Latvijas ceļš pretī viedai valstij: tendences, izaicinājumi un ārvalstu pieredze

Latvijas ceļš pretī viedai valstij: tendences, izaicinājumi un ārvalstu pieredze

Ceļš pretī gudras, digitālas un vienotas valsts statusam šobrīd ir vienlaikus gan sarežģīts, gan iespējām bagāts. Tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ļauj veidot vīziju par valsti, kurā ikviens vēlētos ar prieku strādāt un dzīvot. Taču, kā šo vīziju realizēt? Kāds ir ceļš pretī viedai valstij, kādus izaicinājumus tas uzliek publiskajam sektoram un pašiem iedzīvotājiem, kā veicināt nozaru digitālo transformāciju? Šie un citi valsts sektorā būtiski jautājumi tika apskatīti 20. aprīlī biznesa tehnoloģiju platformas BiSMART tiešsaistes konferencē “Vieda Valsts”. 

Kas raksturo viedu valsti, kādas kvalitātes nepieciešamas un kāpēc - atbildi sniedza biznesa tehnoloģiju platformas BiSMART vadītājs Juris Kabakovs. Dažas no tehnoloģijām un risinājumiem, kam jau šobrīd ir būtiska loma valsts pārvaldē un dažādos sektoros, ir digitālā transformācija, mākslīgais intelekts, lietu internets & blokķēde, biometrija & digitālais ID, datu analītika, kiberdrošība, robotika, procesu automatizācija, personalizācija & pieredzes ekonomika, koplietošana & ārpakalpojumi, vieda enerģija, arhitektūra & būvniecība un citi.  

Interviju par digitālo transformāciju valsts pārvaldē sniedza VARAM informācijas sabiedrības attīstības departamenta direktors Gatis Ozols. Viņš pastāstīja par būtiskākajiem aspektiem, kas attiecas uz digitālo transformāciju, risinājumiem privātpersonu un valsts pārvaldes komunikācijā, IKT un mākslīgā intelekta pielietojumu valsts pārvaldē, digitālo prasmju līmeni Latvijas iedzīvotāju vidū un risinājumiem, kā to paaugstināt. Tāpat G. Ozols atklāja, kādas izmaiņas publiskais sektors varētu piedzīvot digitālās transformācijas ietekmē. 

Par publiskā un privātā sektora efektīvu mijiedarbību tehnoloģiju laikmetā pastāstīja SK ID Solutions Biznesa attiecību un Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere. Viņa īsumā iepazīstināja ar galvenajām tendencēm publiskajā sektorā, piemēram, digitalizācija, krāpniecība, biometrija, viedās ierīces, kas jūtami ietekmē komunikāciju ar klientu. Būtiski, ka -

tehnoloģiju attīstības ietekmē mainās arī klientu vajadzības un vēlmes, un valsts sektoram jāspēj tām pielāgoties.

Visu, kas jāzina par elektroapgādes nozares digitālo transformāciju 2.0, atklāja Sadales tīkls biznesa attīstības vadītājs Tomass Liepnieks. Sadales tīkls līdz šim sekmējis elektroapgādes nozares attīstību jeb digitalizāciju 1.0, kas ietver, piemēram, pakalpojumu pieejamību un klientu apkalpošanu. T. Liepnieks iepazīstināja ar gaidāmajām tendencēm elektroapgādes jomā, kas ietver viedus, datos balstītus, drošus un videi draudzīgus risinājumus, kas ļaus sasniegt lielo mērķi - Eiropai līdz 2050. gadam kļūt par klimata neitrālu reģionu. 

Kas ir IT drošības kultūra un kādēļ tā ir nepieciešama katrai organizācijai, skaidroja Corporate Solutions grupa biznesa attīstības vadītājs Imants Felsbergs. Iesākumā svarīgi saprast, cik būtiska nozīme ir kiberdrošības risinājumu ieviešanai uzņēmumā, īpaši šobrīd, kad kiberuzbrucēji kļuvuši īpaši aktīvi. Efektīvs risinājums šajā ziņā ir darbinieku e-apmācības, piemēram, Corporate Solutions radītais risinājums “CloudStudy”. I. Felsbergs arī iepazīstināja ar būtiskākajiem IT drošības kultūras aspektiem un labo praksi uzņēmumos. 

Kādu ietekmi digitalizācija var atstāt uz valsts sektoru, atklāja SAP EMEA vecākais direktors Thomas Kunert, koncentrējoties uz to, kāds būs nākotnes darbaspēks un kādu ietekmi uz to atstāj šī brīža situācija pasaulē. Šajā ziņā būtiski pievērst uzmanību ne tikai esošo, bet arī topošo darbinieku izglītošanai un atbalstam laikā, kad mācības un darba ikdiena lielākoties aizrit attālināti. T. Kunert šajā ziņā dalījās ar pasaules universitāšu pieejām attālinātu mācību organizēšanā, kā arī atsevišķu valstu publiskā sektora risinājumiem. 

Ar savu viedokli par to, kādam jābūt veiksmīgam valsts pārvaldes projektam, dalījās Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka, norādot uz trim mītiem, kuri visbiežāk saistās ar projektu vadību.

Projektu par veiksmīgu var uzskatīt tad, ja mērķis sasniegts plānotajā laikā, iekļaujoties atvēlētajos resursos.

Vienlaikus šie trīs aspekti - laiks, resursi un mērķis - saistās ar virkni maldīgiem mītiem, kuriem ticot, valsts pārvaldes projekts no šķietami veiksmīga visai ātri var apaugt ar papildus problēmām un liekām raizēm. 

Par vēja enerģijas sniegtajām iespējām, mītiem un šī resursa vietu modernas un viedas elektroenerģijas sistēmā pastāstīja Vēja enerģijas asociācijas vadītājs un valdes loceklis Andris Vanags. Ņemot vērā ģeogrāfisko atrašanās vietu, vēja enerģijas ieguve un izmantošana Latvijai jau tuvāko desmit gadu laikā varētu sniegt virkni priekšrocību, ieskaitot elektroenerģijas izmaksu samazinājums, enerģētiskās neatkarības stiprināšana, kā arī konkurētspējas palielināšana un līdz ar to ekonomiskā izaugsme. 

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!