta.
Ar “PwC Baltic CEO survey 2020” aptaujas rezultātiem par Baltijas valstu uzņēmumu izpilddirektoru izaugsmes iespējām, konkurētspēju, sadarbību ar valdību un citiem aspektiem iepazīstināja PwC vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Iegūtie dati parāda, ka visu trīs Baltijas valstu izpilddirektori par vienu no būtiskākajiem uzņēmuma attīstības un konkurētspējas virzītājspēkiem uzskata tieši prasmju pieejamību, uzsverot, ka noteicoša esot arī uzņēmuma darbinieku spēju daudzveidība.
“Ja agrāk darbinieku prasmju uzlabošana bija luksusa prece, tad šobrīd tas ir higiēnas faktors”
– uzskata PwC vadošā partnere.
Par mūsdienu biznesa izaicinājumu - riska un peļņas kompromisu - un kā to veiksmīgāk atrast, pastāstīja Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa. Viņa norāda, ka riski laika gaitā mainījušies, uzņēmumiem saskaroties ar aizvien jauniem izaicinājumiem, piemēram, noieta tirgi vai klientu piesaiste. Biznesā riski var būt daudz un dažādi, taču trīs nozīmīgākie ir valsts, nozares un uzņēmuma riski, kas var būtiski ietekmēt kompānijas darbību. Vienlaikus D. Kiopa norāda: “Informēts uzņēmējs var pieņemt lēmumu daudz labāk, balstot to uz konkrētu informāciju”.
Par cilvēkiem draudzīgām informācijas tehnoloģijām pastāstīja Corporate Solutions grupas lietojamības eksperts Roberts Ceruss. Savā stāstā viņš akcentē problēmu - tehnoloģiju izstrādātājiem ir savi stereotipi par lietotājiem, kas bieži vien neatbilst realitātei. Taču arī lietotājiem ir savas vīzijas, kā lietot konkrētas tehnoloģijas, kas arī bieži ir pretējas patiesībai. R. Ceruss uzskata, ka skaidrību un līdzsvaru šajā jomā palīdz ieviest sociālās zinātnes. Tās ļauj interpretēt neskaidros jautājumus, lai pareiza izpratne par tehnoloģiju patērēšanu veidotos gan uzņēmumam, gan klientam.
CSC Telecom komercdirektors Jānis Strumpmanis atklāja septiņus stūrakmeņus jeb noteikumus klientu noturēšanā, kas palīdzēs uzlabot klientu apkalpošanu un būs aktuāli ikvienam uzņēmumam šajā gadā. Viņš īsumā norādīja uz tādiem ieteikumiem kā, piemēram, kontrolēt komunikāciju ar klientiem; izveidot uzņēmuma mājaslapu kopā ar CRM (Costumer Relationship Management) sistēmām; sekot līdzi citu ieteiktajam; automatizēt pārdošanu; strādāt ar iekrāto klientu datubāzi un analizēt efektīvākos pārdošanas kanālus.
Par nākamās piecgades būtiskākajām digitalizācijas tendencēm pastāstīja Digital Mind partneris/valdes priekšsēdētājs Ingemārs Liakovičus. Viņš uzskaitīja trīs tendences, no kurām pirmā - tuvāko gadu laikā mazie un vidējie uzņēmumi būs spiesti domāt par digitalizāciju un automatizāciju. To ietekmē vairāki izaicinājumi, ko atrisināt palīdzēs tikai tehnoloģijas. Otra tendence - virtuālie darbinieki aizvien biežāk aizstās cilvēkresursus, darot ikdienas rutīnas darbus. Vēl viena tendence, kas aktuāla kļūs jau šogad, ir elektroniskā paraksta uzvaras gājiens.
Briox vadītāja Latvijā un Lietuvā Ilona Strode pastāstīja par to, kas ir ERP (Enterprise Resource Planning) sistēmas, kā tās ir veidojušās un attīstījušās. Skaidrojot situāciju mūsdienās, I. Strode uzsver: “Mums ir daudz ERP sistēmu, kas paredzētas lieliem uzņēmumiem, savukārt, lielo uzņēmumu skaits ir salīdzinoši neliels”. Runājot par mūsdienām, viņa uzsver, ka šobrīd ERP sistēmas ir attīstījušās tik tālu, ka tajās tiek integrēts mākslīgais intelekts un citas tehnoloģijas.
Ar tendencēm e-pasta mārketingā iepazīstināja Mailigen veiksmes menedžeris Gints Branks. Viena no tendencēm, uz ko tiek aicināts ikviens uzņēmums – izstāstīt savu stāstu e-pastā, iepazīstinot potenciālo klientu ar sevi un savām vērtībām. Vēl viena tendence ietver auditorijas loka paplašināšanu, talkā ņemot sociālos tīklus. Tāpat jāatceras, ka e-pasta mārketings joprojām ir saruna, kurā arī klientam ir iespēja izteikt savu viedokli. Arvien vairāk cilvēku e-pastus lasa viedtālrunī, līdz ar to jāpiedomā pie satura un kā tas izskatīsies šādā ierīcē.
Kas sagaida mūsu biznesu nākotnē? Kā sagatavoties tendencēm, savienojot aktuālas pētnieku atklāsmes par smadzeņu darbību un bankrota statistiku? Uz šiem jautājumiem atbildes sniedza kreditēšanas uzņēmuma “Monify” dibinātājs un vadītājs Arturs Geisari. Savā stāstā viņš tieši fokusējās uz nākotnes tendencēm, smadzeņu darbību un iemesliem, kāpēc uzņēmumi dažkārt bankrotē. Zinot šos trīs aspektus, atslēga uz gudru, veiksmīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu jau gandrīz kabatā!
Par globālo trīsvienību pret vietējiem medijiem un kā uzņēmumam izdarīt pareizo izvēli, pastāstīja OMD Latvia direktors Vadims Barisons.
“Meklējot informāciju par digitālajiem medijiem un mārketingu, mēs redzam tādu kā burbuli, kurā dominē Facebook, Instagram, Youtube, Linkedin un, protams, neviena Latvijas medija”
– uzsver V. Barisons. Tikmēr Google un Facebook pieder 58% no visa reklāmas tirgus, taču straujiem soļiem tiem pietuvojas Amazon, izveidojot globālo mediju trīsvienību, kas “tur” visu pasauli un rada būtisku ietekmi arī Latvijā.
Ar foruma vizuālajiem materiāliem - lektoru prezentācijām, video un foto galeriju var iepazīties šeit.
