Kā Latvijas jaunuzņēmumi izskatās uz Baltijas fona?

Kā Latvijas jaunuzņēmumi izskatās uz Baltijas fona?

Latvijā no 2017. gada stājies spēkā Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Vienam no Latvijas startapiem – apdrukas, šūšanas un piegādes ārpakalpojumu globālajam milzim Printful izdevies sasniegt tā saukto “vienradža” statusu, kad jaunuzņēmuma vērtība pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru. Tomēr, cik attīstīta Latvijā ir jaunuzņēmumu ekosistēma un kā šajā jomā izskatāmies uz Baltijas kaimiņvalstu fona? Šo jautājumu padziļinātāk izpētījusi konsultāciju un pētījumu firma Civitta pēc Google pasūtījuma. Savukārt BiSMART partneris faktoringa uzņēmums Factris dalījies ar galvenajiem šī pētījuma secinājumiem un sniedz ieteikumus, kā sekmēt jaunuzņēmumu izaugsmi.  

Jaunuzņēmumu skaits

Jaunuzņēmumu skaits Latvijā kopš 2016. gada ir trīskārt pieaudzis – no 220 līdz 626 uzņēmumiem 2021. gadā. Tas var šķist diezgan iespaidīgi līdz brīdim, kad palūkojamies uz Lietuvas rādītājiem. Tur startapu skaits pieaudzis teju divas reizes ātrāk – no 206 jaunuzņēmumiem 2016. gadā līdz 1102 pērn. Igaunijā jaunuzņēmumu rašanās bija uzņēmusi apgriezienus jau ātrāk, tāpēc 2016. gadā tur jau bija 406 šādi uzņēmumi, bet arī aizvadītajos gados izaugsme turpinājusies gana strauji, 2021. gadā sasniedzot 1293 startapus.

Lai arī jaunuzņēmumu skaita ziņā Latvija no kaimiņiem atpaliek, nav pamata krist pesimismā, jo šī ir konkurence ar vienām no spēcīgākajām startapu ekosistēmām pasaulē.

Igaunija ieņem 1. vietu pasaulē jaunuzņēmumu skaita ziņā uz 1 miljonu iedzīvotāju (1107). Arī Lietuva ar savu rādītāju (523 jaunuzņēmumi uz 1 miljonu iedzīvotāju) un arī Latvija (315), saskaņā ar pētījuma autoru sniegto informāciju, ir pasaules TOP desmitniekā (attiecīgi 7. un 9. vieta).

Ekonomiskie rādītāji

Vēl lielākas atšķirības starp Latvijas un kaimiņvalstu jaunuzņēmumiem atklājas, aplūkojot datus par finansēm. Apgrozījuma ziņā Baltijas līderpozīcijās ir Lietuva, kur startapu kopējie ieņēmumi 2021. gadā sasnieguši 1,8 miljardus eiro. Igaunijā – 1,4 miljardus eiro, bet Latvijā vien 450 miljoni eiro. Līdzīgi samaksāto nodokļu ziņā – arī šeit vadībā ir lietuvieši, kuru jaunuzņēmumi valsts budžetā pērn nodokļos ienesuši 200 miljonus eiro, otrajā vietā igauņi ar 125 miljoniem eiro, bet Latvijas startapi valstij samaksājuši nodokļus vien 25 miljonu eiro apmērā.

Investīcijas

Arī piesaistīto riska kapitāla investīciju jomā aina ir līdzīga. Pārliecinoši pirmie šeit ir igauņi, kuru jaunuzņēmumu ekosistēma pagājušajā gadā “iešūpojusies” līdz investīcijām virs miljarda eiro apmērā. Otrajā vietā – lietuvieši ar 436 miljoniem eiro, bet trešajā vietā – Latvija ar 219 miljoniem eiro.

Igaunijā ir arī pārsteidzoši liels “vienradžu” skaits. Kopumā valstī jau ir 10 šādi uzņēmumi, kas pret Igaunijas iedzīvotāju skaitu padara to par vienu no iespaidīgākajiem rezultātiem pasaulē. Lietuvā ir divi “vienradži” - Vinted un Nord Security, bet Latvijā – viens - Printful. Globālā mērogā “vienradžu” skaita ziņā dominē ASV, kur ir vairāk par 800 šādu uzņēmumu. 

Kas jaunuzņēmumiem traucē?

Kopumā tikai 4-5% jeb katram divdesmitajam no jaunuzņēmumiem Baltijas valstīs izdodas izaugt no mazā līdz vidējā uzņēmuma statusam

, liecina Veritas pētījums. Tas atklāj arī galvenos iemeslus, kas traucē straujākai startapu izaugsmei Baltijas valstīs.

Kā visbiežākos izaugsmes grūtību faktorus uzņēmumu pārstāvji nosaukuši kvalificēta darbaspēka trūkumu un investīciju piesaisti. Darbinieku visvairāk trūkst tādās profesijās kā programmētāji, mārketinga speciālisti, datu analītiķi. Savukārt, lai pieaistītu ārējo kapitālu, jaunuzņēmumiem jāveic ļoti daudz saziņas mēģinājumu ar iespējamajiem investoriem. Visilgāk šis process notiek Latvijā, kur, lai nonāktu līdz finansējuma piesaistei, nepieciešams investorus uzrunāt 27 reizes, Igaunijā pietiek ar 23, bet Lietuvā – 20 reizēm.

Jaunuzņēmuma izaugsmi var sekmēt arī citādi

Jaunuzņēmuma izaugsmes sākumposmā, kaļot nākotnes plānus un cenšoties piesaistīt investīcijas izaugsmei, ikdienas tekošo izdevumu apmaksai var noderēt arī cita veida ārējā finansējuma piesaiste. Laba alternatīva startapam, kas jau sācis pārdot savas preces un pakalpojumus, var būt faktorings – finansējuma saņemšana apmaiņā pret uzņēmuma izrakstītajiem, klientu vēl neapmaksātajiem rēķiniem. Daudzi jaunuzņēmumi izmanto un novērtē faktoringa priekšrocības, jo tiem bieži vien nav pietiekamu naudas rezervju, lai segtu algas un citus izdevumus, līdz klienti apmaksā rēķinus, it īpaši, ja tas prasa mēnesi vai ilgāk.

Faktoringa kompānijas Factris Latvia izpilddirektors Kaspars Barons norāda, ka  -

ir bijuši gadījumi, kad jaunuzņēmums ir spējis ne tikai turpināt darbību jeb ražošanu, bet pat krietni palielināt tās apjomus tikai ar faktoringa finansēšanas mehānisma palīdzību.

Viņš stāsta, ka uzņēmums, kas bija nesen uzsācis darbību, bija spējis noslēgt līgumu ar pircēju par noteikta apjoma preču piegādi ik mēnesi 35 000 eiro vērtībā. Neviens cits šim uzņēmumam finansējumu nepiešķīra, pašu sākuma kapitāls ļāva saražot tikai divas kravas, bet rēķinu apmaksas termiņš bija 60 dienas. Izvērtējot uzņēmuma klientu un saprotot, ka Factris to var apdrošināt, ražotājam tika piešķirts faktoringa finansējums jau pēc pirmās kravas pārdošanas un turpmāk secīgi pēc katras nākamās, tādējādi uzņēmums operatīvi ieguva līdzekļu plūsmu, par ko ražošanu turpināt. 

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113

SIA BiSMART
Reģ. Nr. 40203056850
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!